Spēles uzdevums ir pirmsskolas un sākumskolas bērniem radošā un vienkāršā veidā mācīt svarīgākās saskarsmes un konfliktu risināšanas prasmes, pirmsskolas posmā un sākumskolā. Īpaši noderēs bērniem, kuriem būtiskākās sociālās prasmes - impulsu kontroles prasmes, nomierināšanās prasmes, problēmu risināšanas - ir jāmāca soli pa solim.
“Sarunu aplis lieliem un maziem” ir saskarsmes spēle, kas palīdzēs veidot pozitīvu atmosfēru ģimenē gan pieaugušo, gan bērnu starpā. Spēles laikā dalībnieki varēs iepazīties un atrast kopīgas intereses, veidosies sarunu temati, valdīs pozitīva, atvērta un iekļaujoša vide. Tā ir lielisks palīgs, lai veidotu patīkamas sarunas ģimenes un bērnu starpā, kas ļautu iepazīt vienam otru mazliet labāk un atvērties par tēmām, ko ikdienas steigā neizdodas pārrunāt.
Klasītes noderēs kā izklaidējošs un izglītojošs palīgmateriāls mājās, bērnudārzos un sākumskolās.
Sazināties Ražojam tikai pēc pasūtījuma
Ideju plakāti pozitīvai uzvedībai - vizuāls uzskates līdzeklis ar ieteikumiem un padomiem rīcībai saspringtās situācijās, lai veicinātu skolēnu saskarsmes prasmes un spēju izprast sociālās situācijas.
Esat noguruši no haosa? Katrs kārtošanas piegājiens pārvēršas nebeidzamos strīdos? Uzsākot kārtošanu, bērnam iestājas lēmumu pieņemšanas paralīze, jo nav skaidrs, ar ko sākt? Kārtošanas rezultāts ir vēl lielāks haoss vai nebeidzami strīdi? Kārtošanas algoritmi ir ietērpti jautrās aktivitātēs un pielāgoti gan kārtošanai vienatnē, gan kopā ar brāļiem un māsām, kā arī kopā ar vecākiem. Turklāt spēlē ir iekļautas dažādas idejas, kā pēc sakārtošanas kampaņas istabu uzturēt kārtībā.
Izpārdots Metodoloģija
Ideju plakāti pozitīvai uzvedībai - vizuāls uzskates līdzeklis ar ieteikumiem un padomiem rīcībai saspringtās situācijās, lai veicinātu skolēnu saskarsmes prasmes un spēju izprast sociālās situācijas.
Uzlīmes var izmantot kā pozitīvi motivējošu, stimulējošu un iepriecinošu palīgmateriālu darbā ar bērniem, līmējot dienasgrāmatās, burtnīcās, uz somām, apģērba un tml.
Izvēlieties dāvanas bez raizēm kopā ar uzvediba.lv!
Par šo dāvanu karti iespējams iegādāties preces uzvediba.lv
Vai zinājāt, ka izmainīts sensorais jutīgums ir viens no galvenajiem uzvedības problēmu iemesliem? Un daudzas problēmas var atrisināt, nevis mēģinot mainīt bērnu, bet veicot pavisam nelielus pielāgojumus vidē.Pastāstīsim, kā saprast bērna uzvedības izaicinājumus un kā palīdzēt bērniem, kuriem ir grūti nosēdēt visu nodarbību pie galda. Kā palīdzēt bērniem, kuriem traucē pat nelielas skaņas vai taisni otrādāk – kā palīdzēt, ja bērns runā ļoti skaļi vai taisa lielus trokšņus. Kā palīdzēt bērniem, kuri ir ļoti rūpīgi un uzdevumus pilda daudz lēnāk par citiem un kā palīdzēt bērniem, kuri tik strauji, ka tos ir grūti strukturēt darbam utt. Būs daudz praktiski padomi dažādiem bērniem un dažādām situācijām.
Motivācijas jautājumi ar katru gadu paliek aizvien sarežģītāki, jo ir bērni, kuri neko negrib, ir bērni, kuri vēlas visu, ir bērni, kuri atsakās darīt jebko, ja viņš jūt kaut mazāko spiedienu. tas viss padara trauksmainus gan pieaugušos, gan pašus bērnus.
Mācīt laika izjūtu – tas nav mācīt pulksteni. Ir pieaugušie, kuri ļoti labi pazīst pulksteni, bet mūžīgi kavē, kļūst paralizēti, saskaroties ar neizdarāmu darbu apjomu, viņi pārvērtē, cik kas aizņems laiku un nesaprot, kur paliek stundas, dienas, nedēļas...
Bērni strīdēsies vienmēr, un tas ir normāli, jo tā viņi apgūst dažādas taktikas un stratēģijas mērķu sasniegšanai īstermiņā un ilgtermiņā. Bērni mācās dalīties, argumentēt, meklēt kompromisus, novest konfliktus līdz galam. Bet tā ir vecāku atbildība – spēt saprast...
Būs vairākas vecāku grupas, kurām šī piespiedu karantīna nenosakāmā ilgumā būs īpaši grūtas.
Viena no tām - bērni, kuriem uzvedības problēmas ir tieši mājās, bet bērnudārzā vai skolā ar to viss ir kārtībā...
Ekrāni ir lielisks veids, kā izklaidēt sevi, kā mazināt stresu, kā aizbēgt no problēmām. Tomēr kādā mirklī daudz ir par daudz. Tad sākas cīņa ar laiku pie ekrāniem, kas parasti nav veiksmīga, jo mēs padodamies pusceļā. Ir bērni, kuri pat atklāti atzīst - tad, kad vecāki viņiem...
Vairākās darbnīcās uzvediba.lv saņēma jautājumus nevis par to, kā piedabūt bērnus mazgāt rokas, bet ko lai dara ar bērniem, kuri ir apsēsti ar mikrobu tēmu un pārmērīgi mazgā rokas pat līdz tādai pakāpei, ka tās sāk sprēgāt, Bērni atgriežas pie krāna ik pēc dažām...
Dāvināšanas laiks daudzām ģimenēm būs īsts pārbaudījums - tas brīdis, kad bērns izpako dāvanas, pasaka – Es to negribu!, Kas tas par mēslu!, sataisa histēriju vecāku un viesu priekšā. Vai aiziet, aizcērtot durvis.
Ja bērns ir atklāti agresīvs pret kādu no vecākiem, pirmais, ir svarīgi visiem pieaugušajiem ģimenē definēt kopīgu nostāju un vienoties par kopīgu rīcību šādos gadījumos. Ja bērns ir atklāti agresīvs pret vienu cilvēku...
Vairākās skolās ir gadījies novērot tik cinisku bērnu attieksmi pret pedagogiem, ka acis izplešas un asinis sāk vārīties. Jā, ir būts arī klasēs, kur pedagogi joprojām ar lineālu sit pa pirkstiem nepareizo atbilžu sniedzējiem, bet par to ir runāts daudz.
Vēlaties bērnam uzlabot rokrakstu? Pārtrauciet spiest viņu rakstīt!
Slikts rokraksts ir, protams, uzlabojams ar glītrakstīšanu, bet daudzi vecāki kopā...
Jautājums „Kur sēdēt?”, sagādā stresu daudziem bērniem ne tikai pirmajā klasē, bet arī vecāko klašu bērniem. Šis pats jautājums "Kā sēdināt vai ļaut pašiem sasēsties?" nomoka arī pedagogus.
Ja klase ir nezināma sarežģīta, ir vērts šo jautājumu pārdomāt rūpīgi...
Jautājumus par to, kā "piespiest" bērnu lasīt, uzvedība.lv saņem katru nedēļu. Šo rakstiņu rakstu ar lielu bijību, un joprojām nezinu, vai esmu pareizais cilvēks, kaut visi mani bērni ir grāmatmīļi, un esmu palīdzējusi burtu labirintus atšķetināt daudziem bērniem.
Viņu slikti ietekmē draugi, pagalma biedri, klasesbiedri utt.! Viņš ir mainījies, kopš..., Tu vairs ar tiem nedraudzēsies! – tie ir pārsteidzoši bieži dzirdami teikumi kā atbilde gan uz bērna uzvedības izaicinājumiem, gan arī uz sekmju kritumu, gan motivācijas zudumu.
Stāvēju gaitenī pie palodzes un gaidīju kādas skolas administrāciju, kad manu uzmanību pievērsa trio netālu – bērns, māte un vecmāmiņa, kuri, šķiet, tur uzturējās ar to pašu mērķi. Tas nebija pirmās klases bērns, drīzāk kāda 4.klase. Viņš dīdījās, metās ap kaklu...
Ja bērns nespēj pabeigt zīmējumu, ja pārtrauc draugu stāstījumu, ja impulsīvi metas darbos pirms instrukciju noklausīšanās, iespējams, viņam būs izaicinājumi nākotnē gan skolā, gan arī karjerā. Ne velti, ir latviešu tautas pasaka par balodi ar viņa „...protu, protu...”
Ir bērni, kuri neļauj vecākiem aiziet pat uz tualeti, ir bērni, kuri nelaiž vecākus prom pat uz dažiem soļiem. Ir bērni, kuriem pat ballītes nesagādā prieku, jo viņi visu laiku meklē vecākus. Pamazām sākas bērnudārzi, un ne visiem bērniem šis sākums būs vienkāršs.
Ir bērni, kuri, šķiet, speciāli uzvedas kaitinoši – viņi pagrūž citu bērnu, sāk kliegt tieši tad, kad esat lūguši runāt klusāk, salauž citu mīļākās mantas, ar dakšu sadur blakussēdētāju. Šie ir tikai daži piemēri, un gandrīz ikviens vecāk, pedagogs vai vienkārši vērotājs no malas...
zaudēt, nebūt pirmajam. Pat pasaules labākā basketbola komanda kādreiz zaudē, un māciet bērnu uztvert zaudējumus, neveiksmes kā pieredzi, ne apkaunojumu. Turklāt labākajās komandās uzņem tos, kuri vislabāk spēj...
Bērnu vajag sodīt! Bērnu nepieciešams disciplinēt!
Šādus komentārus noteikti esat dzirdējuši daudz, un kādreiz patiešām pat savaldīgākajam vecākam rokas muskuļi savelkas miesas soda...
Ja bērnam ir grūtības izveidot stabilu draudzību rotaļu laukumā, bērnudārzā vai skolā, tad ir vērts pavērot, kā bērns veido acu kontaktu. Un - vai vispār veido acu kontaktu. Jo cilvēki, kuri prot vedot piemērotu acu kontaktu, tiek uztverti kā draudzīgi, bet tie, kuri neveido...
Vai esat pamanījuši, ka ir bērni (un arī pieaugušie), kuri viegli pazaudē sarunas pavedienu, kuri mētājas no vienas tēmas uz otru, jo nespēj saprast sarunas mērķi? Ir cilvēki, kuri runā tikai par sevi un sev interesējošām tēmām un, lai arī par ko citi runātu, visi pavedieni...
Interesanti, ka tieši maija vidū parasti aktualizējas jautājumi par bērnu neprasmi uzvesties publiskos pasākumos. Koncerti – tas ir daudz sarežģītāk nekā pirmajā mirklī tas...
Senajās ciltīs vārda došanai bija īpaša nozīme. Vārds pavadīs bērnu visu dzīvi, un katrai tautai ir īpaši rituāli, kā to izvēlas. Daudzviet lielākais sods bija vārda atņemšana, jo palikt bez vārda – tas nozīmēja palikt bez aizsardzības.
Šodien, steidzoties uz semināru, apstājos pie sarkanās gaismas. Turpat uz pašas trotuāra apmalītes stāvēja trīsgadīga meitenīte. Viņa atteicās doties tālāk un, iespējams, tā bija vecmāmiņu, kura viņu gaidīja.
Aprīļa biežāk uzdotais jautājums darbnīcās bija "Kā atšķirt neīstus draugus no īstiem? Jeb, kā bērni saka – „fake friends" no īstiem draugiem.
Viss sākas ar mums pašiem - jo mazāk bērns (un arī pieaugušais) būs atkarīgs no apkārtējo novērtējuma, jo mazāk būs pakļauts...
Citu pārtraukšana, iejaukšanās svešās sarunās ir visnotaļ kaitinošs bērnu (un arī pieaugušo) ieradums. Bieži to pavada nespēja harmoniski pievienoties spēlēm, grūtības uzsākt sarunu, kā arī nespēja apstāties, pat neskatoties uz sarunu biedra neskaitāmiem mēģinājumiem sarunu...
Ir bērni (un arī pieaugušie), kuri problēmas risina spēku.
Citi ne tikai cieš no šī uzvedības modeļa, bet arī iemācās to īstenot paši.
Mazulis rāpo pa grīdu, pierāpo pie atvilktnēm, mēs viņu paceļam gaisā, pagriežam rāpošanai citā virzienā. Viņš pierāpo pie TV pults un...
Kāpēc mazi bērni grūstās? Ko darīt, lai bērns pārtrauktu sist citus, it īpaši vecāku klātbūtnē?
Viens izskaidrojums ir bieži lasīts - tas, ka bērns uzvedas ideāli, ja vecāku nav tuvumā, bet šausmīgi - līdzko viņa ierodas (vienalga, vai pie vecvecākiem vai pirmsskolā), esot laba zīme...
Ir bērni (un arī pieaugušie), kuri vilcinās darbam ķerties klāt, atliek to līdz pēdējai minūtei un tad naktī izdara visu. Ir bērni, kuri nespēj darīt neko citu, kamēr darbs nav pabeigts. Tomēr viņi slīpē to atkal un atkal, nogurdinot sevi un citus, novilcina darbu nodošanu līdz pēdējam...
Viņš tīšām mani pagrūda! Viņš speciāli salauza manu lietu! Skolotāja uz mani ir uzēdusies! Ir slidens, tāpēc ka man jāiet pārgājienā! Neviens mani nemīl...
Šis „visi ir vainīgi, tikai ne es” ir būtiskāks signāls nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Mēs katrs varam nonākt noskaņojumā, kad šķiet...
Ir cilvēki, kuri uzsāk spēlēt kādu mūzikas instrumentu un to pamet. Iesāk sportot un tad atsakās. Tā rodas viena apņemšanās pēc otras, un tās visas nonīkst. Nereti nonīkšanu pavada pašpārmetumi, pazemināts pašvērtējums, pat trauksme un depresija.
Lai arī ziņa par to, ka konkrētajā skolā, konkrētajā klasē pret konkrētu bērnu tiek īstenota vardarbība var izklausīties kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, verbāla un fiziska vardarbība parasti ir paredzama pat ar augstu varbūtības procentu.
Ir pieaugušie (un arī bērni), kuri mūžīgi kavē. No tā cieš viņi paši, bērni, kolēģi, draugi, radi un citi. Cieš attiecības, cieši reputācija, jo mūžīgie kavētāji veido par sevi iespaidu, ka ar viņiem nevar rēķināties.
Kavēšana un laiks kopumā ir maz izzināta parādība pat mūsu steidzīgajā laikmetā...
Bieži bērni (un arī pieaugušie) nemāk draudzēties AR kādu. Viņiem vienkāršāk šķiet draudzēties PRET kādu. Citi ir iemācījušies aprunāt tik veikli, ka iesaistītie pat nepamana, kā viens draugs tiek noskaņots pret otru.
Aprunāšana parasti notiek, kad konkrētā...
Jūs uztrauc tas, ka bērns spēlējas viens un nevēlas draudzēties, bet nesaprotat, vai tas ir saistīts ar kautrīgumu, jeb arī viņš vienkārši ir vienpatis un jūtas komfortabli ar to?
Labs orientieris ir jautājums - Kādas ir tavas sapņu brīvdienas?
Ja viņa ideālās brīvdienas sastāv tikai no...
Ja jūs zinātu, cik daudzas uzvedības problēmas sākas ar to, ka pieaugušie bērnam ir pateikuši "Tu jau esi liels, tev pašam jātiek galā!".
Šādu pieeju bērni var saprast ļoti burtiski un mēģināt risināt patstāvīgi problēmas, kuras pēc būtības jārisina pieaugušajam - piemēram...
Tas saistīts gan ar sajūtu, ka viņi ir neveiksminieki un paši gan jau pie visa ir vainīgi, gan ar to, ka viņiem var šķist, ka vecāku iesaistīšanās var visu situāciju padarīt desmit reizes sliktāku.
Tāpēc nesteidzīgas sarunas arī pie Dusmu kontroles spēles vai Mācīties. Draudzēties. Spēlēties.
Lūk, uzvediba.lv pateiktais un nepateiktais šodienas LR1 Ģimenes studija raidījumā par dusmām un dusmošanos.
Nav tikai divi ceļi - dusmas un pilnīga pakļaušanās. Mums jāmāca bērniem, ka ir arī kaut kas pa vidu, un tas jāmāca arī pašiem sev, ka var būt mazas dusmas, vidējas un milzīgas dusmas. Ikvienu līmeni ir iespējams paust...
Pēdējā laikā daudzi raksti vēsta, ka vecāki ir ļoti atbildīgi par bērna uzvedības problēmām. Mums ir, ko teikt vecāku aizstāvībai! Arī vismierīgākajiem vecākiem var būt bērns ar strauju temperamentu vai grūtībām kontrolēt impulsus, un šāds uzstādījums nemaz nepalīdz. Kas palīdz?
Problēmu risināšanas darbnīcā pieskārāmies nozīmīgam konceptam, kas ietekmē bērna un pieaugušā spējas sadarboties ar citiem - Prāta teorijai (Theory of mind)
Īsumā prāta teorija spēja saprast, ka citiem cilvēkiem arī ir domas un prāts, un ka katra cilvēka prātā ir kaut kas cits, nekā manā.
Ja sportā mērķis ir uzvarēt kādu, un cilvēki individuāli vai komandā cīnītās pret oponentu, tad darbā cilvēki sadarbojas kādam kopīgam mērķim.
Tomēr interesanti, ka skolas vide līdzinās vairāk sportam - skolas apbalvo par individuāliem...
Saka, ka konflikti lielākoties sākas galvā. Jā, mūsu spēja novērot, novērtēt situāciju, saglabāt mieru, tiešā veidā ietekmē, kā šo problēmsituāciju spēs nākotnē atrisināt bērns.
Prasme nosaukt vārdā problēmu un sajūtas ir svarīgākais solis problēmu risināšanas procesā.
Ka tas izskatās? Problēmas piemērs - Roberts ir paņēmis tava bērna robotiņu...
Pirkumu grozs ir tukšs.
