Impulsu kontroles treniņš, jeb kā izdzīvot māmiņdienas koncertā?

Interesanti, ka tieši maija vidū parasti aktualizējas jautājumi  par bērnu neprasmi uzvesties publiskos pasākumos. Koncerti – tas ir daudz sarežģītāk nekā pirmajā mirklī tas izskatās, un spēja nosēdēt koncertā prasa veselu prasmju arsenālu.  

Mēs kā vecāki taču visi kādreiz esam skatījušies ar skaudību un apbrīnu uz mierīgiem bērniem lielveikalos, kamēr mūsējais kliedz. Un tad tas pāriet, un citi skatās ar mūsējo ar tādu pašu skaudību un apbrīnu.   Jo mēs mācāmies un mācām savu bērnu. Ja divgadniekiem, trīsgadniekiem neiemāca impulsu kontroles prasmes, spēju savaldīt savu agresiju, ir liela varbūtība, ka, augot lielākam, viņam pašam būs sarežģīta dzīve, viņi nepatiks ne sev, ne citiem. Šie cilvēki bieži saka „Es atkal visu sabojāju!”

Jā, arī spēja nosēdēt mierīgi ir jātrenē, un to var trenēt tikai konkrētās vidēs. Tas nozīmē – ja mazi bērni neies uz koncertiem, viņi neiemācīsies labi uzvesties koncertos. Ja viņi neies uz lielveikaliem, viņi nezinās, kā tajos uzvesties. Protams, zīdainis nesapratīs klasisko mūziku vai baletu, un mūsu kā vecāku atbildība ir izvēlēties piemērotus pasākumus, lai nespīdzinātu sevi, bērnu un apmeklētājus. Bet māmiņdienas pasākumā nereti nav izvēles, un tā ir laba vieta, kur sākt apgūt prasmi kontrolēt savu uzvedību  

Iespējams, ir kādi īpaši kursi smadzeņu treniņam, bet neliekat pārāk lielas cerības uz tiem, jo vislabākās sekmes ir tieši mācoties paškontroli ikdienas situācijās. Impulsu kontroli vislabāk ir mācīties vidē, kur bērni ir gatavi, ka tā būs nepieciešama. Ja jūs dodaties uz trokšņainu vietu, pastāstiet, ka, iespējams, tur būs troksnis. Ja tur nebūs, kur sēdēt, paskatiet, ka varbūt jums nebūs, kur apsēsties. Brīdiniet – ja mēs esam gatavi haosam, mēs varam to vieglāk pārdzīvot.

Impulsu kontroli var sākt trenēt, aicinot bērnu pagaidīt, kamēr pieaugušie pabeidz sarunu. Tās parasti ir dažas sekundes, bet patiešām ir svarīgi, ka bērns jūt, ka viņa vajadzības tiek apmierinātas arī pēc tam, kad viņš nedaudz pagaida.

Dariet kopā ar bērnu kaut ko ļoti, ļoti lēnām. Piemēram, ēdiet ļoti, ļoti lēnām. Paņemiet karoti un spēlējiet spēli – kurš lēnāk ēdīs, kurš lēnāk nokodīs maizes gabaliņu un noliks atpakaļ. Uzspēlējiet palēninātās filmas spēli – ļoti lēnām tuvojieties viens otram, saskarieties un lēnām attālinieties kā bumbas. Spēlējiet spēli Diena un nakts. Ja bērns labi spēlē šo spēli, tas nozīmē, ka savu ķermeni viņš kontrolēt prot. Kāpēc viņš to nedara citās vidēs, tas ir cits jautājums.

Spēlējiet klusēšanas spēli, spēlējiet acu nemirkšķināšanas spēles, spoguļošanas spēles, kur viens atdarina otra cilvēka kustības. Spēlējiet jebkuru spēli, kas māca bērnam kontrolēt savu ķermeni.

Tāpat, lai visi izdzīvotu māmiņdienas koncertā, bērnam ir jātrenējas klausīties. Viņam ir jāsaprot, kas īsti ir jāklausās. Ja ģimenē nepārtraukti fonā iet televizors, bērns var arī skaistāko koncertu uztvert vienkārši kā fona troksni. Aiciniet bērnu klausīties, kad skanēs bungas, ieklausīties ritmu. Jā, vienam džezs ir haotisku trokšņu virkne, otram – sarežģīta matemātiska un muzikāla saspēle, kas izaicina gan dvēseli, gan intelektu. Daudz vieglāk klausīšanās iet bērniem, kuri dzied ansambļos un koros, bet šī tomēr prasme noder ikvienam. Lūdzu, limitējiet ekrāna laikus, māciet klusumu bērnam. Jūsu  nervu sistēma pateiks paldies, un bērnam tā veidosies daudz stabilāka.

Bērnam ir jāmācās skatīties - rādiet, kas jāredz, parādiet skaistumu. Parādiet stīdziņas lapās, parādiet, kā saulē vizuļo peļķe, kā veidojas varavīksne ūdens pilienos. Māciet analizēt redzēto. Ja vecāki izskrien cauri muzejam ar tekstu „Es uzzīmētu labāk”, bērnam būs pašam grūti atklāt mākslas skaistumu un gūt prieku no zīmēšanas. Ir svarīgi, ka kāds cilvēks palīdz ieraudzīt skaisto. Ja vecāki pievērsīs uzmanību tikai uz šķībām līnijām dejā, arī bērns mācīsies fokusēties uz negatīvo. Jo skatīties un redzēt – tās ir atšķirīgas lietas.

Uzstādiet bērna vecumam atbilstošas prasības. Bērniem ir svarīgi būt kustībā, un pusotru gadu vecam bērnam ir faktiski neiespējami noklausīties četru stundu koncertu. Jums ir kas jādara nevis bērnam.

Runājiet ar bērnu. Prasiet, kā viņam gāja bērnudārza vai skolā, lūdziet, lai viņš pastāsta par kādiem notikumiem, kur viņš vēlējies rīkoties impulsīvi. Pastāstiet jūs par saviem notikumiem – kad es redzēju, kā mašīna ielien man priekšā, es gribēju izlekt ārā un kliegt uz to šoferi. Bet tad es padomāju, ka viņš steidzas. Ir svarīgi, ka bērns redz, ka jūs domājiet, ka jums arī reizēm ir sliktas domas kā pirmais impulss, bet tad jūs to savaldiet un rīkojaties konstruktīvi. „Tad es izdomāju, ka viņam jāsteidzas”. Galu galā – impulsu kontrole – tā ir spēja domāt pirms rīcības. Te palīdzēs Dusmu kontroles spēle, kur domāšanas stratēģijām ir atvēlēts atsevišķs kartīšu komplekts.

Saprotiet bērnu. Bērniem ar paaugstinātu dzirdes jutīgumu būs grūti, pat neiespējami klausīties koncertu, kur bērni dzied iespējami skaļi. Ir bērni, kuriem svaigs gaiss ir ļoti nepieciešams daudz svarīgāk par padzeršanos. Ja bērns sāks elpot strauji, viņam sāksies galvas reiboņi, viņš var zaudēt spēju kontrolēt sevi. Tad pirms pasākumiem izrunājiet, ko darīt, ja bērnam paliek par grūtu.

Atbalstiet bērna intereses. Ja redzat, ka viņu interesē mūzika, iesaistiet viņu tajā. Ja viņu interesē futbols, lūdzu, neaizvietojiet to ar mūziku. Bērns, kurš parealizējas savā talantu jomā, būs nosvērtāks un pacietīgāks un iecietīgāks un spēs izbaudīt citas jomas.

Atbalstiet bērna pozitīvo uzvedību. Slavējiet viņu, kamēr viņš mierīgi sēž krēslā. Ja pamanīsiet viņu tikai tajā brīdī, kad viņš būs uzskrējis uz skatuves, būs par vēlu. Mazākie bērni arī vecāku skriešanu pakaļ viņam var uztvert kā jautru rotaļu Ķerenes.

Modelējiet piemērotu uzvedību. Ir grūti savaldīt bērnu operā, ja vecāki paši pa to laiku ir telefonā. Nav iespējams nomierināt bērnu, ja pats vecāks ir pārnervozējies. Elpojiet dziļi. Tas palīdz. Gandrīz vienmēr. Un saglabājiet paši savu personisko spēju domāt pirms rīcības!

Un pāri visam – lūdzu, lūdzu, nekomentējiet citu bērnu uzvedību. Mēs visi mācāmies, mēs visi esam ceļā. Mums ikvienam kādreiz bija pirmais māmiņdienaskoncerts, un pienāks brīdis, ka arī tas skaļi kliedzošais bērns sēdēs rāmi blakus saviem vecākiem.

Nav komentāru

Komentēt