Kā kļūt par labu (vai vismaz labāku) sarunu biedru?
Vai esat pamanījuši, ka ir bērni (un arī pieaugušie),
kuri viegli pazaudē sarunas pavedienu, kuri mētājas no vienas tēmas uz otru, jo
nespēj saprast sarunas mērķi? Ir cilvēki, kuri runā tikai par sevi un sev interesējošām tēmām un, lai arī par ko citi runātu, visi pavedieni galu galā aizved pie šī cilvēka. Un viņš (nez kādēļ) nereti jūtas ļoti vientuļš...
Spēja palikt sarunas rāmjos, spēja klausīties ir svarīga prasme gan
bērnībā, gan arī visas dzīves garumā. Jo labākas prasmes ir sasniegt savus
mērķus, respektējot pārējos iesaistītos, jo veiksmīgāka un harmoniskāka būs bērna (un arī pieaugušā) dzīve.
Tam ir nepieciešams treniņš, turklāt svarīgi ir trenēt ne tikai bērnus, bet arī sevi pašu.
- Māciet bērnam paredzēt notikumus. Ja
skatāties multenītes, paprasiet bērna viedokli, kas notiks tālāk. Bērni var būt
dusmīgi par to, ka apturējāt aizraujošākā brīdī, bet māciet impulsu kontroli. J Jo
bērns labāk spēs šajā brīdī reaģēt, jo vairāk viņš spēs analizēt notiekošo un
saglabāt kritisko domāšanu. Protams, pirms filmiņas skatīšanās pabrīdiniet viņu
par šo eksperimentu, labi?
- Spēlējiet ar bērnu spēli „Ko darīt,
ja...”, kur jūs sākumā definējiet kādu hipotētisku situāciju un bērns atbild,
kā jārīkojas, un tad viņš uzdos jautājumu jums. Saglabājiet jautrību un
vieglumu, un tas palīdzēs bērnam uzdot aizvien dziļākus un nozīmīgākus
jautājumus. Sniedziet skaidras un godīgas atbildes.
- Vērojiet, vai bērns spēj noturēt uzmanību par tēmām, kuras viņam neinteresē. Vai esat pamanījuši, ka ir arī tādi pieaugušie, kuri runā tikai par sevi un sevi interesējošām tēmām? Pieaugušajiem šo ieradumu ir grūti mainīt, bet māciet bērnam pacietību, māciet bērnam ieklausīties citu teiktajā. Jo draudzība ir divvirzienu ceļš – ja runās tikai viens, runātājs ar laiku jutīsies ļoti vientuļš. Ja redzat, ka bērni runā nevis AR, bet runā UZ draugiem, pastāstiet par četru teikumu likumu – pēc četriem teikumiem bērnam ir jāapstājas runāt un jāpavaicā, vai citi vēlētos dzirdēt turpinājumu. Un citiem arī ir jāmācās cieņpilni izturēties pēc noraidošas atbildes.Tāpat māciet bērniem gaidīt savu kārtu sarunai, māciet nepārtraukt. Tas vienlaikus trenē arī impulsu kontroli.
- Runājiet ar bērnu par nākotni. Māciet
bērniem prognozēt notikumus. Tas, starp
citu, daudziem jauniešiem ir liels atklājums , ka pastāv tāda iespēja – modelēt
nākotni, modelēt savas izvēles tajā, paredzēt sekas. Pavaicājiet bērnam, kāda
audzinātāja būs bērnudārzā, ko viņš sagaida no skolas, ko sagaida no vasaras.
Spēja plānot nākotnes notikumus trenē emocionālo imunitāti, sagatavo dažādiem
pagrieziena punktiem. Kā arī palīdz atcerēties, kas nav paņemts līdzi.
- Veidojiet rituālus sarunām. Piemēram, vakara
tējas dzeršana, kur katrs pastāsta par būtiskāko, kas noticis pa dienu. Pavaicājiet,
kas šodien lika justies labi, kādi notikumi pārsteidza, kādi notikumi padarīja
viņu skumju. Pēc kāda notikuma pavaicājiet, kas bija svarīgākais, ko jaunu
uzzināja. Kas bija labākais notikumā, kas ne tik labs, ko vēlētos mainīt?
Tāpat, lasot grāmatu, pēc filmas noskatīšanās pavaicājiet par secinājumiem.
Cilvēkus, kuri spēj ātri saprast lietas būtību, nav tik viegli novedami no
ceļa.
- Pavaicājiet bērnam, kāpēc viņaprāt kādā
notikumā dzīvē, filmā kāds cilvēks rīkojās tieši tā un ne savādāk. Tas palīdzēs
viņā attīstīt empātiju, saprast (un arī pieņemt) citu rīcības motīvus, un spēju paskatīties uz notikumiem no citas
perspektīvas. Šī spēja mācīs bērnu
paredzēt citu rīcību, un spēja paredzēt rīcību nozīmē, ka bērnam nebūs
notikumos tik emocionāli iesaistīts, un varēs kontrolēt notiekošo (un arī sevi,
savu trauksmes līmeni).
-
Ņemiet talkā uzvediba.lv spēles Dusmu kontrolesspēli, Nosargāt internetā un Mācīties. Draudzēties. Spēlēties . Šīs spēles ir izveidotas, lai bērni
varētu meklēt piemērotu psiholoģisko distanci notikumiem, izvērtēt notikumus no
dažādām pozīcijām, meklēt piemērotus nomierināšanās veidus, savus un citu
rīcības motīvus, dialogu un risinājumu soļus
Lai veicas!