Ir cilvēki, kuri pārtrauc un ir kurus pārtrauc
Viens no sāpīgākajiem – pētījumi rāda, ka cilvēkus ar zemāku sociālo statusu pārtrauc biežāk. ‼️Ja bērnam (vai jums) bieži neļauj pabeigt domu līdz galam, ir liela varbūtība, ka bērns cieš no emocionālās vardarbības kolektīvā. Ir, protams, kolektīvi, kultūras, kur runāšana cits citam pāri ir pieņemama, tomēr, ja viedoklis tiek ignorēts, kritizēts, neskatoties pat uz to, ka tas sakrīt ar citu vienaudžu iepriekš paustajiem, ja tas tiek uzklausīts, ir vērts ieskatīties rūpīgāk notiekošajā.
Šajā gadījumā ir svarīgi mācīt (un mācīties) saglabāt mieru, paust mierīgā balsī "Lūdzu, ļauj man pabeigt domu".
Māciet arī bērnam palīdzēt citiem - ja kāds runā lēnām un citi runā pāri, māciet pateikt – „Pagaidiet, viņam ir vajadzīgs vairāk laika”. Tas ir īpaši svarīgi, ja bērns stostās vai rausta valodiņu.
Būtiski ir pieaugušajam pamanīt šos signālus. Jo ir grūti risināt vardarbības situācijas, kad divi sit viens otram pa seju, bet, iemācot cieņu mazās lietās, daudzas sāpīgas epizodes izpaliktu.
Cilvēki, kurus bieži pārtrauc, ļoti cieš no tā. Turklāt, jo mazāk viņam būs iespējas izteikties, jo lielāka trauksme radīsies un grūtāk būs apkopot domas (tas attiecas gan uz lieliem, gan maziem), izteikties skaidrāk un attiecīgi kolektīvi var kļūdaini padomāt, ka konkrētajai personai vispār nav nekā sakarīga, ko teikt.
Ir cilvēki, kurus patrauc, jo viņi ietur ilgas pauzes starp teikumiem. Tur palīdz elpas ievilkšana nevis pēc teikuma pabeigšanas, bet gan teikuma vidū.
Ir cilvēki, kurus pārtrauc, jo viņi ir ārkārtīgi vērīgi sociālajos signālos - je viņi redz, ka kāds jau ievelk elpu, lai izteiktos, viņi pazaudē domu pavedienu, un pat ar pus sekundi pietiek, lai pazaudētu vadību sarunā. ja tie esat jūs, te vislabākais padoms ir neskatīties acīs, kamēr visa doma nav pateikta. Tas neizskatīsies pieklājīgi, bet tā kā skatīsieties acīs klausoties, šis padoms var arī kādam saglabāt karjeru.
Ir cilvēki, kuri nejūt nemaz sociālos signālus. Diemžēl viņi reti kad apzinās savu problēmu - ka runā pārāk ātri, pārāk neskaidri, pārāk daudz, pārāk skaļi vai gluži otrādāk - tik klusu, ka citi knapi viņus var uztvert.
Ja jūs paši runājiet, runājiet un runājiet un nevarat sevi apstādināt, padomājiet, kāpēc tas tā notiek. Bieži vispļāpīgākie ir cilvēki ar trauksmi - viņiem ir bailes, ka kāds pajautā skaut ko personisku, tāpēc viņi runā daudz, lai neatstātu vietu jautājumiem. Uzspēlējiet ar draugiem Pasaki sev. Pasaki citiem. Šī ir spēle, kura palīdz veidot līdzsvaru starp sevi un citiem – mācoties pateikt labas lietas gan par sevi, gan citiem www.uzvediba.lv/katalogs/params/category/101012/item/428017
Bieži pārtrauc tos, kuri dominē sarunā, uzspiež savu tēmu. Ja jūsu bērns runā daudz un gari, iemāciet viņam četru teikumu likumu. Tad, kad viņš ir pateicis četrus teikumus, apturi sevi un pavaicā klausītājiem – „vai vēlies dzirdēt vairāk?”. Daudzi būs ļoti sarūgtināti par atbildi, bet atceraties, ka draudzību veido ne tikai runāšana, bet arī ļoti uzmanīga klausīšanās. Ir novērots, ka ļoti pļāpīgiem bērniem ir grūtības veidot ciešas draudzīgas attiecības, jo tieši uzdodot jautājumus, ieklausoties otrā, mēs varam izzināt otra cilvēka intereses,, atrast kopīgus sarunu punktus. Te fantastisks atbalsts gan ģimenē, gan skolā, gan pat darba vietā būs Sarunu aplis www.uzvediba.lv/katalogs/params/category/0/item/621433. Visu vecumu spēlētājiem. Jo tos cilvēkus, kurus cienām, kurus redzam kā interesantus, mēs pātraucam mazāk.
Ja bērns (vai pieaugušais) runā pārāk skaļi vai pārāk klusu, labs atbalsts būs plakāts "Balss skaļums" www.uzvediba.lv/katalogs/params/category/104558/item/448489. Tas palīdzēs īpaši gadījumos, kad bērns nesaprot lūgumu "Runā, lūdzu, klusāk". Ja bērns nedaudz parunā klusu un atkal runā ļoti skaļi, tieši skalas būs labākais palīgs. Labi noteikumi ir tie, kuri darbojas visu laiku, it īpaši, ja nogurstam atgādināt vienu un to pašu, tāpēc plakāti palīdz!
Ir patiešām cilvēki, kuriem prasme - nepārraukt citus – ir jāmācās matemātiski. Te var palīdzēt ģimenes locekļi, draugi un kolēģi, ieviešot, piemēram, picas krājkasīti – par katru patraukšanu tiek iemesta kāda noteikta nomināla monēta. Tas palīdzēs visai organizācijas (vai arī ģimenes kultūrai). Tas ir patiešām jautri!
Rēķinaties, ka lietas, kuras mēs mācāmies, mēs vairāk pamanām. Ja mēs braucam ar dzeltenu Volvo, mēs redzēsim tādas automašīnas. Ja mēs mācīsimies nepārtraukt, mēs paši kļūsim jūtīgāki pamanīsim, gan to, kā paši jaucamies iekšā sarunās, gan to, kā citi to dara citi.