Aprunāšana, baumošana sāp un izolē
🤔Bieži bērni (un arī pieaugušie) nemāk draudzēties AR kādu. Viņiem vienkāršāk šķiet draudzēties PRET kādu.🙄 Citi ir iemācījušies aprunāt tik veikli, ka iesaistītie pat nepamana, kā viens draugs tiek noskaņots pret otru.
Aprunāšana parasti notiek, kad konkrētā cilvēka nav klāt vai otrs cilvēks nedzird. Piemēram, ja klasesbiedri sarunājas par cita bērna izskatu, teiktajam var būt atšķirīgi mērķi, un tos vērīgs klausītājs tos var nolasīt starp rindiņām:
- Dacei ir tāāda cepure. Viņai drīzumā dzimšanas diena. Varbūt uzdāvinām jaunu?
- Dacei ir tāāda cepure. Vai viņa nemaz nesaprot, cik briesmīgi tajā izskatās?
- Dacei ir tāāda cepure. Viņa zog tavas ģērbšanās idejas, un viņai tas sanāk tik slikti!
Viena dialoga mērķis ir atbalstīt klāt neesošo meiteni, otra dialoga mērķis ir klāt neesošo meiteni izolēt un padarīt viņu nepievilcīgu citu acīs. Reizēm aprunātājām pat izdodas radīt neesošu konfliktu vai konkurences situāciju, par kuru iesaistītās puses pat nenojauš. Tas redzams trešajā dialoga versijā.
Tātad svarīga prasme spēja nolasīt sarunas mērķi. Tas pirmajā acu uzmetienā varbūt šķitīs ļoti garlaicīgs uzdevums, bet, ja bērni (un arī pieaugušie) spētu atšifrēt neveselīgos komunikācijas mērķis, viņi spētu izvairīties no intrigām vai pat vardarbīgām attiecībām.
Nereti aprunāšanas mērķis ir iniciēt klausītāju darbības pret konkrēto personu. Starp citu, uzmanīgi vērojiet, kādus "draudzības " seriālus skatās jūsu bērni - pēc Latvijas skolu pedagogu novērojumiem tieši tur nereti bērni smeļas idejas intrigu veidošanā. Šāda aprunāšana parasti sākas, ja bērniem trūkst ideju, ko darīt brīvajā laikā. Ne tikai sakiet "Klau, tev nac citu, ko darīt, kā tikai aprunāt?", bet arī iedodiet lieliskas idejas, ko darīt brīvajā laikā. Piemēram, spēlēt Sarunu apli. http://www.uzvediba.lv/katalo…/params/category/0/item/621433. Tas palīdzēs bērniem atklāt vienam otru un iegūt idejas kopīgām aktivitātēm. Ierosiniet bērniem spēlēt šo spēli arī pēc formulas "Ko tu zini par saviem draugiem?"
Māciet bērniem, ka cilvēki, kuri aprunā citus, aprunās arī tevi un, uzklausot viņus, situācija paliek aizvien sliktāka. Tas rada trauksmi, neveselīgu atmosfēru. Ja meita mājās nespēj domāt par mācībām, bet visu vakaru domā, ko vilks virsū, ko par viņu padomās, kā viņa izskatīsies, tas ir nopietns signāls, ka viņa nevar būt viņa pati, ka viņu kontrolē un neveselīgi ietekmē. Pastāsti, ka daudzi pieaugušie nesaprot, cik lielu postu var nodarīt aprunāšana arī darba vietā, ja darbinieki nevar koncentrēties uz savu darbu, bet viņiem jādomā, kā sevi aizsargāt, kā arī ko par viņiem padomās.
Māciet bērnam teikt komplimentus. Nevis pieglaimoties, bet būt vērīgiem un pamantīt pozitīvās lietas. Tas palīdzēs veidot drošu, uzticēšanās pilnu atmosfēru, un to cilvēku tuvumā, kuri saka citiem pozitīvas lietas, vienmēr ir patīkami uzturēties. Izmantojiet spēli "Pasaki sev Pasaki citiem". http://www.uzvediba.lv/…/params/category/101012/item/428017/ . Tajā ir idejas, kā runāt pozitīvi par izskatu, par padarīto, raksturu un komandas kvalitātēm.
Ir cilvēki, kuri domā, ka viņi, daloties ar kādu informāciju, ko citi nezina, ir īpašāki par citiem. Ir tādi, kuri dalās ar faktiem, nesaprotot privātuma robežas un to, ka viņi var kādu sāpināt. Tāpēc, ja aprunātājs sevi nevar apturēt, tad klausītājam tas būtu vieglāk. Māci bērnam teikt "STOP - es to nevēlos dzirdēt!".
Māci bērnam uzdot jautājumus. Pastāsti, ka arī darba vietās cilvēki uzskata, ka informāciju vienkāršāk ir saņemt, baumojot. Reizēm baumas par reorganizācijām, restrukturizācijām ir vienīgais informācijas avots par nākotni. Tomēr, lai gan lielākoties informācija ir patiesa, vai daļēji patiesa, šāda komunikācijas forma paņem ļoti daudz enerģijas. Un reizēm pat pieaugušie aizmirst, ka var taču pajautāt par pārmaiņām pašam informācijas turētājam.
Aprunājieties par motivācijām aprunāt. Pastāsti, ka ir cilvēki, kuri izvairās no atklātiem konfliktiem un konfrontācijām, nespēj nostādīt robežas bet domā, ka ar aprunāšanas palīdzību var atrisināt situāciju. Varbūt tas viņiem palīdz paņemt nost trauksmi, bet konflikts paliek un tas pat padziļinās. Māciet bērnam pateikt aprunātājam - "Zini, es domāju, ka šo tev būtu labāk izrunāt uzreiz ar viņu", "Es nedomāju, ka man tas jādzird..." utt.
Mācām bērnam, ka par cilvēku, kurš sarunā nepiedalās, sakām tikai labas lietas vai nesakām neko. Nereti aprunāšanas mērķis ir noskaņot visus pret vienu personu. Maziem bērniem vieglāk un elastīgāk izdodas mainīt tēmu, un māciet šo īpašību izmantot arī savā labā. Ja mēs viņiem pamācīsim, mazi bērni vieglāk pamanīs savus un citu bērnu neveselīgos komunikāciju modeļus.
Aiciniet bērnus izvirzīt mazus, bet sasniedzamus mērķus. Piemēram, "Es šodien nevienu neaprunāšu!
Bērni modelē mūsu uzvedību. Vērojiet sevi! It īpaši, ja jūsu sacītais sākas ar "Iedomājies...!" Atceraties šo pamatlikumu - ja sakāt kaut ko par citu personu, kas nevis palīdz, bet noskaņo pret, noskaņo kādai negatīvai darbībai, tā ir aprunāšana. Katram ir tiesības veidot savas attiecības, savu viedokli, savu draudzēšanās pieredzi, un neiejaucieties!
Aprunāšanas laikā cilvēki neskatās viens uz otru, viņi neiepazīst viens otru. Viņi skatās prom. Tā sašķeļ, rada neveselīgu atmosfēru, neuzticēšanos un distanci. Mēs kā pieaugušie zinām, cik viss kļūst sarežģīts, nokļūstot baumu un aprunāšanas slazdā. Palīdzot tikt skaidrībā bērniem, mācot izprast notiekošo, nevis tikai emocionāli reaģēt, mēs palīdzēsim arī sev!
Šī tēma Latvijā ir maz skarta un analizēta, tāpēc, ja jums ir ko teikt, droši rakstiet komentāros, un, kā vienmēr - starp vērtīgākajiem komentētājiem izlozēsim 100 pozitīvās motivācijas uzlīmes