Kā jūs plānojiet savu laiku?
Ir pieaugušie (un arī bērni), kuri mūžīgi kavē 🏃♂️. No tā cieš viņi paši, bērni, kolēģi, draugi, radi un citi. Cieš attiecības, cieši reputācija, jo mūžīgie kavētāji veido par sevi iespaidu, ka ar viņiem nevar rēķināties. ⚡️⏰
Kavēšana un laiks kopumā ir maz izzināta parādība pat mūsu steidzīgajā laikmetā, un tajā noteikti ir vērts ieskatīties dziļāk. Tieši pašlaik ir vērts bērniem mācīt sajust laiku, saprast to un lietot pēc iespējas atbildīgāk.
Kāpēc notiek kavēšana un ko ar to darīt?
Ja jūs esat kavētāji, atrodat laiku savas dzīves revīzijai. Parasti šie cilvēki nav egoisti – drīzāk viņiem ir grūti nospraust robežas, un laiku lielākoties nozog citu vajadzības. Tie ir tie, kuri darba dienās dara citu kolēģu darbu, palīdz un atbalsta citus, un vakarā, kad paliek kluss, beidzot ķeras klāt savām lietām... Tie ir tie cilvēki, kuri no rītiem palīdz bērniem tikt no gultas ārā, ved ar mašīnu bērnu uz skolu, viņš ir nokavējis autobusu, kaimiņa suni pie vetārsta, un galu galā nokavē darba tikšanos.
Šie ir labi cilvēki, ļoti labi cilvēki, kuriem reizēm ir grūti noticēt, ka viņus mīl arī tad, ja viņi pasaka nē. Viņiem, satiekot cilvēku, kurš runā, runā un nespēj apstāties, ir grūti pieklājīgi apturēt sarunu, lai pieklājīgi pateiktu – atvaino, man jāsteidzas. Starp citu, ir sarunas biedri, kuri aizpļāpājoties būs dusmīgi tieši uz jums – lai gan pats viņš ir monologā norunājis divas stundas. Tāpēc pieklājīgu pārtraukšanu daudzi pat novērtē.
Ja, vērojot savu dzīvi, nonākat pie secinājuma, ka plāni nereti sagāžas kā kāršu namiņš un nekas nav izdarīts, Ir svarīgi spēt ieklausīties savā iekšējā laikā un patiešām atļauties nesteigties tad, kad tas ir iespējams. Nepārblīvējiet nedēļas nogales tā, lai darba dienās ir jāatpūšas no atpūtas. Tas ir mīts, ka cilvēki ar precīzu kalendāru ir organizēti un tie, kas neko neplāno, ir haotiski. Arī attiecībām, draudzībai, brīvībai ir nepieciešama spontanitāte, spēja pielāgoties citu plāniem. Bērniem (un arī pieaugušajiem) ir nepieciešams laiks arī nekā nedarīšanai.
Ja ir sajūta, ka dzīve ir nepārtrauktā ugunsgrēka režīmā, tomēr ir vērts atrast laiku, lai padomātu, ko iespējams darīt savādāk? Vai uzņematies par daudz? Vai pārāk optimistiski pieejiet plānošanai no punkta A uz punktu B, piemēram, neatvēlot laiku autostāvvietas meklēšanai vai sastrēgumiem? Vai neprotat lūgt palīdzību? (Starp citu – vai zinājāt, ka cilvēku ietekmi nenosaka spēja visiem palīdzēt un visiem dot, bet gan spēja lūgt atbalstu, lūgt padomu un sadarboties?). Varbūt kavēšanas iemesls ir tas, ka daudzas lietas tiek atliktas uz pēdējo brīdi? Varbūt vienkārši ir bailes kļūdīties, bailes no kritikas, apkārtējo novērtējuma, kas liek vilcināties?
Kas palīdz? Palīdz sākt ar sevi. Patiešām palīdz sākt ar jautājumu – kas ir vissvarīgākais tieši šodien? Kas ir būtiskākais man? Tāpat uzdodiet šo jautājumu bērniem – kas šodien ir vissvarīgākais? Vai šodienai ir kādi īpaši mērķi? Un vakarā pavaicājiet – kas bija vissvarīgākais notikums šodien? Tas mācīs bērnu ieraudzīt, ka dzīve nav tikai triekšanās no vienas stundas uz otru, no viena pulciņa uz otru, vienas ieskaites uz otru, bet ļaus pamanīt un novērtēt jēgpilnākos mirkļus.
Padariet bērnus nevis par vienu posmu savā laika plānā, bet gan par sabiedrotajiem. Māciet bērnam atbildību par savām lietām. Savu laiku. Sāciet ar to, ka nedariet lietas viņu vietā. Ļaujiet bērniem pašiem plānot savu laiku, pašiem nokavēt, un neņemiet personiski viņu kavēšanu. Ļaujiet bērniem kavēt, uzņemties atbildību par cēloņiem un sekām. Reizēm – arī saņemt sodu un pārmetumus no citiem. Jo vairāk bērns pats plānos savu dzīvi, jo strukturētāka un mierīgāka būs jūsējā.
Parādiet bērniem, kā strādāt ar plānotāju. Tas ir pārsteidzoši, ka bērni spēj uzinstalēt sarežģītākās aplikācijas, bet par kalendāru viņi nav iedomājušies. Parādiet, kā jūs lietojiet atgādnes. Ja nelietojiet, bet visur kavējiet, ir pēdējais laiks sākt? Kopīgi uzstādiet modinātāju arī bērna viedierīcē. Kopīgi izpētiet laika vadības aplikācijas, dalieties savos novērojumos.
Parādiet bērnam, ka pamosties agri ir izdevīgi. Ļaujiet viņiem pašiem celties, pašiem nokavēt, izdarīt secinājumus, ieviest korekcijas savos plānos.
Ja viņš paļausies tikai uz vecākiem, viņš arī visās savās neveiksmēs vainos vecākus. Vecāki – mācieties neidentificēties ar bērna veiksmēm un neveiksmēm! Jums ir savs ceļš ejams. Arī laika plānošanā. Starp citu, tad, kad bērnam iedod iespēju kontrolēt savu dzīvi, viņi sāk mosties paši, un samazinās rīta stress un konflikti.
Pastāstiet bērnam, ka ierasties ātrāk ir daudz vienkāršāk nekā būt precīzi laikā, jo ir laika rezerve sastrēgumiem. Tas samazina trauksmi, ļauj noskaņoties skolai vai notikumam.
Veidojiet kopīgus ģimenes kalendārus – gan nedēļas griezumā, gan mēnesim un pat gadam. Nedēļas kalendāros noteikti atzīmējiet pulciņus, ballītes, darba pasākumus, komandējumus, atzīmējiet agrās stundas un vēlās atgriešanās, un dzīve kļūs organizētāka. Lielākajos laika nogriežņos atzīmējiet nometnes, dzimšanas dienas, brīvdienas. Tieši spēja pārskatīt nākotni lielos nogriežņos iedod telpu spontanitātei.
Paspēlējiet kopā Dusmu kontroles spēli www.uzvediba.lv/katalogs/params/category/65178/item/245504 un pamodelējiet dažādas situācijas, kas var palīdzēt laika plānošanai – kā nomierināties, ko domāt, ko teikt, kā rīkoties. Māciet sarunāties - www.uzvediba.lv/katalogs/params/category/0/item/621433 Ja kavējot bērna galva būs pārbāzta ar pašpārmetumiem vai citu vainošanu, būs sabojāta diena gan pašam bērnam, gan apkārtējiem. Tāpat – kontrolējiet, ko jūs paši runājiet kavēšanas gadījumā. 
Laba saruna ir tā, no kuras rodas vismaz divi secinājumi, ko vajadzēja darīt savādāk, nevis secinājumi, kurš ir slikts un kurš ir vissliktākais.
Jebkurā gadījumā – laiks – tā ir mūsu dzīve, un tikai mēs esam atbildīgi, kā mēs to piepildām. Un tikai mēs esam atbildīgi, kā nospraužam robežas, padarot apkārtējosvai nu par mūsu laika zagļiem vai sabiedrotiem jēgpilnai un veselīgai dzīvei.
Kā jūs plānojiet savu laiku?