Kā saliedēt konfliktējošu klasi?

Skolā ir vismaz divu veidu mācīšanās – tiešā un netiešā. Tiešā ir stundu plāni, bet paralēli mēs mācāmies dzīvi – mēs skatāmies, ko ciena, ko neciena, ko respektē, ko izstumj konkrētajā grupā.

Tas ir labs jautājums - ko īsti iemācās jaunieši starpbrīžos, gaiteņos, WC, garderobēs, ēdnīcā? Diemžēl daudzi iemācās, ka pasaule ir vardarbīga, nedraudzīga vieta. Citi iemācās, ka uz pieaugušajiem nevar paļauties. Citi, ka uzvar tas, kurš kliedz visskaļāk. Ja nesitīsi pirmais, piekaus tevi… Ka pieaugušie paši nepilda tos noteikumus, kurus uzliek citiem utt.

Un lai gan mēs negaidām, ka bērni paši iemācīsies ģeometriju, gramatiku, pat ģeogrāfiju ar apmaldīšanās paņēmieniem, mēs kaut tā sagaidām, ka viņi iemācīsies saskarsmes prasmes, vienoties par ļoti sarežģītiem ģeopolitiskiem jautājumiem. Pozitīvs skolas klimats māca būtiskākās karjeras prasmes dzīvē – uzticēties kolēģiem, deleģēt, paļauties, sniegt pozitīvu un negatīvu atgriezenisko saiti. Tam nepieciešams emocionālais briedums.

Idejas klases saliedēšanai

Lasīt tālāk »

Dažas idejas, kā audzēkņiem no Ukrainas palīdzēt iejusties labāk skolā

Pēdējās nedēļas nepārtraukti skan uzvediba.lv telefons ar jautājumiem, ko darīt, kā likt justies labāk bērniem un jauniešiem no Ukrainas. Ka sākums esot bijis cerīgs, bet ar katru dienu parādās kādi jauni izaicinājumi gan klases dinamikā, gan mazo grupu dinamikā, gan pašu bērnu uzvedībā. Jā, tas ir sagaidāms, jo parasti cilvēki sērās, traumās sākotnēji saņem daudz uzmanības un atbalsta, bet pēc kāda laika apkārtējie atgriežas ikdienas ritmā, un bērnam reizēm pat var rasties sajūta, ka viņš tiek atkārtoti pamests.

Tāpēc šajā posmā ir ļoti svarīgs ritms. Nedrīkst būt ta, ka pēc lielas uzmanības un atbalsta devas sākumā bērns tiek iemests haosā.  Skolai un pirmsskolai ir milzīga, milzīga loma šo bērnu un jauniešu mentālajā veselībā – gan tāpēc, ka tur ir paredzama, noteikta struktūra, gan tāpēc, ka bērni sāks veidot jaunas attiecības, būs jauni uzdevumi, kas novērsīs domas. Bērnam būs iespēja sajust sevi, justies pieņemtam, sajust sevi, definēt sevi.

Šis ir jaunas dzīves sākums, un bērnam krīzē vissvarīgāk ir tas, lai šī būtu droša vieta. Valoda, akadēmiskās sekmes, viss pārējais ir sekundārs.  Tāpēc daudz būtiskāk par mācību procesu ir rūpēties par labām attiecībām ar klasesbiedriem, veidot piederības sajūtu, drošības sajūtu,

Pāris lietas, ko ir vērts ņemt vērā:

Lasīt tālāk »

Jauns bērns klasē un pirmie vardarbības signāli

Pēc pavasara brīvdienām daudzas klases paplašināsies, jo tajās pievienosies bērni no Ukrainas. Lai gan sabiedrība šīs ģimenes uzņem un atbalsta ļoti silti, ir liels risks, ka viena traumatiska pieredze var pārvērsties vēl vienā traumatiskā pieredzē, un liels klupšanas  akmens ir vardarbība skolā. Kāpēc mēs esam tik pesimistiski noskaņoti? Jo skolas vāji tiek galā ar vardarbību klasē ikdienas situācijās.

Turklāt mēs piedzīvojam to, ka pret bērniem agresīvi izturas ne tikai vienaudži, bet arī pieaugušie. Turklāt nevajag daudz – viens vienīgs cilvēks var radīt traumatisku pieredzi visai klasei, ne tikai konkrētam bērnam. Agresīva uzvedība ir ne tikai vardarbības pieļaušana,  bet arī toksiskas uzvedības ignorēšana, jo tā mēs pāridarītājiem signalizējam, ka šāda uzvedība ir akceptējama. Ja pieaugušie ilgstoši ignorē kādas grupas vardarbību, pāridarītāji var pat sākt justies, ka viņi to dara pieaugušo vārdā.

Tāpēc mēs kā pieaugušie nedrīkstam vienkārši gaidīt un cerēt, ka viss būs labi, mums ir jāpamana brīdinājuma signāli  un pieaugušajiem ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu vardarbības attīstību. Lielākoties jau situācija briest palēnām, un to pat var paredzēt. Lūk, mazi, tomēr svarīgi signāli, ko nevajadzētu atstāt bez ievērības:

Pazīmes, ko nedrīkst ignorēt.

Lasīt tālāk »

Як говорити з дитиною про війну та інші надскладні теми?

Незважаючи на те, що ми не беремо безпосередньої участі у війні, нинішня ситуація дуже турбує не лише дітей та молодь, а й дорослих. Діти це відчувають, і зрозуміло, що ми хочемо захистити їх від поганих новин. А Але не можна заперечувати те, що відбувається, особливо коли про це говорять повсюди: у кафе, дитячих садках, школах. Уникання складних розмов з дітьми та молоддю може зробити ситуацію ще більш тривожною.

Новини про війну травматичні. Думка про те, що можна піти на війну, щоб свідомо нашкодити комусь, хвилює людей різного віку. В цей момент нам потрібно навчитися розмовляти з дітьми та молоддю про зовсім інший світ, ніж той, у якому ми жили досі. Потрібно зрозуміти і пояснити, що світ ввічливості, доброти, взаємної поваги, де проблеми вирішуються без застосування сили, не є самоочевидним і постійним.

Lasīt tālāk »

Kā sarunāties ar bērnu par karu un citām supersarežģītām tēmām?

Neskatoties uz to, ka neesam tieši iesaistīti karā, esošā situācija ir ļoti trauksmaina ne tikai bērniem un jauniešiem, bet pieaugušajiem. Un bērni to jūt. Tas ir ļoti dabiski, ka vēlamies pasargāt bērnu no ziņām, bet mēs nedrīkstam noliegt notiekošo, it īpaši, ja par šo tēmu runā kafejnīcās, bērnudārzos, skolās. Mūsu izvairīšanās no šāda veida sarunām var padarīt situāciju vēl trauksmaināku bērniem.

Ziņas par karu ir traumējošas. Doma, ka kāds var karot, lai nodarītu kādam apzināti pāri, ir ļoti satraucoša gan bērniem, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Jo šajā brīdī mums ir jāsāk runāt un mācīt bērniem, jauniešiem par pilnīgi citu pasauli nekā mēs esam auguši un cenšamies ieaudzināt saviem bērniem – ka bez pasaule, kurā valda pieklājība, laipnība, savstarpējā cieņa, kur problēmas tiek risinātas bez spēka izmantošanas, ir vēl citas....

Bērns uzdod tev jautājumus par karu…

Lasīt tālāk »

Ja mans bērns dara pāri citiem bērniem

Parasti vecākiem tas ir liels trieciens – uzzināt, ka pāridarītājs ir viņu bērns. It īpaši, ja bērns citās vidēs uzvedas priekšzīmīgi, mājās labi izturas pret brāļiem un māsām. Uztveriet to nopietni, jo vardarbība atstāj nopietnu iespaidu uz visiem. Arī pāridarītāju.

Šādos brīžos ir vērts atcerēties, ka vardarbība var būt psihosociāla parādība, kas nozīmē, ka liels svars ir tam, kādā vidē un kādu cilvēku klātbūtnē notikumi risinās. Attiecīgi ir jārēķinās, ka šie gadījumi neatrisināsies vienkārši - nereti mājās bērni apņemas uzvesties labi, bet šī apņemšanās izgaist līdzko bērns sper soli pāri klases slieksnim. Šādos gadījumos nozīmīga loma ir tieši pieaugušajiem.

Nepieņemat situāciju tādu, kāda tā tiek pasniegta. Reizēm vecākiem ir noliegums, un viņi meklē vainīgos visur, tikai ne savā bērnā, bet reizēm vecāki uzreiz metas savu bērnu sodīt un pāraudzināt.

Kā bērni dara pāri?

Lasīt tālāk »

Ēšanas uzvedība un tās izaicinājumi

Dažas idejas sensorajām sensitivitātēm:

• ļaujiet spēlēties ar pārtiku
• ēdamās mīklas gatavošana (smilšu mīkla, piparkūku mīkla utt.)
• cepumu dekorēšana ar glazūrām
• želejas tārpu veidošana. Te viena recepte https://onelittleproject.com/how-to-make-jello-worms/
• kopīga ēst gatavošana
• dažādu ēdienu sejņu veidošana
• zīmēšana ar spagetti
• gleznošana ar jogurtu utt.

Spēlējiet smaržu spēles:

Vecākiem bērniem var lūgt gatavot sarakstus ar "Man patīk", "Man nepatīk", "Neizsauc nekādas emocijas". 

Trenējam mutes muskuļus:

• košļeņu košļāšana
• riekstu ēšana
• burkānu un citu dārzeņu graušana, košļāšana  (pamēģiniet mazos burkāniņus)
• popkorna ēšana
• žāvētu augļu ēšana
• čupa-čups ēšana
• cietu konfekšu ēšana
• burbuļu pūšana sulā vai jogurtā. (Jogurts ļoti smieklīgi burbuļo)
• Saldējuma kokteiļa dzeršana ar smalku salmiņu
• Ķiršu kauliņu spļaušana 

Iedomāšanās spēle. Es iedomājos kādu ēdienu. Uzmini, kas tas ir.

• vai tas ir salds vai skābs?
• salds vai skābs?
• karsts vai auksts?
• sauss vai slapjš?
• cepts, vārīts, svaigs?
• vai tas ir jāgatavo vai tas jau ir gatavs?
  
• tekstūras - mīksts? ciets? lipīgs? slapjš? biezs? šķidrs?

Skolas noslēguma posmam

Atbalstām pedagogus, kuri domā ne tikai par bērnu un jauniešu sekmēm, bet arī labsajūtu. Patiesi priecājamies, redzot, ka palīgā tiek ņemti mūsu jaunie instrumenti Jūtas. Sajūtas. Emocijas un Motivācija.Vērtības. Vajadzības

Aktivitātes var būt arī ļoti vienkāršas – uz galda tiek izbērtas kartītes no Jūtas. Sajūtas. Emocijas kastes, un katrs tiek aicināts izvēlēties vienu atslēgas vārdu, kas visvairāk atbilst viņa noskaņai. Audzēkņi var izvēlēties gan pēc vārda, gan viņu noskaņai atbilstoša attēla, ko vizuālajiem domātājiem, iespējams, būs vieglāk piemeklēt.

Lasīt tālāk »

Vebinārs Sensorā uzvedība. Kustība

Prezentācija :Sensora_uzvediba_-_kustiba2.pdf

Aptauja apliecinājumu saņemšanai:https://forms.gle/4NPc9BuqVN9UDTZj88

Vebinārs Sensorā uzvedība. Redze

Prezentācija: Sensora_uzvediba__redze.pdf

Aptaujas anketa apliecinājumu saņemšanai: https://forms.gle/dXWjpHKWYTLCWh3eA

Vebinārs Sensorā uzvedība. Dzirde

Paldies par Jūs dalību vebinārā Sensorā uzvedība. Dzirde.

Prezentācija: Sensorā uzvedība. Dzirde

Lasīt tālāk »

Vebinārs Sensorā uzvedība. Tauste un kustība

Paldies par Jūsu dalību vebinārā Sensorā uzvedība. Tauste un kustība. Kā vienojāmies pasākumā, šoreiz izskatījām tikai tausti, un kustībai atvēlēsim atsevišķu laiku. :)

Lasīt tālāk »

Debesmanna.com - Intensīvas emocijas

Resursi

Prezentācija: Debesmanna.com intensivas_emocijas.pdf

Vebināru ieraksti: "Agresīva uzvedība", "Sodi, loģiskās sekas un robežas"

Lasīt tālāk »

Bērns atkarīgs no pornogrāfiskiem materiāliem?!?

Pašlaik nav jautājums, vai jūsu bērni saskarsies ar pornogrāfiju, bet drīzāk, kad un kā., un tikai no jums kā vecākiem ir atkarīgs, ko viņš darīs šajā brīdī., kā tas ietekmēs viņa tālākos ieradumus. Statistika ir šausminoša - tā varētu izklausīties neticama un prātam neaptverama, bet sarunas ar pedagogiem, jautājumi vecāku sapulcēs rāda, ka problēma ir samilzusi. 

Ir vecāki, kuri ir laimīgi, ka bērns sēž mājās, savā istabā, iespējams, datorā, apkārt nevazājas utt. Viņš (vai viņa) ir tāds pavisam kluss, iespējams, pat depresīvs, parādījušies miega traucējumi,  mācībās arī īsti neveicas, bet tas nekas – galvenais, ka viņš ir drošībā. 

Bet ir arī vecāki, kuri ir noraizējušies – kas ir noticis ar viņa kādreiz tik laimīgo, aktīvo, interešu pilno  bērnu? Kur ir palicis prieks un zinātkāre, kā šis smaidīgais bērns varēja pārvērsties trauksmes un niķu kalnā?

Atkarības ir dažādas. Ja narkotiku atkarībai ir kādas pazīmes – izmainītas acu zīlītes, smaka, tad atkarībai no viedierīcēm pazīmju nav vai tās ir nemanāmas. Tipiskākā, protams, ir izmaiņas uzvedībā. 

Kā bērni nokļūst pie pornogrāfijas?

Parasti tas ir nejauši. Piemēram, bērni skatās bezmaksas filmas, un kāda reklāma sānā aicina uz pieaugušajiem domāto saturu. Reizēm vecāki ir aizmirsuši izdzēst interneta vēsturi un, kad bērns sāk rakstīt adresi, parādās ieteikumi no vēstures. Reizēm reizēm bērni googlē meklē kādu materiālu, un viņiem “izlec” piedāvājumā pieaugušo saturs. Reizēm ceļu uz šo saturu parāda citi bērni.

Lasīt tālāk »

Diagnoze uzvedībai? Tas nav tik vienkārši

4.saruna ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu. Tēma "Kiberatkarība"

Te būs arī vairāki resursi, kas tika minēti sarunā:

Bloga ieraksts par atkarību no pieaugušo satura: https://www.uzvediba.lv/blogs/params/post/2025156/berns-atkarigs-no-pornografiskiem-materialiem

Uzvediba.lv pasākums sadarbībā ar Brain Games "Galda spēles pret datorspēlēm", kur izskatījām dažādus algoritmus, kas patīk bērniem datorspēlēs un kādus analogus var atrast galda spēlēs https://www.facebook.com/events/535785907405088

Lieliski materiāli gan skolām gan ģimenēm ir https://drossinternets.lv/lv/info/interneta-atkariba

https://www.centrsdardedze.lv/ - gan materiāli, gan apmācību programmas

McGonigal, Jane. SuperBetter The Power of Living Gamefully - https://www.amazon.com/SuperBetter-Living-Gamefully-Jane-McGonigal/dp/0143109774

 

3.saruna ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu. Tēma "Droša piesaiste"

Kavējumi, izslēgtas kameras un citi izaicinājumi attālināto mācību laikā

Attālinātās mācības saistās ar dažādām grūtību grupām. Skolēniem ir grūtāk koncentrēties, vecākiem - motivēt bērnus mācībām, pedagogiem – būt kontaktā attālināti, vadīt mācību procesu un saprast, kas notiek jauniešu sirdīs un prātos. Uzvediba.lv nesen veica aptauju “Pozitīvās izdzīvošanas formulas attālināto mācību laikā”, un te – apkopojam jūsu un mūsu pieredzi.  

Pirmās stundas uzsākšana

Ir skolas, kur pedagogi organizē ikrīta tikšanos ar klasi katru dienu noteiktā laikā neatkarīgi no tā, vai ir plānotas tiešsaistes mācības vai nav. Šis rituāls rada drošības un stabilitātes sajūtu, ļauj pedagogiem agrīni identificēt grūtības un audzēkņiem palīdz sastrukturēt dienu. Jo ir jārēķinās, ka daudzi pieaugušie nespēj sevi strukturēt, un prasīt to no skolēniem ir nereālistiski. Turklāt jārēķinās, ka spēja strukturēt savu darbu nekorelē ar intelektu – būs organizēti audzēkņi ar vājām sekmēm, un būs ļoti gudri audzēkņi, kuri ir ar zemām atzīmēm tikai pašorganizēšanās izaicinājumu dēļ.

Lasīt tālāk »

Vardarbība kolektīvā, lomas un identitāte

Brīdī, kad kolektīvā kāds paziņo, ka viņš ir vissvarīgākais, visi pārējie automātiski sastājas lejupejošā piramīdā. Un tie, kuri ir pašā apakšā, sāk viens otru gremdēt vēl dziļāk, jo pēdējais nevēlas būt neviens.

Mēģinājumi izcelties par katru cenu uz citu fona veicina daudzus neveselīgus procesus – klasē veidojas mikrogrupas, skolēni pieņem lēmumus ne tikai par to, ar ko draudzēties, bet arī pret ko draudzēties. Sākas dalīšanās savējos un svešajos, izsmiešana, sociālā izolēšana. 

Nereti vide veidojas tik naidīga un toksiska, ka pat pedagogiem ir bail strādāt ar šādām klasēm. 

Lasīt tālāk »

Bailes no tumsas un monstri zem gultas

Modernā sabiedrība sagaida, lai mūsu bērni būtu tādi, kādus tos rāda reklāmās un smalkos žurnālos - stilīgi, mierīgi, ietu laikus gulēt. Ja tā nenotiek, vecākus pārņem vainas apziņa un trauksme, bet bērni jūtas vainīgi par to, ka viņiem ir trauksme, kas visu iesaistīto pašsajūtu vēl vairāk pasliktina.

Bērni ir dažādi. Ir ļoti drosmīgi bērni, ir pārāk drosmīgi bērni, kuri vispār nejūt bailes, tā apdraudot sevi un citus. Ir bērni ar labu spēju regulēt trauksmi, un ir bērni ar ļoti augstu trauksmes līmeni. Starp citu, trauksmes līmenis nekorelē ar intelektu, un reizēm bērni ar izcilu iztēli ir vieglāk iedomāties dažādus trauksmainus scenārijus un smadzenes attiecīgi reaģē uz tiem.

Kāpēc sarunas var nepalīdzēt?

Rēķinieties, ka lielā trauksmē bērnam būs grūti pastāstīt to, jo viņam šķiet, ka, ja viņš izrunās vārdu monstrs, tas kļūs pavisam īsts. Tik un tā mums ir pamazām jātrenējas pašiem runāt par savu uztraukumu un arī bērnam mācīt. Jo mazāk bērns spēs verbalizēt savu trauksmi, jo vairāk viņš to paudīs ar uzvedību.

Lasīt tālāk »

Ko darīt ar trokšņainu bērnu kolektīvu?

Bērni nereti sūdzas, ka pedagogi uz viņiem kliedz, bet pedagogi atkal sūdzas, ka grupā ir tāds troksnis, ka nav iespējams parunāt klusām. Tam ir daudz nopietnākas sekas nekā pirmajā acumirklī šķiet – tas var novest ne tikai pie balss saišu pārpūles un dzirdes traucējumiem, bet arī mentālās veselības problēmām. Un arī pie tā, ka pieaugušie sāk racionalizēt un pat attaisnot vardarbību pret bērniem.

Un te veidojas daudzi paradoksi – vidē, kur notiek cīņa par kontroli, nereti veidojas situācijas, ka bērni neko nestāsta par notiekošo vardarbību, jo baidās (un reizēm viņiem ir arī iestāstīts), ka ir to pelnījuši savas uzvedības dēļ.

Un ja jūs kā pedagogs pieķerat sevi kliedzam uz bērnudārza bērniem, ka viņi jūs novedīs līdz slimnīcai vai arī kapā (jā, ir pieredzēti arī šādi gadījumi), tad tas nozīmē, ka jūs jau degat ārā vai jums jau ir citas nopietnas problēmas.

Lasīt tālāk »

Pedagogu favorītisms – īpaši smalka vardarbības forma

Esam daudz runājuši par bērnu savstarpējo vardarbību, par bērnu vardarbību pret pedagogiem, bet šodien vēlējos aktualizēt kādu īpaši postošu vardarbības formu – pedagogu favorītismu.

Reti kura vardarbības forma ir tik postoša un demoralizējoša kā šī, un sāpes bērnam par netaisnību var saglabāties ilgus gadus, pat visu mūžu. Favorītisms sākas ar to, ka pedagogs izvēlas kādu mīļāko bērnu vai mīļākos bērnus. Atsevišķos gadījumos tā varētu būt arī kāda grupa, piemēram, zēni vai meitenes.

To redz retorikā – kāds bērns tiek īpaši slavēts, bet citu identiski sasniegumi tiek ignorēti vai pat noniecināti, viņš var brīvi staigāt pa klasi, lietot viedierīcas stundas laikā, kamēr citiem par šādu pašu pārkāpumu tiek aizrādīts utt.

Lasīt tālāk »