Kā sēdināt bērnus klasē?

Jautājums „Kur sēdēt?”, sagādā stresu daudziem bērniem ne tikai pirmajā klasē, bet arī vecāko klašu bērniem.  Šis pats jautājums "Kā sēdināt vai ļaut pašiem sasēsties?" nomoka arī pedagogus. 

Ja klase ir nezināma sarežģīta, ir vērts šo jautājumu pārdomāt rūpīgi - pētījumi rāda - ja bērni izvēlas paši, kur sēdēt, iespēja, ka viņi var traucēt darbu klasē pieaug pat trīsreiz nekā tad, ja vietu bērnam parāda pedagogs.  Iespējams, šādā veidā pedagogs simboliski pasaka, ka viņš organizē vidi. Zināmā mērā arī ar to, ka bērni parasti piemeklē līdzīgi domājošos - tādu vietu un kompāniju, kas viņiem šķiet interesanta. Tomēr šīs intereses ne vienmēr sakrīt ar izglītības mērķiem. Piemēram, ja bērnam ir svarīgi taustes stimuli, viņš var pats piemeklēt blakussēdētāju, ar kuru grūstīties, un šie divi bērni traucēs darbu ne tikai viens otram, bet arī visai klasei.

Ieradumi veidojas daudz ātrāk nekā mēs domājam. Piemēram, padomājiet, kur jūs sēžat semināros vai konferencēs pēc kafijas pauzes? Parasti – tajā pašā vietā, kur no rīta. Tas pats notiek ar bērniem – ir liela varbūtība, ka nākamajā dienā viņi sēdēs turpat, kur nejauši apsēdās pirmajā skolas dienā. Ja sasēšanās kombinācija ir neveiksmīga, bērnam var trūkt prasmju un drosmes lauzt šo ieradumu, viņš var būt nelaimīgs veselu gadu, neuzdrošinoties pārsēsties.

Tāpēc sākt adaptācijas nedēļu ar dažādām sēdināšanas kombinācijām ir lieliska ideja – bērni iepazīsies viens ar otru, sapratīs, kādas ir viņu intereses. Turklāt iesakām mainīt ne tikai bērnus vietām, bet arī izmēģināt dažādus galdu izvietojumus. Idejas par galda izkārtojumiem ir daudz.

Ja jums ir tāda iespēja, atrodiet veidu, kā sasveicināties ar katru bērnu. Vislabāk to būtu darīt, bērnam ienākot klasē. Tā jūs izveidosiet kontaktu ar ikvienu, sajutīsiet viņu noskaņojumu un sapratīsiet kam būtu svarīgi sniegt atbalstu. Daudzās starptautiskajā skolās pedagogs sasveicinās ar katru bērnu  pirms katras stundas. Tas paņem laiku, bet tas arī ietaupa laiku un enerģiju, ja klase ir ļoti dinamiska.

Skolas, kas praktizē elastīgu bērnu elastīgu izsēdināšanu, saka, ka viņi cenšas mainīt bērnu vietas reizi nedēļā. Tomēr, ir vērts pārmaiņu biežumu regulēt sekojot līdzi to bērnu pašsajūtai, kuri grūti pielāgojas pārmaiņām.

Kā sēdināt bērnus - idejas no Latvijas skolām, kuras esam apkopojuši mūsu darbnīcās.

Jau pirmajā skolas dienā ir vērts salikt bērnu vārdus uz galdiem. Bērni jutīsies drošāki, zinot, ka viņiem ir paredzēta sava vieta un jutīsies gaidīti. Atkritīs pirmais satikšanās stress – Ja nu neviens ar mani vairs negribēs sēdēt? Un draudzēties? Ja nu mana vieta būs jau aizņemta? Precīzi norādīt, kur katrs bērns sēdēs ir īpaši svarīgi, ja klasē ienāk jaunie bērni.

Dalīšana pa pāriem. Uz liela galda izvietojiet zilās kartītes no Pasaki sev. Pasaki citiem spēles. Aiciniet bērnu izvēlēties apgalvojumu, kas vislabāk atbilst viņam. Šī spēle vislabāk izdodas, ja ir divi komplekti, bet var arī no viena komplekta var veidot stipro pušu pārus. Tie, kuri ir līdzīgi vai vienādi, sēž skolā kopā. Spēle Pasaki sev. Pasaki citiem ir īpaši svarīga vecākajās klasēs, kur bērnus moka jautājums „Kas es esmu”, un viņi meklē veidus, kā apliecināties dzīvē. Šī spēle dos iespēju pozitīvi formulēt savu identitāti, pozitīvi apliecināt sevi. Vērojiet, lai bērni nesāk kritizēt citu izvēles. Ja tas notiek, ir vērts pārlasīt mūsu senāku bloga ierakstu rakstu par vienaudžu izstumšanu, kā arī par emocionālās vardarbības pazīmēm klasē . Tad ir vērts pārdomāt, varbūt klases dinamiku varētu palīdzēt uzlabot Plakātu komplekts Mierīgākai klasei.

Pēc problēmu risināšanas veidiem.  Te var nākt palīgā Dusmu kontroles spēle. Klase vai pedagogs dienas sākumā definē kādu problēmu. Ir klases, kur pedagogi ir izveidojuši kastīti, kur bērni var samest lapiņas ar problēmjautājumiem, bet Dusmu kontroles spēlē ir ietvertas biežākās situācijas skolā. Tad bērni no risinājumu kartītēm izvēlas viņuprāt piemērotākos. Pēc tam bērni starp izvēlēm meklē līdzīgās vai vienādās pieejas un pēc tā sasēžas pie galdiem. Arī te būtu svarīgs pedagogu atbalsts dalīšanā pa pāriem, bet šis ir lielisks veids, kā viens oru var atklāt tie bērni, kuri pat neiedomātos, ka viņi spēj labi sadarboties.

Jautrā hierarhija. Bērni sastājas pēc kādām konkrētām pazīmēm – pēc alfabēta, pēc dzimšanas dienas datuma pēc tā, cikos ceļas, lai dotos uz skolu, kurš atnāk pirmais, tas sēž tālākajā rindā utt. Sēšanos var organizēt  gan tā, ka bērni no sākuma sastājas rindā pēc konkrētām pazīmēm un tad sēžas, bet var sākt arī ar to, ka  janvāra beigās  dzimušais sēž pie galda vistuvāk durvīm, bet, ja atnāk kāds, kurš ir dzimis janvāra sākumā, visai ķēdei jāpārsēžas.  Rēķinieties, ka daudzi pirmklasnieki var nezināt savas dzimšanas dienas. Jā, ir bērni, kuri tam nepiešķir nozīmi, un jums ir jābūt gataviem neuzkrītoši palīdzēt, lai nesāktos skaļa brīnīšanās par kādu „jocīgu bērnu” jau pirmajās skolas dienās.

Pēc pašorganizēšanās pieejas. A noteikumu, ka bērni nedrīkst sarunāties, viņi sastājas pēc konkrētām pazīmēm – pēc auguma vai pēc dzimšanas dienas datuma utt., un sasēžas pa divi. Piemēram, ja bērni kārtojās pēc auguma, tad īsākie sēžas priekšējās rindās un garākie aizmugurē. Nesarunāšanās ir lielisks veids, kā pamanīt, kā bērni organizējas, kuri bērni uzņemas vadību, kuri sadarbojas, kuri boikotē sadarbību, kuri vienkārši seko pūlim. 

Pēc interesēm. Te var labi noderēt Sarunu aplis, kas ir brīnišķīgs instruments skolās, lai bērni iepazītos viens ar otru, iepazītu savstarpējās intereses un bāzētu attiecības uz tām, nevis lielīšanos ar mantām vai ceļojumiem. Piemēram, bērni, kuriem dzīvošanās ārā patīk labāk nekā datorspēles, sēž pirmajā rindā. Bērni, kuriem mīļākais gadalaiks ir ziema, sēž pie loga, bērni, labāk patīk zīmēt nekā sports, sēž otrajā rindā (ja tādi ir maz, tad pirmajos solos utt. Šīs aktivitātes veidos kopības un piederības sajūtu.

Aptauja. Kad bērni jau ir iepazinušies, izveidojiet aptauju, kurus klasesbiedrus uzskata par vislabākajiem draugiem, ar kuriem bērniem vislabprātāk sēdētu kopā un kāpēc. Rūpīgi iepazīstieties ar šīm anketām, jo tās jums ļaus redzēt klases dinamiku, kuri ir populārākiem bērni un kuri ir sociāli izolēti. Kādu dienu sasēdiniet viņus pēc šīm kombinācijām, ņemot vērā, ka  draudzēšanās starpbrīžos ir kas cits nekā kopā sēdēšana mācību laikā. Ne vienmēr visi vēlas sēdēt kopā ar klases populārākajiem un draudzīgākajiem bērniem, it īpaši, ja šiem bērniem ir labas socializācijas prasmes, bet viņi stundu laikā uzvedas traucējoši.

Pēc mācīšanās stiliem. Ja bērnu skaits un klases izmērs ļauj, bīdiet galdus kopā un pamēģiniet sasēdināt bērnus pēc mācīšanās stiliem un arī grupu darbus dodiet atbilstoši tiem. Rezultāti būs pārsteidzoši! Par to – nedaudz vēlāk J izveidosim atsevišķu ierakstu.

Spontanitāte. Protams, var taču arī ļaut bērniem arī sēsties patiešām tā, kā viņi paši vēlas, it īpaši tad, kad viņi ir viens otru labi iepazinuši.

Dodot šāda veida uzdevumus, cenšaties neiejaukties, bet gan uzņematies vairāk mentora funkciju. Vērojiet, kuri bērni ir līderi, kuri ir aktīvi līdzdalībnieki, kuri – pasīvi vērotāji un kuri cenšas dezorganizēt klasi.

Šāda veida uzdevumi dos bērniem jaunu pieredzi un ļaus viņiem izbaudīt to, kas tas ir – klases dinamika, pieredze, sadarbojoties ar dažādiem bērniem. Bērni caur šo pieredzi saprot, ka tie, ar kuriem ir jautri dauzīties starpbrīžos, nemaz nav tik palīdzoši klasē grupu darbā, un tas var palīdzēt pašai klasei veidot jaunas sociālas normas.

Protams, vienmēr paturiet prātā bērnus, kuriem ir kādas īpašas vajadzības – vai nu viņiem ir redzes vai dzirdes izaicinājumi, ir bērni, kuriem citi bērni var traucēt, jo novērš uzmanību – šie bērni ir jāsēdina priekšējās rindās vai jāpiemeklē kāda vieta, kur netraucē vizuālie kairinājumi. Droši vaicājiet pašiem bērniem, kā viņiem patīk sēdēt un kāpēc. Tas attīsta domāšanu, un, ja bērni jūt, ka viņi var ietekmēt klasi pozitīvā veidā, viņi mazāk centīsies to ietekmēt negatīvi!

Lai veiksme un izturība!

Nav komentāru

Komentēt