Ir cilvēki, kuri uzsāk spēlēt kādu mūzikas instrumentu un to pamet. Iesāk sportot un tad atsakās. Tā rodas viena apņemšanās pēc otras, un tās visas nonīkst. Nereti nonīkšanu pavada pašpārmetumi, pazemināts pašvērtējums, pat trauksme un depresija. 😢
Tāpēc ir vērts aplūkot šo parādību nedaudz tuvāk no salīdzināšanas puses. Jāatzīst, ka dzīvojam sasniegumu sabiedrībā. 🏆Un sasniegumi - tā, atklāti sakot, ir tā pati salīdzināšana. Mēs nemitīgi salīdzinām sevi ar citām valstīm, ar kaimiņiem, darba kolēģiem, klases biedriem utt. Salīdzinām statusu, ienākumus, panākumus, jā, arī svaru un izskatu. Visu pēc kārtas! ⏰⚖️
Mēs salīdzinām arī bērnus. 

Vai esat pieķēruši sevi jautājam bērnam - "Cik bija citiem?" pēc tam, kad bērns ir palepojies ar augstu atzīmi? Vai abonējiet Ģimenes komplektu, lai redzētu, kā klājas bērnam attiecībā pret klasesbiedriem?
Lūk, un tas viss lielās devās ir kaitīgi. Jo bērni aizmirst sadarboties, gūt prieku no procesa, izaugsmes, grūtību pārvarēšanas, sevis pārvarēšanas. Ja vienīgais sadarbības mērķis paliek sacensība, redzot, ka kāds cits progresē hobijā ātrāk, citam ir vēlēšanās meklēt jaunu jomu. Un tad vēl kādu jaunu, un vēl...
Ja bērnam ir trauksme zaudēt, trauksme nebūt pirmajam, sāciet ar vienkāršāko - nomainiet mājās spēles. Spēlējiet sadarbības spēles, nevis tās, kur uzvarētāju nosaka pēc nejaušības principa ar metamā kauliņa palīdzību (piemēram, cirks vai riču-raču). Jā, zaudēt ir jāmācās, bet tā ir nākamā mācību stunda. No sākuma jāiemācās spēlēt tā, lai citu vēlētos aicināt piedalīties spēlē atkal un atkal.
Radiet apstākļus, kur katrs bērns un pieaugušais sevi var parādīt vislabākajā gaismā, darbojoties viens un darbojoties grupā. Izvēlaties citus mērogus - apgleznojiet sienu, būvējiet no GIGI Bloks mājas, spēlējiet sadarbības spēles. Apzināti veidojiet vidi, kur bērni (un arī jūs - pieaugušie) gūst baudījumu no sadarbības, kur atklāj viens par otru jaunas lietas. Spēlējiet Sarunu apli! www.uzvediba.lv/katalogs/params/category/0/item/621433 
Rūpīgi sekojiet līdzi, kā jūs runājiet. Izskaudiet no savas retorikas salīdzināšanu un pašsalīdzināšanos! Ja bērns saka, ka kāds sportiņā skrēja ļoti lēni, atbildi, ka, visticamāk, viņš ir izcils matemātikā, mūzikā vai kādās citās disciplīnās. Un pajautājiet, kādas labas īpašības ir šim bērnam. Neļaujiet sev iekrist salīdzināšanas slazdos! Pat ar kaimiņiem un radiem!
Ja bērns ir sarūgtināts par savu neveiksmi, mēģiniet kopā izdomāt, kas bija labs šajā situācijā. Atgādiniet (reizēm arī sev), ka pat vislabākās hokeja izlases neuzvar visās spēlēs, bet labākiem mācās no katras neveiksmes, nevis vaino citus. 
Nesalīdziniet sevi ar bērnu. Ja jau pirmajā klasē zinājāt reizrēķinu, bijāt teicamnieks, bet bērnam ir grūtības, tas patiešām neko nepasaka ne par bērnu kā personību, ne jums kā par vecākiem. Jūs esat jūs, bērns ir bērns! Tās ir divas atšķirīgas dzīves, tie ir dažādi ceļi, un viss, ko mēs varam darīt, ir atbalstīt bērnu atrast viņa talantus. Neidentificējieties ar citu neveiksmēm, citu uzskatiem par ideālo dzīvi. 
Nekad nesalīdziniet bērnu ar tiem, kuriem kaut kas sanāk. Tas novedīs pie tā, ka bērns necietīs sevi, jūs, salīdzināmo un dzīvi kopumā.

Ja tomēr jūtaties sarūgtināts par bērna neveiksmēm, atceraties, ka draņķīgā psiholoģiskā klimatā nav iespējams izaugt. Pat „cenšoties vēl vairāk”. Izņemot dažus retus gadījumus, kad bērns attīstās nevis ar šādu paņēmienu palīdzību, bet gan par spīti šādiem paņēmieniem). Tāpēc meklējiet stiprās puses. Sāciet ar to, ka atrodiet laiku vienkārši jautrībai. Izveidojiet laiku, kur nerunājiet par neveiksmēm, kur vienkārši baudiet viens otra kompāniju. Par spīti visam. 
Fokusējieties uz stiprajām pusēm. Tās ir! Spēlējiet kopā "Pasaki sev. Pasaki citiem". www.uzvediba.lv/katalogs/params/category/101012/item/428017 Šī ir brīnišķīga spēle, kas palīdzēs meklēt labo sevī un citos. Tā paaugstina pašapziņu un spēj vienot pat tos, kurus šķita neiespējami apvienot. Un šī sajūta ir tā, kura iedod ticību sev, citiem, kuri blakus, un tad sāk izdoties pat šķietami neiespējamais. 
Lai veicas!