Viņš to speciāli izdarīja!
Ir bērni, kuri, šķiet, speciāli uzvedas kaitinoši –
viņi pagrūž citu bērnu, sāk kliegt tieši tad, kad esat lūguši runāt klusāk,
salauž citu mīļākās mantas, ar dakšu sadur blakussēdētāju. Šie ir tikai daži
piemēri, un gandrīz ikviens vecāks, pedagogs vai vienkārši vērotājs no malas pedagogs
spēj nosaukt piemērus, kas viegli liek asinīm uzvārīties. Parasti ir viegli
pateikt „Viņš to speciāli izdarīja!” un tas patiešām arī parasti izskatās kā
tīša rīcība.
Ir vecāki, kuri šos piemērus zina no ikdienas – bērns visu laiku ir kā bērns, līdz kāds piezvana, un ir nepieciešamas 5 minūtes klusai, netraucētai telefona sarunai... Bērni sāk trokšņot tieši tad, kad mazais brālītis ir iemidzis... Ja tas notiek katru dienu, katru stundu, vienā brīdī var dzimt vēlēšanās šai uzvedībai ar speciālistu palīdzību piemeklēt latīnisku nosaukumu...
Tomēr, pirms ejiet pie speciālistiem, pirms pie speciālistiem sūtiet citu bērnus, pavērojiet sava bērna uzvedību – vai bērns vispār māk pievērst sev uzmanību pozitīvā veidā? Vai viņš atšķir, kas ir laba uzvedība un kas – nepiemērota? Visgrūtākais jautājums ir jāuzdod sev – Kāpēc viņš tā rīkojas?
Iemesli var būt dažādi. Lūk, vairākas iespējas:
- Bērns vienkārši nezina robežas. Ja vecāki nepasaka skaidru "NĒ",
ja robežas ir mainīgas, ja ir daudz lietas, ko vienreiz var, bet citreiz ne, ja
vecāki nepilda solīto, bērna trauksme var pieaugt, jo viņš vienkārši zaudē
orientierus. Šie bērni var uzvesties ārkārtīgi haotiski, ņemt svešas lietas bez
prasīšanas, darīt jebko un par mazāko aizrādījumu skaļi kliegt un pat izrādīt fizisku
agresiju. Šiem bērniem ir sarežģīta
dzīve izglītības iestādēs, it īpaši, ja viņi ir vienīgie bērni ģimenē un līdz
bērnudārza vai skolas sākumam ir dzīvojuši sociāli izolētu dzīvi. (Nereti šīs
ģimenes kādā brīdī draugi pārstāj aicināt uz pasākumiem).
-
Ir bērni, kuriem ir izteikti negatīvi domāšanas modeļi. Šiem bērniem visi ir vainīgi, tikai ne viņš – kāds viņu speciāli pagrūda,
kāds viņam speciāli iesita, kāds speciāli to klucīti nolika tur, lai viņš pakluptu.
Ir bērni, kuri vienkārši nespēj saprast un uztvert pozitīvos domāšanas modeļus.
Tomēr spēja domāt pozitīvi tiešā veidā atbild par paškontroli. Jo zemākas ir
bērna prasmes pozitīvi interpretēt notiekošo, paraudzīties uz situācijām arī caur
humoru, jo lielāka varbūtība, ka bērns reaģēs eksplozīvi.
-
Ir bērni, kuri ir ļoti gudri, ļoti labi, tikai viņiem ir grūtības ar
impulsu kontroli – viņi vienkārši īsteno pirmo rīcības
modeli, kas iešaujas galvā, un pēc tam paši ir nelaimīgi par to.
Kas var palīdzēt?
-
Šiem bērniem ir īpaši svarīgas uzslavas. Vai bērns skaidri saprot, kad viņš uzvedas
labi? Dodiet reālas uzslavas par reālu panākumu, jo uzslavas dod
orientierus, kas ir izdarīts labi. Ja jums grūti klājas ar uzslavām, ņemat
talkā Pasaki sev. Pasaki citiem, jo kvalitatīva uzslava ir tūlītēja, pozitīva, ļoti konkrēta, par
konkrētu rīcību vai konkrētu prasmi. Ja pamanāt, ka bērns uz
uzslavām reaģē jocīgi, piemēram, jūs pasakiet „Malacis, ka noliki karoti vietā”,
un viņš uzreiz karoti aizmet pa gaisu, cenšaties kaitinošajai uzvedībai pievērst vairāk uzmanības kā pozitīvajai, mekējiet citu slavēšanas iemeslu! Ja redzat, ka bērni pēkšņi spēlējas kopā,
paslavējiet par šīm divām minūtēm! Iespējams, bērns nav pieradis pie uzslavām, un,
lūdzu, lūdzu, turpiniet slavēt, kamēr viņš pierod pie pozitīvas komunikācijas.
Patiešām, ir vecāki, kuriem ir bailes bērnu saslavēt, bet atceraties - sniedzot uzreiz pozitīvu atgriezenisko saiti, mēs bērnam
parādam, kas ir vēlamā uzvedība.
-
Te var palīdzēt Dusmu kontroles spēles Domāšanas stratēģiju kartītes, vai Mācīties.Draudzēties. Spēlēties. Izvēlaties kartīti vienai dienai kā uzdevumu un abi
cenšaties to ievērot. Piemēram, katrai rīcībai izdomājiet variantu a,
variantu b, variantu c. Tad visi ģimenē skaļi pastāsta, ka "Es vēlos padzerties" –
Variants A ir padzerties no brāļa krūzes bez prasīšanas, variants B ir doties uz virtuvi, variants C ir
padzerties no krāna. Kurš, jūsuprāt, ir vislabākais variants?
-
Ja jūs jau spējat paredzēt, kādas
uzvedības problēmas būs kādā vidē, pirms pasākuma
atrunājiet noteikumus, kā jāuzvedas un kādas sekas būs, ja noteikumi netiks
ievēroti. Piemēram, ja bērns veikalā sāks ņemt katru lietu pēc kārtas, jūs
tūlīt iesiet prom. Lai novērstu bērna uzmanību, palīdz konkrēts darbiņš – bērns
meklē produktus no saraksta, izvēlas sev vienu lietu par konkrētu summu
(piemēram, zem 50 centiem). Un slavējiet, kamēr bērns uzvedas labi!
-
Atrunājiet robežas un noteikumus ar vecvecākiem un citiem mīlošajiem! Šiem bērniem ir īpaši svarīgi skaidri, konsekventi noteikumi.
-
Vizualizējiet uzvedības noteikumus. Te labs palīgs būs Uzvedības noteikumi pirmsskolai un skolai. Ja esat pamanījuši, ka bērni paši zīmē noteikumus – piemēram,
uz istabas durvīm ir zīmīte „Māsai ieeja aizliegta”, tad kopīgi zīmējiet
būtiskākos noteikumus, un vissvarīgākie ir nevis aizliegumi, bet gan pozitīvi apgalvojumi un rīcības startēģijas. Piemēram, no Dusmu kontroles spēle jūs varat izlikt konkrētus soļus noteiktai situācijai: kā es nomierināšos, kā es domāšu, kā es runāšu un ko darīšu. Jo augstāks ir stresa līmenis, jo
zemākas ir bērna spējas uztvert verbālu informāciju un arī izteikt savas
emocijas vārdos, tāpēc vizuāli soļi, nolikti acu priekšā, ir lielisks atbalsts. Šiem bērniem labs palīgz arī varētu būt plakāti pozitīvai uzvedībai, it īpaši plakāts Ja man gribas darīt pāri.
-
Meklējiet pozitīvas emocijas! Pie dabas, pūtiet burbuļus,
zīmējiet uz asfalta, kāpiet kokos, izvediet pastaigāties patversmes suni. Meklējiet
veidus, kā bērns var sevi parādīt no labās puses un, lūdzu, lūdzu, slavējiet viņu par labu uzvedību. Radiet
vidi, kur bērnam ir grūti un pat neiespējami īstenot sarežģītu uzvedību, lai
viņam ir iespēja veidot par sevi pozitīvu paštēlu. Nekas nav grūtāk kā sadarboties ar bērnu, kurš ir zaudējis ticību sev. Sarunājieties, spēlējiet Sarunu aplis lieliem un maziem un īstenojiet citas aktivitātes, caur kurām bērns runā par sevi pozitīvi.
Ja bērns tomēr uzvedas izteikti negatīvi, ja šķiet, ka nekas vairs nepalīdz, meklējiet palīdzību! Izteikti negatīvai uzvedībai ir daudzi cēloņi, tostarp arī veselības izaicinājumi. Jo ātrāk tiks saprasts cēlonis, jo ātrāk tiks sniegta palīdzība, jo noturīgāki būs rezultāti.