Par dusmām un dusmošanos
Lūk, uzvediba.lv pateiktais un nepateiktais
šodienas LR1 Ģimenes
studija raidījumā par
dusmām un dusmošanos.
Nav tikai divi ceļi - dusmas un pilnīga pakļaušanās. Mums jāmāca bērniem, ka ir arī kaut kas pa vidu, un tas jāmāca arī pašiem sev, ka var būt mazas dusmas, vidējas un milzīgas dusmas. Ikvienu līmeni ir iespējams paust konstruktīvā veidā, un, ja mēs tās apspiežam sevī vai bērnos, tās var iznākt gaisā eksplozīvā veidā.
Mēs vēlamies, lai bērni rādītu visu cilvēcisko emo ciju spektru arī skumjas un sāpes, un mēs varam būt paraugi. Būt paraugam – tas nozīmē spēt pastāstīt un parādīt to, ka esam dusmīgi, ja dusmojamies un parādīt, kā mēs tiekam galā ar savām dusmām. Var sākt ar mazāk spēcīgu emociju akceptēšanu un nosaukšanu vārdā – skumjas, uztraukums, prieks utt.
Dusmošanos ir viegli samest vienā maisā ar trauksmi, steigu, nedrošību utt., un
nereti bērni savu nedrošību, trauksmi cenšas slēpt ar dusmām. Tad abas šīs
lietas baro viena otru, un var sanākt, ka bērns baidās no bailēm.
Ir daudzi trauksmaini bērni, kuri nekad nav parādījuši dusmas. Rezultāts
vienmēr ir trauksme, jo ikviens nonāk apstākļos, kad ir dusmīgs. Svarīgi
ir neapspiest emocijas. Neļaujot bērniem izrādīt dusmas, viņi var justies
vainīgi par šādām emocijām, un tas var radīt trauksmi un beigās – arī trauksmi
no trauksmes.
Izrunājiet dusmas. Dusmas nav biedējošas. Ja bērns vēl nerunā vai par dusmām ir grūti runāt, var dusmas zīmēt, izplēst no papīra, izveidot no lapu kaudzes. Vai spēlēt "Mācīties. Draudzēties. Spēlēties" situāciju kartītes. Zīmējiet, un reizēm bērni arī saka - es atstāju savas dusmas uz papīra. Labāk, lai viņi atstāj uz papīra, nevis kādam zem acs.
Bērni, kuri nekad neizrāda savas dusmas, viegli kļūst par vardarbības upuriem.
Viņus izmanto citi –no viņiem var aizņemties lietas un neatdot, viņiem prasa
norakstīt mājasdarbus, jo viņi taču neteiks „Nē”.
Dusmas ir enerģija, un tās ir svarīgas, lai aizstāvētu sevi un citus. Tās
dod enerģiju aizstāvēt un aizstāvēties. Ja ir netaisnība, draudi, negodīgums,
mums jābūt spējīgiem pastāvēt par sevi vai citiem. Svarīgi ir bērnam mācīt
iznest dusmas āra no sevis.
Ja bērns paliek dusmīgs bieži, ir vērts padomāt, kā mēs varam samazināt
laiku un samazināt prasības. Apsēsties bērnam līdzās un izrunāt, kas tieši
viņu uztrauc. Veiltīt laiku nekā nedarīšanai.
Laiku var padarīt lēnāku, izslēdzot TV, samazinot fona troksni un samazinot
citus sensoros kairinājumus - gaismas, smaržas, aktivitātes.
Lai mierīgs jums visiem rudens!
 |
 |
 |
 |
| Dusmu kontroles spēle |
Spēle: "Mācīties, draudzēties, spēlēties"
|
Plakāts - "Ja man gribas darīt pāri, es..." A2
|