Par dusmām un dusmošanos
Lūk, uzvediba.lv pateiktais un nepateiktais šodienas LR1 Ģimenes studija raidījumā par dusmām un dusmošanos.
Nav tikai divi ceļi - dusmas un pilnīga pakļaušanās. Mums jāmāca bērniem, ka ir arī kaut kas pa vidu, un tas jāmāca arī pašiem sev, ka var būt mazas dusmas, vidējas un milzīgas dusmas. Ikvienu līmeni ir iespējams paust konstruktīvā veidā, un, ja mēs tās apspiežam sevī vai bērnos, tās var iznākt gaisā eksplozīvā veidā.
Mēs vēlamies, lai bērni rādītu visu cilvēcisko emociju spektru arī skumjas un sāpes, un mēs varam būt paraugi. Būt paraugam – tas nozīmē spēt pastāstīt un parādīt to, ka esam dusmīgi, ja dusmojamies un parādīt, kā mēs tiekam galā ar savām dusmām. Var sākt ar mazāk spēcīgu emociju akceptēšanu un nosaukšanu vārdā – skumjas, uztraukums, prieks utt.
Dusmošanos ir viegli samest vienā maisā ar trauksmi, steigu, nedrošību utt., un nereti bērni savu nedrošību, trauksmi cenšas slēpt ar dusmām. Tad abas šīs lietas baro viena otru, un var sanākt, ka bērns baidās no bailēm.
Ir daudzi trauksmaini bērni, kuri nekad nav parādījuši dusmas. Rezultāts vienmēr ir trauksme, jo ikviens nonāk apstākļos, kad ir dusmīgs. Svarīgi ir neapspiest emocijas. Neļaujot bērniem izrādīt dusmas, viņi var justies vainīgi par šādām emocijām, un tas var radīt trauksmi un beigās – arī trauksmi no trauksmes.
Izrunājiet dusmas. Dusmas nav biedējošas. Ja bērns vēl nerunā vai par dusmām ir grūti runāt, var dusmas zīmēt, izplēst no papīra, izveidot no lapu kaudzes. Vai spēlēt "Mācīties. Draudzēties. Spēlēties" situāciju kartītes. Zīmējiet, un reizēm bērni arī saka - es atstāju savas dusmas uz papīra. Labāk, lai viņi atstāj uz papīra, nevis kādam zem acs.
Bērni, kuri nekad neizrāda savas dusmas, viegli kļūst par vardarbības upuriem. Viņus izmanto citi –no viņiem var aizņemties lietas un neatdot, viņiem prasa norakstīt mājasdarbus, jo viņi taču neteiks „Nē”.
Dusmas ir enerģija, un tās ir svarīgas, lai aizstāvētu sevi un citus. Tās dod enerģiju aizstāvēt un aizstāvēties. Ja ir netaisnība, draudi, negodīgums, mums jābūt spējīgiem pastāvēt par sevi vai citiem. Svarīgi ir bērnam mācīt iznest dusmas āra no sevis.
Ja bērns paliek dusmīgs bieži, ir vērts padomāt, kā mēs varam samazināt laiku un samazināt prasības. Apsēsties bērnam līdzās un izrunāt, kas tieši viņu uztrauc. Veiltīt laiku nekā nedarīšanai.
Laiku var padarīt lēnāku, izslēdzot TV, samazinot fona troksni un samazinot citus sensoros kairinājumus - gaismas, smaržas, aktivitātes.
Lai mierīgs jums visiem rudens!