Vai zinājāt, ka var iemācīties arī šķirties?
Lai gan tas ir lielākais izaicinājums maziem bērniem, kuri tikko uzsākuši bērnudārza gaitas, grūtības var būt arī vecākiem bērniem un pašiem pieaugušajiem.
Lai bērni vienkāršāk šķirtos no mums, ir vērts iemācīt bērniem
vairākas lietas:
- vecāki vienmēr ir. Arī tad, kad
viņus neredz.
- vecāki vienmēr
atgriežas
- vecākiem nekas slikts nenotiks, kamēr viņi būs prom
Pedagogu favorītisms – īpaši smalka vardarbības forma
Esam daudz runājuši par bērnu savstarpējo vardarbību, par bērnu vardarbību pret pedagogiem, bet šodien vēlējos aktualizēt kādu īpaši postošu vardarbības formu – pedagogu favorītismu.
Reti kura vardarbības forma ir tik postoša un demoralizējoša kā šī, un sāpes bērnam par netaisnību var saglabāties ilgus gadus, pat visu mūžu. Favorītisms sākas ar to, ka pedagogs izvēlas kādu mīļāko bērnu vai mīļākos bērnus. Atsevišķos gadījumos tā varētu būt arī kāda grupa, piemēram, zēni vai meitenes.
To redz retorikā – kāds bērns tiek īpaši slavēts, bet citu identiski sasniegumi tiek ignorēti vai pat noniecināti, viņš var brīvi staigāt pa klasi, lietot viedierīcas stundas laikā, kamēr citiem par šādu pašu pārkāpumu tiek aizrādīts utt.
Erasmus+ Programmas 2021-2027 projekta Nr. KA220-YOU-000029126 "Independence way" ietvaros ir izstrādāti vairāki video par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, pārvietošanos nepazīstamā vidē
Erasmus+ Programmas 2021-2027 projekta Nr. KA220-YOU-000029126 "Independence way" ietvaros ir izstrādāti vairāki video par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, modinātāja signāla sadzirdēšanu
Erasmus+ Programmas 2021-2027 projekta Nr. KA220-YOU-000029126 "Independence way" ietvaros ir izstrādāti vairāki video par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, grūtībām atšķirt traukus
Erasmus+ Programmas 2021-2027 projekta Nr. KA220-YOU-000029126 "Independence way" ietvaros ir izstrādāti vairāki video par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, grūtībām aizsniegt lietas -
Erasmus+ Programmas 2021-2027 projekta Nr. KA220-YOU-000029126 "Independence way" ietvaros ir izstrādāti vairāki video par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, virsmu nepieejamību personām ratiņkrēslā -
Kā tikt galā ar atraidījuma un zaudējuma sajūtu?
Mēs
ar tevi nespēlēsimies! Šāds paziņojums nereti liek
emocionāli reaģēt ne tikai bērniem, bet arī
vecākiem.
Pētījumi rāda, ka vienaudžu atraidījums atstāj postošu ietekmi uz bērna pašapziņu un ietekmē viņu visas dzīves garumā. Ja pētījumi rāda, ka populārākie bērni saņem atraidījumu no vienaudžiem 26% gadījumu., tad iedomājieties, cik bieži tas tad notiek ar mazāk populārajiem!
"Bet tētis man atļauj ēst gultā!"
Dažkārt vecākiem atšķiras izpratne par uzvedības noteikumiem. Arī tuvi cilvēki, kuri cits citu ciena un mīl, atšķirīgi uztver skaņas, smakas, ķermeņa robežas. Ja domājam par bērnu vecākiem – divi cilvēki ir satikušies, nākuši katrs no savas bērnības. Un ir paradumi, kurus mēs paši sevī atklājam tikai tad, kad ģimenē ienāk bērns. Mēs neapzināti atkārtojam to, ko esam piedzīvojuši savā bērnībā. Vai arī gluži otrādi – darām tieši pretējo. Ja satiekas divi cilvēki, katrs ar savu pagātni, nenovēršami, ka būs jomas, kurās nesakritīs viedoklis.
Jauns bērns klasē un pirmie vardarbības signāli
Pēc pavasara
brīvdienām daudzas klases paplašināsies, jo tajās pievienosies
bērni no Ukrainas. Lai gan sabiedrība šīs ģimenes uzņem un atbalsta
ļoti silti, ir liels risks, ka viena traumatiska pieredze var
pārvērsties vēl vienā traumatiskā pieredzē, un liels klupšanas
akmens ir vardarbība skolā. Kāpēc mēs esam tik pesimistiski
noskaņoti? Jo skolas vāji tiek galā ar vardarbību klasē ikdienas
situācijās.
Turklāt mēs piedzīvojam to, ka pret bērniem agresīvi izturas ne tikai vienaudži, bet arī pieaugušie. Turklāt nevajag daudz – viens vienīgs cilvēks var radīt traumatisku pieredzi visai klasei, ne tikai konkrētam bērnam. Agresīva uzvedība ir ne tikai vardarbības pieļaušana, bet arī toksiskas uzvedības ignorēšana, jo tā mēs pāridarītājiem signalizējam, ka šāda uzvedība ir akceptējama. Ja pieaugušie ilgstoši ignorē kādas grupas vardarbību, pāridarītāji var pat sākt justies, ka viņi to dara pieaugušo vārdā.
Tāpēc mēs kā pieaugušie nedrīkstam vienkārši gaidīt un cerēt, ka viss būs labi, mums ir jāpamana brīdinājuma signāli un pieaugušajiem ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu vardarbības attīstību. Lielākoties jau situācija briest palēnām, un to pat var paredzēt. Lūk, mazi, tomēr svarīgi signāli, ko nevajadzētu atstāt bez ievērības:
Pazīmes, ko nedrīkst ignorēt.
Kā trenēt bērnu (un savu) pacietību?
Ja bērns nespēj pabeigt zīmējumu, ja pārtrauc draugu stāstījumu, ja impulsīvi metas darbos pirms instrukciju noklausīšanās, iespējams, viņam būs izaicinājumi nākotnē gan skolā, gan arī karjerā. Ne velti, ir latviešu tautas pasaka par balodi ar viņa „...protu, protu...”
Labā ziņa – pacietība ir kā muskuļi – tie ir trenējami un tie ir jātrenē. Ja vecākiem ir grūti pašiem uztrenēt bērnus, to izdarīs skolā un, diemžēl, nereti tas notiek ar visnotaļ nežēlīgām metodēm.
Kā to izdarīt?
Kā sēdināt bērnus klasē?
Jautājums „Kur sēdēt?”, sagādā stresu daudziem bērniem ne tikai pirmajā klasē, bet arī vecāko klašu bērniem. Šis pats jautājums "Kā sēdināt vai ļaut pašiem sasēsties?" nomoka arī pedagogus.
Ja klase ir nezināma sarežģīta, ir vērts šo jautājumu pārdomāt rūpīgi - pētījumi rāda - ja bērni izvēlas paši, kur sēdēt, iespēja, ka viņi var traucēt darbu klasē pieaug pat trīsreiz nekā tad, ja vietu bērnam parāda pedagogs. Iespējams, šādā veidā pedagogs simboliski pasaka, ka viņš organizē vidi. Zināmā mērā arī ar to, ka bērni parasti piemeklē līdzīgi domājošos - tādu vietu un kompāniju, kas viņiem šķiet interesanta. Tomēr šīs intereses ne vienmēr sakrīt ar izglītības mērķiem. Piemēram, ja bērnam ir svarīgi taustes stimuli, viņš var pats piemeklēt blakussēdētāju, ar kuru grūstīties, un šie divi bērni traucēs darbu ne tikai viens otram, bet arī visai klasei.
Kā radīt vidi, kurā ikviens draugs, kolēģis, klasesbiedrs var izteikties?
Bieži vien draugu kompānijās, darba kolektīvos un klasēs ir skaļie un ir klusie. Tie, kuri māk sev pievērst uzmanību un tie, kuru balsis nedzird. Ne visi vēlas būt uzmanības centrā, tomēr ikvienam ir svarīgi būt sadzirdētam.
Prasme
iegūt sev apkārtējo uzmanību nav tas pats, kas prasme būt
interesantam sarunas biedram. Var gadīties, ka kādam draugam ir
daudz, ko teikt, bet viņam bieži vien neizdodas iesaistīties
sarunā, viņš nemāk iegūt sev uzmanību, esot lielākā cilvēku
grupā.
Viena no labas galda spēles pazīmēm ir iespēja to spēlēt dažādos veidos un apstākļos.
Iekļaujošā nodarbinātība nozīmē, ka ikviens cilvēks ar invaliditāti var strādāt līdzās saviem vienaudžiem bez invaliditātes konkurētspējīgā darba tirgū, nodrošinot, ka viņš netiks diskriminēts vai izstumts invaliditātes dēļ.
Vardarbība darba vidē
No
vardarbības darba vidē cieš veselība un drošība. Visiem
apdraudējumiem ir nepieciešami preventīvi pasākumi, lai samazinātu
to rašanās risku. Tāpēc HORECA vadībai ir svarīgi zināt, kā
efektīvi novērst šādus draudus. Uzņēmējdarbībā visi šie
apdraudējumi tiek identificēti un aprakstīti riska novērtējuma
plānā, kas ir daļa no plašāka Arodveselības un darba drošības
(OHSA) pārvaldības plāna. Lai gan lielākā daļa DDVA plānu atzīst
vardarbību darbā kā risku, tie bieži piedāvā līdzekļus, kas tkai
virspusēji skar izpratnes līmeni.