Mikrobu tēma no otras puses - nepārvarama vajadzība mazgāt rokas
Vairākās darbnīcās uzvediba.lv saņēma jautājumus nevis par to, kā piedabūt bērnus mazgāt rokas, bet ko lai
dara ar bērniem, kuri ir apsēsti ar mikrobu tēmu un pārmērīgi mazgā rokas pat līdz tādai pakāpei, ka tās sāk sprēgāt, Bērni atgriežas pie krāna ik pēc dažām minūtem. Ir bērni, kuri ne tikai nedod nevienam roku, bet neļauj pat apskauties (pat ar vecākiem ne), atsakās
iet ārā, krīt panikā, ja pieskaras grīdai. (tas viss, starp citu, var attiekties arī pieaugušajiem).
Tas no sākuma, iespējams, var šķist komiski, bet, ja uzvedība paliek intensīva, tas ir mokoši gan ģimenei, gan arī strauji samazina dzīves kvalitāti bērnam.
Ko Nedarīt?
Nekauniniet bērnu, nekliedziet, nesodiet. Vienīgais, tas
palīdzēs, ir nostiprinās bērnā sajūtu, ka viņš ir slikts bērns un jūsos sajūtu,
ka jūs esat slikti vecāki.
Neļaujiet māsām un brāļiem un nevienam citam smieties par
šiem ieradumiem. Tas tikai palielinās vainas apziņu, trauksmi un
nostiprinās nevēlamus ieradumus.
Nelieciet diagnozes. Noteikti kāds izglītības
iestādē, uz ielas, radu un draugu ballītē pateiks, ka tie ir obsesīvi
kompulsīvi traucējumi, trauksme, autiska uzvedība utt. neticiet viņiem! Speciālisti
ir mācījušies gadiem, meklējiet palīdzību pie profesionāļiem, un neļaujiet garāmgājējiem
un internetam uzstādīt diagnozes.
Nestrīdieties ar bērnu un nemēģiniet racionāli atbildēt
uz viņa iracionālajām bailēm, vai, piemēram, liekot viņam apklust. Ja viņam
ir sajūta, ka viņš saslims un nomirs, ja nenomazgās rokas, nemēģiniet viņu pārliecināt
ar stāstiem, kā jūs bērnībā ēdāt burkānus
pa tiešo no vagām. Vai nemēģiniet pārtraukt “Cik reizes tev jāsaka, ka ar
tevi viss būs labi!”, “Mēs taču par šito runājām jau pirms piecām minūtēm!”
Nesodiet. Punkts.
Ko darīt?
Svarīgi notvert pirmos signālus. Vecākiem ir svarīgi sekot līdzi bērna uzvedības maiņai. Ja šāda uzvedība sākas pēkšņi, ir vērts apvaicāties bērnudārzā, vai gadījumā nav kāds labs stāstieks stāstījis par šausmām, kādus veic mikrobi uz bērna ķermeņa. Te “palīgā” var nākt dažādas youtube filmiņas, ko pedagogi rāda, iespaidīgas dezinfekcijas līdzekļu reklāmas, kuru dēļ bērni pat var atteikties iet uz tualeti, uztraukts un pastiprināti kontrolējošs personāls. Vai vienkārši – neveiksmīga apstākļu sakritība.
Vērojiet, kādus medijus patērē bērns. Īpaši svarīgi mediju lietošanai ir sekot līdzi vecumā, kamēr bērnam nav sācies Kāpēcīšu laiks, un bērns nav spējīgs uzdot jautājumus. Jo spēja domāt verbāli attīstās ātrāk nekā spēja verbalizēt savu trauksmi, un tad bērns par savu nedrošību paudīs ar savu uzvedību.
Pavērojiet savus ieradumus. Vai paši neesat neelastīgi, nedramatizējiet un nepārspīlējiet situācijas? Aprunājieties ar bērnudārza, skolas komandu, cik viņi ir elastīgi, kurā vietā viņu vērtību sistēmā atrodas cīņa ar mikrobiem. Ja ļoti augstu, tad vis sbūs sarežģītāk. Mēs saprotam, ka, iespējams, ka masu medijos atpoguļotie saindēšanās gadījumi arī ir darījuši savu, bet līdzsvaram jābūt.
Nekauniniet, nesodiet. Vienojaties ar viesiem
konstruktīvajiem pieaugušajiem par vienotu stratēģiju. Ja vecvecāki vai citi kaunina bērnu par viņa uzvedību trauksmē un
domā, ka jūs vienkārši neesat pārāk stingri, izvairieties labāk kādu laiku no
došanās ciemos, labi?
Nesalīdziniet bērnu un neļaujiet nevienam to darīt!
Ko darīt praktiski?
Pirmais, apbruņojieties ar pacietību un mīlestību.
Līdzīgi kā vingrošana mūs nepadara lunkanus vienā dienā, arī šādu sarežģītu
uzvedību nav iespējams izmainīt uzreiz. (Atveraties visas savas Jaungada
apņemšanās pēdējās desmitgadēs).
Ja šī uzvedība ļoti ietekmē bērna dzīves kvalitāti, meklējiet
speciālista palīdzību. Varbūt nesāciet ar smilšu terapiju, bet atrodiet labu
psihologu, kas veiks vispārēju izvērtējumu. Ja tomēr smilšu terapija palīdz,
droši mājās sagatavojiet traukus ar kinētiskajām smiltīm, griķu bļodiņām, sāls
un miltu mīklām un lai bērns mīca dzīvnieciņus. Sensorās aktivitātes nomierina,
sniedz drošības sajūtu. (Vienīgais stress ir vecākiem par netīrām grīdām, bet lūdzu,
nepadariet to par bērna problēmu, labi?)
Vēl praktiskāk, lūdzu!!
Ja bērns māk skaitīt, vienojieties, ka rokas tiks
mazgātas 15 sekundes. Viņi var mazgāt rokas bezgalīgi, jo bērnu var pārņemt
nedrošība “Un ja nu manas rokas nav pietiekami tīras? Labāk nomazgāšu
vēlreiz.” Tāpēc laiks palīdz. 15 sekundes ir pietiekami tīrām rokām.
Taimeri, ieviesiet taimeri, kas tiek nospiests pirms
mazgāšanas. 15 sekundes ir pietiekami, labi? Ir krāni, kur var uzstādīt
noteiktu tecēšanas ilgumu.
Vienojaties par kādām īpašām balviņām, ja bērnam
izdodas noturēties, nemazgājot rokas kādu noteiktu laiku. Būtu labi, ja tās
būtu jautras un īpašas kopābūšanas aktivitātes, nevis konfektes (jo bailes no
zobārstiem – tā arī ir cita tēma).
Vienojaties par konkrētiem notikumiem, kad vajag mazgāt
rokas. Piemēram, pēc tualetes un pirms ēdienreizēm. Vienojaties, kad
nevajag mazgāt rokas. Piemēram, pēc grāmatas lasīšanas nevajag. Sadaliet šīs vienošanās tabulā, piemeklējiet
katrai situācijai ilustrācijas un piestipriniet tabulas virs izlietnes un citās
piemērotās vietās.
Ja bērns jau ir runājošs, māciet bērnu atpazīt traucējošās
domas un kopīgi meklējiet stratēģijas, kā tās aizvietot. Ar tām,
starp citu, var arī sarunāties. Runājiet, ka bērns un viņa domas, bailes, trauksme
nav viens un tas pats. Ka bērns ir stiprāks par savām domām. Nevis tā tev kā būt
stipram, bet gan “Es esmu normāls bērns. Es neesmu dīvains. Es esmu stiprāks
par savām bailēm. Jā, kādreiz man ir bailīgas domas, bet es ar to varu tikt
galā”. Te var palīgā nākt Pasaki sev. Pasaki citiem.
Atkārtojiet atkal un atkal bērniem, ka ar viņiem viss ir
kārtībā. Tas notiek ar daudziem bērniem un pieaugušajiem. Saki, ka tā tas
var būt – arī pieaugušajiem reizēm uznāk biedējošas domas, un viņi trenējas ar
tām tikt galā. Te var nākt palīgā Mācīties. Draudzēties. Spēlēties pirmsskolas
vecuma bērniem un Dusmu kontroles spēle skolēniem.
Palieliniet bērna drošības sajūtu. Soli pa solim
ejiet cauri Dusmu kontroles spēlei – piemeklējiet piemērotākās Nomierināšanās
stratēģijas, Domāšanas stratēģijas, Sarunāšanās stratēģijas un Rīcības
stratēģijas. Tur ir daudzas praktiskas idejas, un jums tās ir kopā jāizmēģina. tas ir ļoti palīdzoši, un ļaus arī jums iemācīties jaunas prasmes, kas noderēs ģimenes dzīvē un karjerā
Samaziniet ekrānu lietojumu, aizvietojiet ekrānus ar aktivitātēm, kas rada prieku. Lūdzu!
Samaziniet dzīves tempus. Savus un bērna dzīves tempus.
Pulciņi nāks vēlāk, bērns iemācīsies visas gudrības vēlāk. Visu paspēsim!