Draudzību grūtāk ir izveidot bērniem, kuri maz interesējas par citiem. To var viegli identificēt, rupīgi ieklausoties, ko bērni stāsta par notiekošo - vai viņi runā tikai par sevi, un teikumos centrālais vārds ir "es", "man", "mans", vai arī viņš novēro un redz, kas notiek ar citiem bērniem, un pastāsta arī par to. Šie bērni reizēm pat nezina, kā sauc citus bērnus, neskatoties uz to, ka mācījušies kopā vairākus gadus.
Tāpat ir vērts trenēt fleksibilitāti. Ir bērni ar konkrētu vīziju, kā jāspēlē spēles, kā jāizskatās ne tikai pašam, bet arī citiem bērniem un pat draudzībai utt., un, ja kaut kas nenotiek pēc scenārija, viņi var pat viegli mesties konfliktos. Viņus nereti uzskata par neelastīgiem, nedraudzīgiem, bet patiesībā, ja viņiem neviens neizskaidros, ka labām attiecībām ir svarīga pielāgošanās, ka pielāgošanās ir būtiska prasme, kas jātrenē, šie bērni var justies ļoti vientuļi. Nespējot draudzēties pieņemamā veidā, viņi var īstenot problēmizraisošu uzvedību. 
Tāpat riska grupā ir bērni, kuriem ir grūtības risināt problēmas un tolerēt frustrāciju. Pat pieaugušjiem mēdz būt bailes no bērniem, kuri zaudē savaldīšanos. Spēja palikt mierīgam arī tad, ja lietas nenotiek pēc tava prāta, noderēs visu dzīvi.

Kā labu palīgu draudzēšanās prasmju apguvei mēs iesakām gan Mācīties. Draudzēties. Spēlēties pirmsskolas vecuma bērniem, gan arī Dusmu kontroles spēli skolas vecuma bērniem.

Līdzvara atgūšanai visām paaudzēm kopā noderēs Pasaki sev. Pasaki citiem vai arī Sarunu aplis.lieliem un maziem.