Dažas idejas sensorajām sensitivitātēm:
Spēlējiet smaržu spēles:
Vecākiem bērniem var lūgt gatavot sarakstus ar "Man patīk", "Man nepatīk", "Neizsauc nekādas emocijas".
Trenējam mutes muskuļus:
Iedomāšanās spēle. Es iedomājos kādu ēdienu. Uzmini, kas tas ir.
Atgriežoties klātienes mācībām, pedagogi domā ne tikai par bērnu un jauniešu sekmēm, bet arī labsajūtu. Patiesi priecājamies, redzot, ka palīgā tiek ņemti mūsu jaunie instrumenti Jūtas. Sajūtas. Emocijas un Motivācija.Vērtības. Vajadzības
Aktivitātes var būt arī ļoti vienkāršas – uz galda tiek izbērtas kartītes no Jūtas. Sajūtas. Emocijas kastes, un katrs tiek aicināts izvēlēties vienu, kas visvairāk atbilst viņa noskaņai. Audzēkņi var izvēlēties gan pēc atslēgas vārda, bet vizuālajiem domātājiem, iespējams, būs vieglāk piemeklēt viņa noskaņai atbilstošu attēlu.
Prezentācija :Sensora_uzvediba_-_kustiba2.pdf
Videomateriāls: https://www.facebook.com/creativeforkid/videos/465448637942634
Aptauja apliecinājumu saņemšanai:https://forms.gle/4NPc9BuqVN9UDTZj88
Prezentācija: Sensora_uzvediba__redze.pdf
Aptaujas anketa apliecinājumu saņemšanai: https://forms.gle/dXWjpHKWYTLCWh3eA
Paldies par Jūs dalību vebinārā
Sensorā uzvedība. Dzirde.
Prezentācija: Sensorā uzvedība. Dzirde
Prezentācija: Debesmanna.com intensivas_emocijas.pdf
Pašlaik nav jautājums, vai jūsu bērni saskarsies ar pornogrāfiju, bet drīzāk, kad un kā., un tikai no jums kā vecākiem ir atkarīgs, ko viņš darīs šajā brīdī., kā tas ietekmēs viņa tālākos ieradumus. Statistika ir šausminoša - tā varētu izklausīties neticama un prātam neaptverama, bet sarunas ar pedagogiem, jautājumi vecāku sapulcēs rāda, ka problēma ir samilzusi.
Ir vecāki, kuri ir laimīgi, ka bērns sēž mājās, savā istabā, iespējams, datorā, apkārt nevazājas utt. Viņš (vai viņa) ir tāds pavisam kluss, iespējams, pat depresīvs, parādījušies miega traucējumi, mācībās arī īsti neveicas, bet tas nekas – galvenais, ka viņš ir drošībā.
Bet ir arī vecāki, kuri ir noraizējušies – kas ir noticis ar viņa kādreiz tik laimīgo, aktīvo, interešu pilno bērnu? Kur ir palicis prieks un zinātkāre, kā šis smaidīgais bērns varēja pārvērsties trauksmes un niķu kalnā?
Atkarības ir dažādas. Ja narkotiku atkarībai ir kādas pazīmes – izmainītas acu zīlītes, smaka, tad atkarībai no viedierīcēm pazīmju nav vai tās ir nemanāmas. Tipiskākā, protams, ir izmaiņas uzvedībā.
Parasti tas ir nejauši. Piemēram, bērni skatās bezmaksas filmas, un kāda reklāma sānā aicina uz pieaugušajiem domāto saturu. Reizēm vecāki ir aizmirsuši izdzēst interneta vēsturi un, kad bērns sāk rakstīt adresi, parādās ieteikumi no vēstures. Reizēm reizēm bērni googlē meklē kādu materiālu, un viņiem “izlec” piedāvājumā pieaugušo saturs. Reizēm ceļu uz šo saturu parāda citi bērni.
Paldies jums par fantastisko interesi! Te pieejami abi videoieraksti ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu. Diagnoze uzvedībai? Tas nav tik vienkārši!
4.saruna -25.marts - Kiberatkarība
Te būs arī vairāki resursi, kuri tika minēti sarunā:
Bloga ieraksts par atkarību no pieaugušo satura:
https://www.uzvediba.lv/blogs/params/post/2025156/berns-atkarigs-no-pornografiskiem-materialiem
19.aprīlī 17:00 uzvediba.lv sadarbībā ar Brain Games veido pasākumu
Galda spēles pret datorspēlēm, kur izskatīsim dažādus algoritmus, kas
patīk bērniem datorspēlēs un kādus analogus var atrast galda spēlēs
https://www.facebook.com/events/535785907405088
Lieliski materiāli gan skolām gan ģimenēm ir
https://drossinternets.lv/lv/info/interneta-atkariba
https://www.centrsdardedze.lv/ - gan materiāli, gan apmācību programmas
McGonigal, Jane. SuperBetter The Power of Living Gamefully -
https://www.amazon.com/SuperBetter-Living-Gamefully-Jane-McGonigal/dp/0143109774
3.saruna
Sarunā minētie resursi
The Strange Situation | Mary Ainsworth, 1969 | Developmental Psychology https://www.youtube.com/watch?v=m_6rQk7jlrc
Secure, Insecure, Avoidant Ambivalent Attachment in Mothers Babies https://www.youtube.com/watch?v=DRejV6f-Y3c
Still Face Experiment: Dr. Edward Tronick https://www.youtube.com/watch?v=apzXGEbZht0
Instrumenti Jūtas. Sajūtas. Emocijas un Motivācija. Vērtības. Vajadzības http://www.uzvediba.lv/katalogs/item/spelu-komplekts-jutas-sajutas-emocijas-un-merki-vertibas-vajadzibas/
2.saruna
1.saruna
Par instrumentiem
Saskarsmes prasmju, problēmu risināšanas prasmju
treniņam lieliskas spēles ir Mācīties. Draudzēties. Spēlēties. pirmsskolas un
sākumskolas vecuma bērniem un Dusmu kontroles spēle sākumskolai ļoti
sarežģītai uzvedībai līdz pat sestajai klasei.
Un maza informatīva pauze - februārī tiks nodrukāti divi nozīmīgi instrumenti, kas būs liels atbalsts gan profesionāļiem, gan skolām, gan ģimenēm sarežģītas uzvedības gadījumu risināšanā - Jūtas. Sajūtas. Emocijas. un Motivācija. Vērtības. Vajadzības. Ir sākusies priekšizpārdošana, un tā kā vēl mums nav gatava kalkulācija no tipogrāfijām, spēlēm ir unikāla iepriekšpārdošanas cena.
Attālinātās mācības saistās ar dažādām grūtību
grupām. Skolēniem ir grūtāk koncentrēties, vecākiem - motivēt
bērnus mācībām, pedagogiem – būt kontaktā attālināti, vadīt mācību
procesu un saprast, kas notiek jauniešu sirdīs un prātos.
Uzvediba.lv nesen veica aptauju “Pozitīvās izdzīvošanas formulas
attālināto mācību laikā”, un te – apkopojam jūsu un mūsu
pieredzi.
Pirmās stundas uzsākšana
Ir skolas, kur pedagogi organizē ikrīta tikšanos ar klasi katru dienu noteiktā laikā neatkarīgi no tā, vai ir plānotas tiešsaistes mācības vai nav. Šis rituāls rada drošības un stabilitātes sajūtu, ļauj pedagogiem agrīni identificēt grūtības un audzēkņiem palīdz sastrukturēt dienu. Jo ir jārēķinās, ka daudzi pieaugušie nespēj sevi strukturēt, un prasīt to no skolēniem ir nereālistiski. Turklāt jārēķinās, ka spēja strukturēt savu darbu nekorelē ar intelektu – būs organizēti audzēkņi ar vājām sekmēm, un būs ļoti gudri audzēkņi, kuri ir ar zemām atzīmēm tikai pašorganizēšanās izaicinājumu dēļ. Par šo tēmu mēs sīkāk runāsim vebinārā Novilcināšana.
Brīdī, kad kolektīvā kāds paziņo, ka viņš ir vissvarīgākais, visi pārējie automātiski sastājas lejupejošā piramīdā. Un tie, kuri ir pašā apakšā, sāk viens otru gremdēt vēl dziļāk, jo pēdējais nevēlas būt neviens.
Mēģinājumi izcelties par katru cenu uz citu fona veicina daudzus neveselīgus procesus – klasē veidojas mikrogrupas, skolēni pieņem lēmumus ne tikai par to, ar ko draudzēties, bet arī pret ko draudzēties. Sākas dalīšanās savējos un svešajos, izsmiešana, sociālā izolēšana.
Nereti vide veidojas tik naidīga un toksiska, ka pat pedagogiem ir bail strādāt ar šādām klasēm.
Modernā sabiedrība sagaida, lai mūsu bērni būtu tādi, kādus tos rāda reklāmās un smalkos žurnālos - stilīgi, mierīgi, ietu laikus gulēt. Ja tā nenotiek, vecākus pārņem vainas apziņa un trauksme, bet bērni jūtas vainīgi par to, ka viņiem ir trauksme, kas visu iesaistīto pašsajūtu vēl vairāk pasliktina.
Bērni ir dažādi. Ir ļoti drosmīgi bērni, ir pārāk drosmīgi bērni, kuri vispār nejūt bailes, tā apdraudot sevi un citus. Ir bērni ar labu spēju regulēt trauksmi, un ir bērni ar ļoti augstu trauksmes līmeni. Starp citu, trauksmes līmenis nekorelē ar intelektu, un reizēm bērni ar izcilu iztēli ir vieglāk iedomāties dažādus trauksmainus scenārijus un smadzenes attiecīgi reaģē uz tiem.
Kāpēc sarunas var nepalīdzēt?
Rēķinieties, ka lielā trauksmē bērnam būs grūti pastāstīt to, jo viņam šķiet, ka, ja viņš izrunās vārdu monstrs, tas kļūs pavisam īsts. Tik un tā mums ir pamazām jātrenējas pašiem runāt par savu uztraukumu un arī bērnam mācīt. Jo mazāk bērns spēs verbalizēt savu trauksmi, jo vairāk viņš to paudīs ar uzvedību.
Bērni nereti
sūdzas, ka pedagogi uz viņiem kliedz, bet pedagogi atkal sūdzas, ka
grupā ir tāds troksnis, ka nav iespējams parunāt klusām. Tam ir
daudz nopietnākas sekas nekā pirmajā acumirklī šķiet – tas var
novest ne tikai pie balss saišu pārpūles un dzirdes traucējumiem,
bet arī mentālās veselības problēmām. Un arī pie tā, ka pieaugušie
sāk racionalizēt un pat attaisnot vardarbību pret
bērniem.
Un te veidojas daudzi paradoksi – vidē, kur notiek cīņa par kontroli, nereti veidojas situācijas, ka bērni neko nestāsta par notiekošo vardarbību, jo baidās (un reizēm viņiem ir arī iestāstīts), ka ir to pelnījuši savas uzvedības dēļ.
Un ja jūs kā pedagogs pieķerat sevi kliedzam uz bērnudārza bērniem, ka viņi jūs novedīs līdz slimnīcai vai arī kapā (jā, ir pieredzēti arī šādi gadījumi), tad tas nozīmē, ka jūs jau degat ārā vai jums jau ir citas nopietnas problēmas.
Esam daudz runājuši par bērnu savstarpējo vardarbību, par bērnu vardarbību pret pedagogiem, bet šodien vēlējos aktualizēt kādu īpaši postošu vardarbības formu – pedagogu favorītismu.
Reti kura vardarbības forma ir tik postoša un demoralizējoša kā šī, un sāpes bērnam par netaisnību var saglabāties ilgus gadus, pat visu mūžu. Favorītisms sākas ar to, ka pedagogs izvēlas kādu mīļāko bērnu vai mīļākos bērnus. Atsevišķos gadījumos tā varētu būt arī kāda grupa, piemēram, zēni vai meitenes.
To redz retorikā – kāds bērns tiek īpaši slavēts, bet citu identiski sasniegumi tiek ignorēti vai pat noniecināti, viņš var brīvi staigāt pa klasi, lietot viedierīcas stundas laikā, kamēr citiem par šādu pašu pārkāpumu tiek aizrādīts utt.
“Viņi baumo, ka esmu gulējusi ar visiem nometnes puišiem.” “Es atteicos ar viņu draudzēties, un viņa izplatīja baumas, ka esmu gejs.” - tā bieži sākas jauniešu stāsti.
"Neklausies tajās muļķībās... Viņiem vienkārši skauž… Tas ir normāli – trīt mēles ap kādu utt." – tā ir pirmā pieaugušo atbilde. Jūs varat atbildēt tā, bet rēķināties, ka neko vairs neuzzināsiet par sava bērna grūtībām.
Nesagatavotam bērnam aprunāšana, baumošana var būt liels trieciens, jo mūsu identitāte veidojas gan no tā, ko mēs domājam par sevi, gan no tā, ko citi saka, kā citi uztver mūs.
Baumas un aprunāšana mūsdienās ir daudz sāpīgāka nekā kādreiz, jo sociālo mediju ietekmes dēļ jaunieši jūtas eksponēti visu diennakti, un pašlaik vienkārši nekas nebeidzas pēc skolas durvju aizvēršanas vai vasaras brīvlaikā. Jebkur var parādīties kāda meme.
"Varbūt viņš pārspīlē? Varbūt nav tikt traki… Mēs visi cietām… Tā rūdās tērauds… Kur garantija, ka nākamajā skolā nebūs tāpat?"
Pēdējās nedēļās zvana daudzi vecāki ar jautājumu, vai mainīt skolu gadījumā, ja bērns ir cietis no vardarbības skolā. Vai ilgstoši cieš.. Argumenti ir daudz, lai neko nemainītu, bet ir tikpat daudzi, lai meklētu ko jaunu.
Katrs gadījums ir ļoti individuāls, bet ir būtiski saprast vairākas perspektīvas. Lai neatkārtotos situācija, ka bērns tiek izsmiets jaunā klasē, jaunā skolā, ir svarīgi saprast faktorus, kas ietekmēja vardarbību. Lai gan nekas neattaisno vardarbību, to ir vērts izprast dziļāk. Ilgstoša vardarbība parasti ir sarežģīts process, un pastāv viena (vai vairākas) no iespējām – bērns ar savu uzvedību provocē agresiju pret sevi, klases kultūra nosaka, ka kāds no bērniem cietīs no vardarbības vai arī vardarbību pret bērnu netieši vai tieši realizē pedagogs.
Šonedēļ palīdzējām risināt
vardarbības situāciju vienā vasaras nometnē, kas varēja beigties
arī ar smagām sekām.
Nometnes ir augsta riska vieta,. It īpaši nometnes, kas
balstītas uz sacensībām, augstiem rezultātiem un konkurenci,
pulcējas augsts bērnu īpatsvars, kuriem svarīga ir uzvara par katru
cenu, un viņu spējas sadarboties var būt vājas. Nenoliegsim, ir
daudzi gadījumi, kad vecāki veicina pieeju "uzvara par katru cenu",
"vai nu pirmā vieta, vai tu esi lūzeris".
Ja parastos treniņos treneri spēj
šādas situācijas laika gaitā līdzsvarot, nometnes parasti notiek
piecas līdz desmit dienas vai nedaudz ilgāt. Tāpēc notikumi
eskalējas ļoti ātri, un lūzums parasti ir jau trešajās
dienās.
Mācīt laika
izjūtu – tas nav mācīt pulksteni. Ir pieaugušie, kuri ļoti labi
pazīst pulksteni, bet mūžīgi kavē, kļūst paralizēti, saskaroties ar
neizdarāmu darbu apjomu, viņi pārvērtē, cik kas aizņems laiku un
nesaprot, kur paliek stundas, dienas, nedēļas...
Šodien padziļinātāk pastāstīsim par vienu no Dusmu kontroles spēles metodēm, kuru plaši izmanto tieši darbam ar konfliktējošām grupām. To var spēlēt viens vecāks ar vienu bērnu, to var spēlēt grupā līdz sešiem bērniem.
Te var redzēt ieskatu, bet pašā videofailā pazuda vairākas daļas tāpēc tomēr aprakstīsim.
Bērni strīdēsies vienmēr, un tas ir normāli, jo tā viņi apgūst dažādas taktikas un stratēģijas mērķu sasniegšanai īstermiņā un ilgtermiņā. Bērni mācās dalīties, argumentēt, meklēt kompromisus, novest konfliktus līdz galam. Bet tā ir vecāku atbildība – spēt saprast, kurā brīdī veselīgs konflikts ir kļuvis par neveselīgu, veselīgas attiecības – par toksiskām.
Lai saprastu, kas ir veselīgi vai neveselīgi, ir vērts izprast konflikta iemeslus. Viens ir cīņa par resursiem – mantu, vietu, ēdienu, uzmanību utt., bet ja nesaskaņu, agresijas mērķis ir ievainot, pazemot otru, ja upuris parasti ir kāds konkrēts bērns, vecākiem ir jāiejaucas. Tādos gadījumos vecāki nedrīkst teikt, ka bērniem pašiem jātiek galā. Jo sūdzības varbūt mazināsies, bet viens bērns ģimenē augs ar bezspēcības apziņu, kas var atsaukties attiecībām pat ārpus mājas skolā, bet otrs bērns augs ar neierobežotu varas sajūtu, un šis disbalanss atstās iespaidu uz visu dzīvi. Arī uz to, kādas attiecības bērni veidos nākotnē ārpus ģimenes.
Kādi ir māsu un brāļu savstarpējā naida bīstamākie iemesli?
Konflikti ir nebeidzami, ja tie atkārtojas? Ir sajūta, ka dzīve ir kā sabojāta plate, jo bērni visu laiku strīdas par vienām un tām pašām lietām? Iemesli var būt dažādi, un, neizprotot tos, nav iespējams atrisināt problēmu pēc būtības.
0
