Otrkārt, jo mazāk mēs ar bērnu runāsim, jo vēlāk attīstīties valodiņa. Jo zemākas ir bērnu verbālās prasmes, jo vairāk viņi par savām vajadzībām paudīs ar uzvedību, tai skaitā fizisku spēku. Turklāt svarīgi ir turpināt sarunāties (arī tad, kad jau meklējam veidus, kā uz mirkli pabūt klusumā un atpūsties no runāšanas), jo spēja skaidri pateikt savu vēlēšanos, spēja skaidri deleģēt uzdevumus noderēs ne tikai skolā, bet visu dzīvi. 

Ja redzat, ka jūsu bērnam veidojas ieradums iekārotās lietas citiem atņemt, ir vērts ar praktisku piemēru palīdzību mācīt atšķirību starp ietekmi un spēku. Darīt to no maza vecuma un neapstāties nevienā vecumā. Arī tad, ja tas šķiet ļoti sarežģīti.

Spēks ir fizisks un/vai emocionāls spiediens - nereti bērni vienkārši atņem viens otram lietas vai arī čīkst, raud, kliedz tik ilgi, kamēr tās tiek iedotas. Ietekme ir bērna spēja vienoties, motivēt, iedvesmot, arī vadīt mazāku vai lielāku grupiņu kādam kopīgam mērķim. Pat ja šis mērķis ir „Vai varam samainīties? Iedosi, lūdzu, lāpstiņu uz mirkli? Pa to laiku Tu vari paspēlēties ar manu mašīnīti.” 
Lai bērns varētu sajust, ka viņa vārdiem ir ietekme, ka patiešām kāds viņam iedos mantiņu tad, kad viņš lūgs, viņam ir jābūt pozitīvai pieredzei. Līdz ar to trenējaties jebkur - lūdziet bērnam lietas, rēķinoties, ka mazam bērnam ir vajadzīgs laiks, lai viņš pārorientētos un izlemtu to iedot. Paslavējiet, ja viņš iedod tās – tas attīsta iekšējos motivatorus – bērni ir gatavi arī dalīties, neko neprasot pretī, ja viņiem ir iekšējā sajūta, ka tā viņi ir izdarījuši kaut ko labu un vērtīgu.
Ja bērns tomēr atsakās dalīties, nedraudiet, bet pavaicājiet "Kā mēs varētu vienoties?" Ja bērnam grūti izdomāt, kā vienoties, piedāvājiet vairākas alternatīvas. Pārāk daudz alternatīvu radīs stresu. Esat pacietīgi. Ja jūs nemācēsiet būt pacietīgi, nepacietīgs būs arī bērns attiecībā pret citiem bērniem.
Ietekme saistās arī ar pozitīvu valodu, bet spēks valodā ir dzirdams ar lielīšanos, draudiem, citu panākumu noniecināšanu, Draudēšanu mēs varam sadzirdēt, sākot ar „Atnāks mans tētis un visus piekaus!", "Bet mans brālis ir bokseris” līdz „Man ir lielāka mašīna”, utt! Šādi spēka demonstrējumi bieži vien pāraug arī fiziskos kautiņos, jo agri vai vēlu bērniem beidzas argumenti, un, ja viņi neprot iziet no konflikta (pārtraukt to ar joku, novirzīt visu uzmanību uz kādu pozitīvāki nodarbi, vienkārši fiziski aiziet prom no situācijas), tas pāraugs fiziskā ietekmēšanā. Ja atklāti konflikti nav ļauti, bet strīds ir samilzis, bērni ātri vien iemācās pasīvās agresijas metodes, kuras ir grūtāk pamanīt, bet tas nodara tikpat lielu kaitējumu.
Ja dzirdat savu bērnu draudam, apvaldiet, lūdzu, savus impulsus sodīt viņu, jo tā viņš sapratīs, ka spēku iespējams pārvarēt tikai ar vēl lielāku spēku. Piedāvājiet sarunu un rīcības scenārijus. Bērni patiešām ir gatavi tos izmēģināt. Runājiet paši, ļaujieties pierunāties, lai bērnam veidojas pieredze, ka sarunāšana ir iespējama pat pie lielāka spēka pārsvara. Te jums var palīdzēt Dusmu kontroles spēle vai mazākiem bērniem – Mācīties. Draudzēties. Spēlēties, un jums būs iespēja modelēt problēmsituācijas, kā arī kopīgi meklēt risinājumu modeļus
Mēs bieži novērojam, ka bērni cenšas veidot hierarhiju klasē un pat bērnudārza grupiņās. Skaidrojiet bērniem, ka šī hierarhija ir viena vai vairāku bērnu izdomāta, un ir svarīgi neatbalstīt, ja šī grupa cenšas kādu izslēgt. Runājiet ar audzinātājiem, jo hierarhija ir neveselīga, un tā atstāj negatīvu iespaidu gan uz tiem, kuri īsteno varu šādā veidā, gan tiem, pret kuriem tiek īstenota vardarbība, gan pret novērotājiem. Ja tas tiek īstenots mazotnē, bērniem var rasties ilūzija, ka tā ir vienīgā sadarbības forma. Tad te palīdzēs Sarunu aplis, jo tas māca bērniem meklēt kopīgās intereses, sarunu tēmas, dziļākus saskarsmes un sarunu punktus.
Pastāstiet bērnam, ka ietekmes sasniegšanai nepieciešams veidot labas attiecības. Labas attiecības nav draudzības pirkšana. Labas attiecības sākas ar mazām lietām - draudzīgu smaidu ikvienam grupiņā, acu skatienu, neiesaistīšanos draudzēšos/nedraudzēšos spēlēs, spēju draudzēties ar tiem, no kuriem izvairās citi, kurus citi pat izolē, spēju palīdzēt, jā, arī spēju ignorēt kaitinošu uzvedību. Tas viss ir iespējams, ja bērns meklē izskaidrojumus, kāpēc konkrētie bērni (un arī pieaugušie) rīkojas tieši tā. Zinot izskaidrojumu, bērni nevis vienkārši emocionāli reaģēs uz situāciju, bet būs spējīgi to vadīt. Kaut vai neiesaistoties, kaut lūdzot padomu vai palīdzību. 
Pastāstiet, ka ietekmi var veidot, sakot patiesus, godīgus komplimentus. Banāli, klišejiski komplimenti, tādi kā "Malacis!”, '"Super!” visbiežāk nestrādās, ja vien tie nav teikti no sirds un precīzi laikā un vietā. Lai teiktu komplimentus, kas atstāj ieteikmi, ir jābūt labam novērotājam. Te palīdzēs Pasaki sev. Pasaki citiem. Tajā komplimenti ir dalīti četrās lielās grupās - par ārējo izskatu, par rīcību, komandas kvalitātēm un īpašībām.