Kurš sabojāja manu bērnu?
- Viņu slikti ietekmē draugi, pagalma biedri, klasesbiedri utt.! Viņš ir mainījies, kopš..., Tu vairs ar viņiem nedraudzēsies! – tie ir pārsteidzoši bieži dzirdami teikumi kā atbilde gan uz bērna uzvedības izaicinājumiem, gan arī uz sekmju kritumu, gan motivācijas zudumu.
Kāpēc bērns izvēlas sliktas kompānijas gan pagalmā, gan skolā? Uz šo jautājumu katram no mums ir savi atbilžu varianti, un, pirms metamies apkarot tās briesmīgās kompānijas, kuras bojā mūsu bērnu, ir vērts paskatīties uz visām pusēm. Paskatāmies uz sevi, paskatāmies uz savu bērnu un tad skatāmies uz vidi. Iespējas ir vairākas:
Bērnam ir neelastīgi komunikācijas modeļi
Ja bērns par katru cenu vēlas uzvarēt spēlē, ja viņš
vēlas spēlēt spēles tikai kādā konkrētā veidā, izmantot tikai sev vēlamās
rotaļlietas, ja viņš jaucas citu rotaļās bez atļaujas, ja vēlas runāt tikai par tām tēmām,
kas ir interesantas tikai viņam, bērni ar laiku no viņa
norobežosies. Pirmie norobežosies bērni, kuri viegli atrod rotaļu biedrus un pielāgojas citu interesēm, kuri sadarbojas un neignorē citu vēlmes.Tātad - pirmie norobežosies tie jaukie bērni, ar kuriem mēs vēlētos, lai mūsu bērns spēlējas.
Tāpēc ir draugu pulciņi, kur konfliktu līmenis ir
zems – jo pozitīvāka ir bērnu sadarbība, jo lielāka varbūtība, ka tā arī pozitīvi
attīstīsies. Un otrādāk – ja bērniem nemācīs pārvarēt konfliktus konstruktīvi,
ir aizvien lielāka varbūtība, ka katrs nākamais konflikts sāksies vēl ātrāk,
tas būs dziļāks un varbūt pat vardarbīgāks. Tad te var palīgā nākt Dusmu kontroles spēle vai pirmsskolas vecuma bērniem – Mācīties. Draudzēties.Spēlēties.
Bērnam nav orientieru, kas ir piemērota, kas - nepiemērota uzvedība
Ja mājās ir neelastīgas, nedemokrātiskas attiecības,
ja bērnam mājās nav lielas izvēles iespējas – kāds lemj viņa vietā, ko vilkt
virsū, ko ēst, kādā kārtības līmenī jāuztur māja, viņš arī ārpus mājas meklēs
pazīstamus attiecību modeļus. Tādus, kur nevis pašam jādomā, jāizvērtē riski, bet kur
kāds pasaka priekšā, kā ir jādara. Tātad – ja vecāki prasa no bērna bezierunu
paklausību, vienaudžiem ar šo bērnu būs vieglāk manipulēt. Jo mazāk mēs ļausim
bērnam domāt, jo vairāk teiksim priekšā, jo vairāk apjucis būs bērns dažādās nestandarta situācijās.
Bērniem nav iespēju mācīties veidot labas attiecības, ja
vecāki savu ikdienu un brīvdienas vada izolēti –nedodas ciemos un neaicina
citus ciemos. Bērni mācās draudzēties tieši no mums - pieaugušajiem. Bērniem ir
jāredz, ka mēs turpinām attiecības ar draugu arī tad, ja nepiekrītam viņa
viedoklim, ka mēs viņu cienām un respektējam ari tad, ja draugs pasaka "NĒ" uz
mūsu lūgumu. Pat lūgumu palīdzēt. Ka mēs turpinām draudzēties arī tad, ja mūs
kādreiz neuzaicina uz dārza svētkiem. Ka draudzība nebeidzas vienkārši tāpat
vien.
Līdzīgs pievelk līdzīgu
Impulsīviem bērniem ar „parastiem” bērniem varētu
būt garlaicīgi. Tomēr arī impulsīvajiem bērniem ir jāmācās uzvesties „garlaicīgi” –
nepārtraukt sarunas, klausīties, uzdot jautājumus, netraucēt citus. Tas ir
darbs ar mūsu pašu ego – saprast, ka tas, kas mums šķiet neinteresants, citam
var būt ļoti tuvs.
Pavērojiet, kādi ir bērna domāšanas modeļi. Negatīvie
domāšanas modeļi atgrūž draugus. Ja bērna uzstādījums būs tāds, ka visi ir
vainīgi, tikai ne es, ja viņa dialogos dominēs „Tu speciāli krāpies, lai es
zaudētu”, „Tu speciāli sabojāji manu lietu”, „Tu speciāli izdarīji, lai man
būtu sarežģītāk”, tad neviens īsti ar šādu cilvēku draudzēties nevēlēsies.
Neviens sakarīgs cilvēks. Un paliks tikai tie, kuri arī nespēj atrast draugus,
un šī kompānija veidos sarežģītas, konfliktējošas attiecības.
Impulsu kontroles trenēšanai var palīdzēt Dusmu kontroles spēle, izspēlējot soli pa solim „Es nomierināšos”, „Es domāšu”, „Es
runāšu” un tikai tad „Es darīšu” stratēģijas.
Ko darīt mums kā vecākiem?
Pieņemiet, ka katram bērnam ir savs individuāls
vajadzību līmenis pēc socializēšanās. Nemēģiniet bērnus „sadraudzēt” ar varu. Vispirms
noskaidrojiet, cik ļoti bērni vēlas draudzēties – pavaicājiet bērnam, kā
izskatītos viņa ideālā diena. Ja tajā nefigurē daudzi bērni, visticamāk, viņa
vajadzība pēc sabiedrības nav liela. Ja bērna stāstā figurē daudzi draugi, bet
bērns ikdienā ir vientuļš, ir vērts paskatīties, kādas prasmes bērnam trūkst
kvalitatīvas draudzēšanās veidošanai.
Pavērojiet, kā jūs jūtaties ar savu bērnu. Vai jums
ir draudzīgas attiecības? Kas rada šo sajūtu? Kā citi bērni jūtas viņa klātbūtnē?
Vai bērns zina, kas ir draudzīgi un kas – ne?
Attiecībām ir vajadzīgs laiks. Citam izdodas atrast
kontaktu viegli, cits veido attiecības lēnām, tāpēc, lūdzu, lūdzu, nemetaties smilšu
kastē vai bērnu ballītē ar mērķi bērniem likt runāties ar jūsējo. Bērni,
iespējams, pat sadraudzēsies, bet ir liela varbūtība, ka viņi nevis draudzēsies
ar citiem, bet draudzēsies pret jums vai pret citiem
Ļaujiet bērna draugiem nākt ciemos. Parasti tas
palīdz uzturēt māju kārtībā (un arī rada lielāku haosu), un draugi būs rokas stiepiena
attālumā, un jums būs iespēja iejaukties, ja redzēsiet, ka attiecības iet
neveselīgā gaisotnē. Ja redzat, ka draudzība neveidojas veselīgi, spēlējiet Sarunu aplis lieliem un maziem . Droši spēlējiet to kopā ar bērniem - viņi būs sajūsmā. Šī spēle māca sarunāties dziļāk un atklāt kopīgas interešu jomas. Un arī - vienkārši uzturēt pozitīvu sarunu.
Māciet bērnu pārslēgties no vienas idejas uz otru. Māciet
neiestrēgt rotaļās, uzdevumos, sarunu tēmās. Māciet elastīgi pielāgoties
situācijai, ja kas nenotiek pēc plāna. Te var palīdzēt sarunas, kopīga
plānošana. Runājiet kopā, kāds varētu būt plāns A, plāns B, plāns C.
Spēlējiet jautājumu spēli, kur parādās dažādi apstākļi. Jūs
sākat teikumu, un bērnam šis teikums jāpabeidz. °Es parkā spēlēšos ar....” Bērns
atbild „Kārli”.Jūs: „Ja Kārlis nebūs, tad es...”. "Ja Kārlis vēlēsies spēlēties
ar citiem bērniem, tad es...” „Ja šūpoles būs aizņemtas, tad es...". Izrunājot
šos scenārijus, bērns būs gatavs dažādiem notikumu pavērsieniem un vieglāk uztvers situācijas, kas neatbilst plānam.
Māciet bērnam kritisko domāšanu. Tā ir pretēja
melnbaltajai domāšanai. Ja bērns bieži saka „Visi mani ienīst”, „Es vienmēr esmu
vainīgs”, „Skolotāja mani necieš” utt., velciet atkal ārā Dusmu kontroles spēle un katrai problēmituācijai lieciet pretī Domāšanas
stratēģijas. Domāšana ir jātrenē! Patiešām!
Un kā noslēdzošais – Sakiet bērnam labu! Slavējiet! Bērns,
kurš ir par sevi labās domās, nekavēsies paslavēt citus, spēs pamanīt, kas
izdodas citiem. Te liels atbalsts būs spēle Pasaki sev. Pasaki citiem. Jo bērniem
(arī pieaugušjiem) patīk uzturēties to cilvēku klātbūtnē, kuri ļauj viņiem
justies labi, justies pieņemtiem. Ir bērni, kuri spēj pieņemt to, ka kādam citam var
būt labāka ideja, viņi spēj saskatīt citos bērnos resursus, talantus, stiprās
puses un apvienot citus kopīgam mērķim spēlē un mācībās. Šos cilvēkus sauc par pozitīvajiem
līderiem, Mēs ikviens vēlamies, lai mūsu bērni tādi būtu! Viņi būs tādi! Ar mūsu palīdzību!