Kā stiprināt bērna pašapziņu?

Pat bērnudārzā var novērot bērnus, kuri iesāk zīmēt zīmējumu, tad to pamet, lapu saplēšot, raudot un atsakoties darīt kaut ko tālāk Parasti pieaugušie to uztver kā uzvedības problēmas, bet biežāk tas notiek, ja bērna sīko pirkstu motorika nav tik attīstīta, lai viņš spētu īstenot savu iekšējo vīziju. Šie var būt bērni, kuri rūpīgi izzīmē katru burtiņu, viņi ir precīzi, gudri... bet pārāk lēni mūsu izglītības sistēmai.

Reizēm augstāk un zemāk minētā uzvedība ir saistīta arī ar zemu pašapziņu, un tā būs mūsu šodienas tēma. Daudzi mūsdienās nejūtas apmierināti ar sevi, un tas ir saprotams, jo mediji, sasniegumu sabiedrība un salīdzināšanas ieradumi uzliek augstus dzīves standartus. 
Normāla pašapziņa ir pamatakmens laimīgai dzīvei gan lielajiem, gan mazajiem. Ar zemu pašvērtējumu parasti saista arī vāju impulsu kontroli, jo šie bērni (un arī pieaugušie), kuri rīkojas vispirms un domā pēc tam, ar laiku var izveidot par sevi negatīvu paštēlu kā par cilvēkiem, kas vienmēr visu sabojā. 

Tāpat bērnu pašapziņu ietekmē tas, cik daudz ar viņu spēlējas pieaugušie. Vai zinājāt - ja vecāki ļauj bērnam sevi pievārēt, tad viņi izaug ar sajūtu, ka ir stipri. Un otrādāk - ja trīsgadniekam ir sajūta, ka lielie ir neietekmējami un neuzvarami, arī izaugot, viņam var saglabāties bezspēcības sajūta, sajūta, ka pasaule nav ietekmējama līdz pat tādai pakāpei, ka sastingst autoritāšu priekšā. 
Šiem bērniem ir grūti zaudēt spēlēs, viņi sāpīgi pārdzīvo zaudējumu, un viņi bieži saasināti reaģē uz to. Tāpēc viņi var atteikties piedalīties spēlē, ja nav pārliecības par pilnīgu uzvaru (bet kurš tad cits vēlētos piedalīties šādā spēlē?). Var novērot, ka bērni var viegli padoties vai gluži otrādi - tērēt pārāk daudz enerģijas uzvarai.

Pašapziņu ietekmē vardarbība. Tāpēc uzvediba.lv ir sagatavojusi plakātus vardarbības situāciju risināšanai pirmsskolā un skolā. Šie plakāti palīdzēs bērniem pat tādās situācijas, kur pat pieaugušie jūtas bezspēcīgi... 

Tāpat par zemu pašapziņu var signalizēt fokusēšanās uz negatīvo, un to var dzirdēt arī izteicienos – „Es nevienam nepatīku!”, „Neviens mani nemīl!”, „Es esmu lūzeris!” , „Es atkal visu salaidu grīstē!” utt. Tāpat šie bērni (un arī pieaugušie) var izvairīties no jaunām situācijām un jaunas pieredzes. 

Kas palīdz?

Nepalīdz salīdzināšana. Pat ja jūs sakiet – tu esi daudz labāka nekā tavas draudzenes. Tā jūs bērna atskaites punktu pārnesiet uz āru, un bērnam kļūst svarīgi nepārtraukti sevi salīdzināt un iesaistīt nevajadzīgā sacensībā. 

Palīdz plāna A, plāna B un C veidošana. Piemēram, ja dodoties pastaigā, jau ziniet, ka varētu sākt līt lietus, atrunājiet, ko darīt tādā gadījumā. Pašapziņu palīdz celt sajūta, ka dzīvi iespējams kontrolēt. Mēs nevaram kontrolēt laikasptākļus, bet gatavība pārmaiņām iedod drošības sajūtu. 

Pašapziņai var palīdzēt spēle „Pasaki sev. Pasaki citiem” tieši zilā kastīte „Pasaki sev”. Tā ir veidota arī, lai palīdzētu zemai pašapziņai. Psihologi spēli pērk tieši šī komplekta dēļ, bet nav jābūt psihologam, lai liktu labi justies pieaugušajam ar samazinātu pašvērtējumu un pat bērnam. Šī spēle palīdzēs izvairīties no tāda pozitīva raksturojuma kā „Malacis!” „Lieliski!”, „Tev izdevās!”, un būt iespējami precīzi un teikt lietas, kas ir dziļi personiskas, precīzas. Jo precīzākas un mazāk standartizētas tās būs, jo bērni (un arī pieaugušie) tām vairāk ticēs. 

Pašapziņai var palīdzēt Sarunu aplis, jo spēja pastāstīt, kas tev patīk, spēja būt kontaktā ar sevi, saprast, kas pašam sagādā prieku, palīdz pašapziņai. Tāpat kā jebkura cita viegla un jautra sevis izzināšanas un sarunāšanās aktivitāte. 

Meklējiet unikālās lietas bērnā. Meklējiet, kas viņam padodas, kas dod enerģiju. Viņš spēj stundām likt lego? Lieliski? Padodas matemātika, bet nepadodas svešvalodas? Atbalstiet matemātikas talantu – ja bērns jutīs, ka tiek galā ar vienu jomu, viņam būs daudz lielāka motivācija un enerģija risināt sarežģījumus citās jomās. 

Sarunājieties. Vislabāk palīdz sarunas kustībā – garās pastaigās, piemēram. Pavaicājiet, ko bērns vēlētos mainīt savā dzīvē. Un palīdziet īstenot šīs pārmaiņas. Mudiniet, attīstiet pozitīvas iekšējās sarunas ar sevi. Spēlējiet spēles, risiniet sarunas, kas palīdz skatīties uz notikumiem no dažādiem aspektiem. Skatoties filmu, apturiet to, lai aprunātos, kāpēc galvenais varonis vai citi rīkojās tieši tā. Ko varēja darīt savādāk? Kā attīstīsies notikumi?

Runājiet arī par savām kļūdām. Te palīdzēs Dusmu kontroles spēle vai mazākiem bērniem – Mācīties. Draudzēties. Spēlēties. Redzot, ka kļūdas nav nekas letāls, bet ir solis izaugsmei, bērni patiešām sāks noticēt, ka „Tas, kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku”. Smejieties par sevi, uztverat veselīgi savas neizdošanās, un bērns iemācīsies to pašu.

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Spēles, kas būs lielisks atbalsts gan ikdienas rutīnas veidošanā, gan brīžos, kad nepieciešams mierīgāk paskatīties uz izaicinājumiem:

Spēle: "Mācīties, draudzēties, spēlēties"	Dusmu kontroles spēle
Spēle: „Pasaki sev. Pasaki citiem”	Sarunu aplis lieliem un maziem

Nav komentāru

Komentēt