Sūdzēšanās, palīdzības lūgšana vai informēšana?
Nereti nepatikšanas rada nevis bērna teiktais, bet gan pieaugušo vētraina reakcija uz bērna sacīto - ja pieaugušo reakcija uz bērna teikto ir izsvērta, izzinoša un godīga, bērna sniegtā informācija nebūs un nekļūs par sūdzēšanos. Ja pieaugušais reaģēs vētraini, pat agresīvi, bērni agri vai vēlu iemācīsies šo enerģiju izmantot savā labā, vēršot pret citiem. Un vecāki iegūs bērnus, kas nemitīgi nosūdz viens par otru, vērpj intrigas, mēģina padarīt citus sliktākus. Ja tā sāk notikt, pirms sarunas ar bērnu pieaugušajam ir svarīgi analizēt ne tikai bērnu darbus un sacīto, bet arī savas reakcijas uz to.
Ir svarīgi bērniem atgādināt, ka par bīstamām un agresīvām darbībām ir jāinformē pieaugušie, tāpat ir būtiski atgādināt sev, ka ne visi bērni mācēs atšķirt bīstamu darbību no nekaitīgas. Labāk lai viņš lieku reizi informē pieaugušo nekā noklusē patiešām kaitīgu vienaudžu vai cita pieaugušā nodarījumu.
