Bērni ģimenē ienīst viens otru?

Bērni strīdēsies vienmēr, un tas ir normāli, jo tā viņi apgūst dažādas taktikas un stratēģijas mērķu sasniegšanai īstermiņā un ilgtermiņā. Bērni mācās dalīties, argumentēt, meklēt kompromisus, novest konfliktus līdz galam. Bet tā ir vecāku atbildība – spēt saprast, kurā brīdī veselīgs konflikts ir kļuvis par neveselīgu, veselīgas attiecības – par toksiskām.

Lai saprastu, kas ir veselīgi vai neveselīgi, ir vērts izprast konflikta iemeslus. Viens ir cīņa par resursiem – mantu, vietu, ēdienu, uzmanību utt., bet ja nesaskaņu, agresijas mērķis ir ievainot, pazemot otru, ja upuris parasti ir kāds konkrēts bērns, vecākiem ir jāiejaucas. Tādos gadījumos vecāki nedrīkst teikt, ka bērniem pašiem jātiek galā. Jo sūdzības varbūt mazināsies, bet viens bērns ģimenē augs ar bezspēcības apziņu, kas var atsaukties attiecībām pat ārpus mājas skolā, bet otrs bērns augs ar neierobežotu varas sajūtu, un šis disbalanss atstās iespaidu uz visu dzīvi. Arī uz to, kādas attiecības bērni  veidos nākotnē ārpus ģimenes.

Kādi ir māsu un brāļu savstarpējā naida bīstamākie iemesli?

Konflikti ir nebeidzami, ja tie atkārtojas? Ir sajūta, ka dzīve ir kā sabojāta plate, jo bērni visu laiku strīdas par vienām un tām pašām lietām? Iemesli var būt dažādi, un, neizprotot tos, nav iespējams atrisināt problēmu pēc būtības.

Reizēm naids ir izveidojies jau kā ieradums, kā komunikācijas forma. Tas parasti notiek ilgstošu konfliktu rezultātā. Tāpat kā ar nepopulārāko bērnu klasē - citi jau var būt aizmirsuši, kāpēc nevar viņu ciest, bet turpina pazemot pēc inerces. Ir ģimenes, kur pieņem, ka kāds bērns ir muļķītis un ģimenes locekļi turpina viņu par tādu uzskatīt arī pēc 40 gadiem un nozīmīgiem sasniegumiem.

Nesaskaņu attīstībā svarīga loma ir arī vecāku attieksmei un spējai kontrolēt savas emocijas – ja vecāku kaitina kāda bērna rakstura iezīme un viņš to slēpti vai atklāti izrāda, izrāda, citi to var uztvert to kā atļauju pazemot kaitinošo bērnu. Vecāku nevienlīdzīga attieksme var nodarīt milzīgu postu bērnu attiecībās. Tas īpaši spilgti parādās, ja intelektuālā ģimenē viens bērns ir ar mācīšanās traucējumiem. Ja vecāki nespēs šo bērnu pieņemt tāds, kāds viņš ir, tas pavērs milzīgu vardarbības lauku, un “gudrākie” bērni saņems leģitīmu iemeslu pazemot. Pazemotais bērns meklēs citus veidus, kā reabilitēt savu tēlu un cīnīties pretī.

Jāņem vērā sensorās sensitivitātes – ja viens bērns ir skaļš un bet otram ir paaugstināts dzirdes jutīgums, būs grūti. Mums katram ir kāds cilvēks, kura balss tembrs mums nepatīk, un ja šāds cilvēks dzīvo blakus, iespējams, pat vienā istabā, konflikti ir neizbēgami. Un te arī vecākiem jānāk palīgā, precīzi atrunājot noteikumus, kā izvairīties no provokācijām un kā neprovocēt.

Reizēm bērniem vienkārši nav prasmju labu attiecību uzturēšanai. Šiem bērniem jebkura komunikācija ir laba komunikācija. Viņu uzvedas kaitinoši un, ja vecāki nemāca respektēt citu bērnu robežas, bērni atsvešināsies viens no otra.

Ir ģimenes, kurās aug kāds bērns, kuram tiek atļauts viss. Bieži tas ir bērns ar reālām vai iedomātām speciālām vajadzībām, bērns ar ievērojamu gadu starpību. “Viņš taču maziņš”, “Viņš ir vājš, viņam vairāk vajag”, “tu taču esi brālis”, šīs frāzes atver bezgalīgus konfliktus un naidu, jo “vājākais”, saprotot, ka ir aizsargāts un ka viņam ir speciālas privilēģijas, un  tāpēc tiks cauri sveikā, var šo savu varu izmantot neveselīgos veidos. Šī audzināšanas metode padara vājākus visus – gan īpašo bērnu, gan pārējos un iesaista vecākus bezgalīgās intrigās. Bērni var vairāk nekā mēs domājam!

Vecākajiem bērniem tiek uzlikta atbildība par jaunāko bērnu rīcību. Pieskatīšana pati par sevi nav nekas slikts. Bet vecākiem ir jārēķinās, ka, deleģējot atbildību, mēs deleģējam bērnam arī varu. Un jautājums ir, vai viņš māk pieskatāmo bērnu disciplinēt? Ja pieskatītājs zina, ka vecāki viņam pārmetīs par mazā brāļa sasistajiem traukiem, viņš disciplinēs pēc saviem ieskatiem, un šīs metodes var būt pat bīstamas.  

Jebkura herarhija ir bīstama. Ja kāds no bērniem tiks nostādīts augstāk par citiem, kāds automātiski nonāk piramīdas apakšā, un bērni pavada laiku, nevis sadarboties, bet gan cīnoties par savu vietu hierarhijā. Tas atsauksies uz attiecībām visas dzīves garumā.

Pāris pamatlikumi situācijas uzlabošanai

Nesalīdzināt bērnus! “Skaties, kā tava māsa var!”, “Brālis lasīja jau četros gados!”, “Paskaties, cik rūpīgi sanāca māsai, kāpēc tu tā nevari?”. Nesalīdziniet  un neļaujiet to darīt arī vecvecākiem un citiem! Katram bērnam ir savi unikālie talanti, un mūsu uzdevums ir palīdzēt tos attīstīt.

Vienoties par noteikumiem. Uzrakstiet šos noteikumus un pielieciet pie sienas. It īpaši, ja bērni jau izvieto noteikumus. “Neaiztikt!” “Netraucēt” “Neienākt” utt. Pietiek ar Mūsu mājās mēs nepārtraucam. Mēs runājam draudzīgi viens ar otru. Mēs neņemam citu mantas bez atļaujas  utt

Izņemt sacensību elementu no spēlēm un rotaļām. Jā, pilnībā nav iespējams izvairīties no sacensībām un salīdzināšanas, bet bieži ģimenēs, kur ir ilgstoši naidīgas attiecības, bērni ir nolikti uz sacensību joslas ilgi pirms viņi ir iemācījušies izbaudīt viens otra kompāniju un sadarbības prieku. Tas parasti sākas ar tādiem nevainīgiem pamudinājumiem no pieaugušo puses “Kurš pirmais saģērbsies”, “Kurš pirmais izmazgās zobus!” Tā vietā izmantojiet atslēgas vārdu “komanda”. “Vai jūsu komandai izdosies saģērbties piecās minūtēs?”

Neiejaukties mierīgās bērnu spēlēs. Jo vairāk bērni pavadīs laiku kopā, jo labāk viņi iemācīsies vienoties un sadarboties. Ja bērni draudzīgi spēlējas pirms gulētiešanas, ļaujiet viņiem klusi spēlēties. Pat, ja viņi ir sapratuši, ka tā viņi izvairās no zobu mazgāšanas 9uz mirkli).  Jūs jau esat novērojuši – ir klusie un ir vētraini periodi – jo vairāk viņi plēsīsies, jo mazāk viņi ticēs, ka var iztikt bez plēšanās. Svarīgi ir, ka viņi tic, ka spēj draudzēties un sadarboties.

Nerisināt strīdus bērnu vietā līdz viņi neapdraud viens otra dzīvību un veselību. Neizdariet spontānus slēdzienus, kurš bija vainīgs, kurš pirmais sāka. Vienīgais, ko bērni no tā iemācīsies, ir dramatizēt situāciju, melot un manipulēt. Nav nozīmes, kā konflikts sākās, nozīme ir tam, cik kvalitatīvi tas tika atrisināts. Ja bērniem nebūs iespēju pašiem konfliktu atrisināt

Mācīt morāles normas. Izklausās garlaicīgi, vai ne? Bet tas ir svarīgi un būs svarīgi visu dzīvi. Tam nav jābūt garlaicīgam monologam - pārrunājiet pasaku grāmatas varoņu rīcību, ko bērnuprāt viņi darīja pareizi, ko nepareizi, ko un kā varēja darīt savādāk. Kā bērni būtu rīkojušies viņu vietā. Jums atvērsies vesela pasaule par bērnu vērtību sistēmu.

Ļoti precīzi un ātri sniegt atgriezenisko saiti nelabvēlīgai uzvedībai – izsmiešana, pazemošana, izslēgšana jūsu mājās nav pieļaujama. Šie ir uzvedība modeļi, kur bērni var neiemācīties pretoties un jums ir jāiet palīgā ļoti ātri, kamēr nav par vēlu.

Mācīt emociju kontroli. Māciet parādīt dusmas, neapmierinātību, frustrāciju piemērotā veidā. Ir bērni, kuri šīs lietas iemācās intuitīvi, bet ir bērni, kuriem tas jāmāca matemātiski – soli pa solim. Te var palīdzēt Dusmu kontroles spēle. Emociju kontroli vislabāk ir mācīt, modelējot piemērotu uzvedību. Ja jūs kliegsiet uz bērniem, neceriet, ka viņi sarunāsies draudzīgā balsī. Ja viņi to darīs, tad tikai aiz bailēm pret jums un klusībā jūs ienīdīs, nevis respektēs.

Uzsveriet katra bērna unikālās īpašības, ekspertīzi un talantus. Veicināt, ka citi bērni lūdz ekspertīzi – paprasīsi, kā māsai tas izdevās? Ja kāds bērns lieliski smērē sviestmaizes, pasaki, to. Ja ir kāds bērns, kuram vislabāk izdodas sadalīt godīgi saldējumus, ļauj viņam atbildēt par šo lauku. Nesalīdziniet, bet ļaujiet katram veidot savu vidi saviem unikālajiem talantiem un neļaujiet citiem minimizēt šos sasniegumus.

Spēlējiet Pasaki sev. Pasaki citiem un Sarunu apli. Šīs ir spēles, kuras palīdzēs atgūt ticību sev, ticību citiem, iepazīt sevi un citus un veidot pozitīvu pamatu veselīgu attiecību veidošanai.. par sadarbības spēlēm jāveido būs atsevišķs ieraksts  

uzvediba.lv spēles, kas varētu palīdzēt:

Dusmu kontroles spēle palīdzēs apgūt problēmu risināšanas stratēģijas mājās un skolā sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem. Spēle veicina saskarsmes prasmes, spēju izprast sociālas situācijas, patstāvīgi pieņemt sociāli akceptējamus lēmumus.  Spēle būs īpaši noderīga bērniem, kuriem ir grūti runāt par saviem izaicinājumiem un bērniem, kuriem ir grūtības ar impulsu kontroles prasmēm.

Spēle piemērota individuālām sarunām, darbam konfliktējošās grupās (arī starp brāļiem un māsām), kā arī visai klasei, lai palīdzētu  rast risinājumu sarežģītām situācijām, kur nepieciešamas pašsavaldīšanās un saskarsmes prasmes. 

Viennozīmīgi Pasaki sev. Pasaki citiem spēle. Šī ir pozitīvās atgriezeniskās saites spēle, kas dod iespēju katram spēles dalībniekam apzināties savas stiprās puses, kas šodien ir izdevies un kvalitatīvi pateikt īpašu paldies ikvienam, kas piedalās spēlē. var piedalīties arī bērni, kuri nemāk lasīt, jo viņi no mums mācās formulēt labās lietas par sevi un citiem. nezinu nevienu citu spēli, kura spētu tik ātri vienot un stiprināt ģimeni

Sarunu aplis palīdzēs atklāt labās lietas viens otrā. Sarunu aplis attiecībām ir ar dziļākiem jautājumiem, un būs labs atbalsts krīzē, kad jau paliek trauslas attiecības, un ikdienas slodzē mēs aizmirstam pat, kas mēs esam, kāpēc mēs esam kopā, kādi ir mūsu sapņi un nākotne. Šī ir spēle, ar kuras palīdzību ģimenes ir satikušās, un ticam, ka tā palīdzēs vienot ģimenes. 

Nav komentāru

Komentēt