Brīdī, kad kolektīvā kāds paziņo, ka viņš ir vissvarīgākais, visi pārējie automātiski sastājas lejupejošā piramīdā. Un tie, kuri ir pašā apakšā, sāk viens otru gremdēt vēl dziļāk, jo pēdējais nevēlas būt neviens.
Mēģinājumi izcelties par katru cenu uz citu fona veicina daudzus neveselīgus procesus – klasē veidojas mikrogrupas, skolēni pieņem lēmumus ne tikai par to, ar ko draudzēties, bet arī pret ko draudzēties. Sākas dalīšanās savējos un svešajos, izsmiešana, sociālā izolēšana.
Nereti vide veidojas tik naidīga un toksiska, ka pat pedagogiem ir bail strādāt ar šādām klasēm.
3.saruna
Sarunā minētie resursi
The Strange Situation | Mary Ainsworth, 1969 | Developmental Psychology https://www.youtube.com/watch?v=m_6rQk7jlrc
Secure, Insecure, Avoidant Ambivalent Attachment in Mothers Babies https://www.youtube.com/watch?v=DRejV6f-Y3c
Still Face Experiment: Dr. Edward Tronick https://www.youtube.com/watch?v=apzXGEbZht0
Instrumenti Jūtas. Sajūtas. Emocijas un Motivācija. Vērtības. Vajadzības http://www.uzvediba.lv/katalogs/item/spelu-komplekts-jutas-sajutas-emocijas-un-merki-vertibas-vajadzibas/
2.saruna
1.saruna
Par instrumentiem
Saskarsmes prasmju, problēmu risināšanas prasmju
treniņam lieliskas spēles ir Mācīties. Draudzēties. Spēlēties. pirmsskolas un
sākumskolas vecuma bērniem un Dusmu kontroles spēle sākumskolai ļoti
sarežģītai uzvedībai līdz pat sestajai klasei.
Un maza informatīva pauze - februārī tiks nodrukāti divi nozīmīgi instrumenti, kas būs liels atbalsts gan profesionāļiem, gan skolām, gan ģimenēm sarežģītas uzvedības gadījumu risināšanā - Jūtas. Sajūtas. Emocijas. un Motivācija. Vērtības. Vajadzības. Ir sākusies priekšizpārdošana, un tā kā vēl mums nav gatava kalkulācija no tipogrāfijām, spēlēm ir unikāla iepriekšpārdošanas cena.
Modernā sabiedrība sagaida, lai mūsu bērni būtu tādi, kādus tos rāda reklāmās un smalkos žurnālos - stilīgi, mierīgi, ietu laikus gulēt. Ja tā nenotiek, vecākus pārņem vainas apziņa un trauksme, bet bērni jūtas vainīgi par to, ka viņiem ir trauksme, kas visu iesaistīto pašsajūtu vēl vairāk pasliktina.
Bērni ir dažādi. Ir ļoti drosmīgi bērni, ir pārāk drosmīgi bērni, kuri vispār nejūt bailes, tā apdraudot sevi un citus. Ir bērni ar labu spēju regulēt trauksmi, un ir bērni ar ļoti augstu trauksmes līmeni. Starp citu, trauksmes līmenis nekorelē ar intelektu, un reizēm bērni ar izcilu iztēli ir vieglāk iedomāties dažādus trauksmainus scenārijus un smadzenes attiecīgi reaģē uz tiem.
Kāpēc sarunas var nepalīdzēt?
Rēķinieties, ka lielā trauksmē bērnam būs grūti pastāstīt to, jo viņam šķiet, ka, ja viņš izrunās vārdu monstrs, tas kļūs pavisam īsts. Tik un tā mums ir pamazām jātrenējas pašiem runāt par savu uztraukumu un arī bērnam mācīt. Jo mazāk bērns spēs verbalizēt savu trauksmi, jo vairāk viņš to paudīs ar uzvedību.
Bērni nereti
sūdzas, ka pedagogi uz viņiem kliedz, bet pedagogi atkal sūdzas, ka
grupā ir tāds troksnis, ka nav iespējams parunāt klusām. Tam ir
daudz nopietnākas sekas nekā pirmajā acumirklī šķiet – tas var
novest ne tikai pie balss saišu pārpūles un dzirdes traucējumiem,
bet arī mentālās veselības problēmām. Un arī pie tā, ka pieaugušie
sāk racionalizēt un pat attaisnot vardarbību pret
bērniem.
Un te veidojas daudzi paradoksi – vidē, kur notiek cīņa par kontroli, nereti veidojas situācijas, ka bērni neko nestāsta par notiekošo vardarbību, jo baidās (un reizēm viņiem ir arī iestāstīts), ka ir to pelnījuši savas uzvedības dēļ.
Un ja jūs kā pedagogs pieķerat sevi kliedzam uz bērnudārza bērniem, ka viņi jūs novedīs līdz slimnīcai vai arī kapā (jā, ir pieredzēti arī šādi gadījumi), tad tas nozīmē, ka jūs jau degat ārā vai jums jau ir citas nopietnas problēmas.
Esam daudz runājuši par bērnu savstarpējo vardarbību, par bērnu vardarbību pret pedagogiem, bet šodien vēlējos aktualizēt kādu īpaši postošu vardarbības formu – pedagogu favorītismu.
Reti kura vardarbības forma ir tik postoša un demoralizējoša kā šī, un sāpes bērnam par netaisnību var saglabāties ilgus gadus, pat visu mūžu. Favorītisms sākas ar to, ka pedagogs izvēlas kādu mīļāko bērnu vai mīļākos bērnus. Atsevišķos gadījumos tā varētu būt arī kāda grupa, piemēram, zēni vai meitenes.
To redz retorikā – kāds bērns tiek īpaši slavēts, bet citu identiski sasniegumi tiek ignorēti vai pat noniecināti, viņš var brīvi staigāt pa klasi, lietot viedierīcas stundas laikā, kamēr citiem par šādu pašu pārkāpumu tiek aizrādīts utt.
“Viņi baumo, ka esmu gulējusi ar visiem nometnes puišiem.” “Es atteicos ar viņu draudzēties, un viņa izplatīja baumas, ka esmu gejs.” - tā bieži sākas jauniešu stāsti.
"Neklausies tajās muļķībās... Viņiem vienkārši skauž… Tas ir normāli – trīt mēles ap kādu utt." – tā ir pirmā pieaugušo atbilde. Jūs varat atbildēt tā, bet rēķināties, ka neko vairs neuzzināsiet par sava bērna grūtībām.
Nesagatavotam bērnam aprunāšana, baumošana var būt liels trieciens, jo mūsu identitāte veidojas gan no tā, ko mēs domājam par sevi, gan no tā, ko citi saka, kā citi uztver mūs.
Baumas un aprunāšana mūsdienās ir daudz sāpīgāka nekā kādreiz, jo sociālo mediju ietekmes dēļ jaunieši jūtas eksponēti visu diennakti, un pašlaik vienkārši nekas nebeidzas pēc skolas durvju aizvēršanas vai vasaras brīvlaikā. Jebkur var parādīties kāda meme.
"Varbūt viņš pārspīlē? Varbūt nav tikt traki… Mēs visi cietām… Tā rūdās tērauds… Kur garantija, ka nākamajā skolā nebūs tāpat?"
Pēdējās nedēļās zvana daudzi vecāki ar jautājumu, vai mainīt skolu gadījumā, ja bērns ir cietis no vardarbības skolā. Vai ilgstoši cieš.. Argumenti ir daudz, lai neko nemainītu, bet ir tikpat daudzi, lai meklētu ko jaunu.
Katrs gadījums ir ļoti individuāls, bet ir būtiski saprast vairākas perspektīvas. Lai neatkārtotos situācija, ka bērns tiek izsmiets jaunā klasē, jaunā skolā, ir svarīgi saprast faktorus, kas ietekmēja vardarbību. Lai gan nekas neattaisno vardarbību, to ir vērts izprast dziļāk. Ilgstoša vardarbība parasti ir sarežģīts process, un pastāv viena (vai vairākas) no iespējām – bērns ar savu uzvedību provocē agresiju pret sevi, klases kultūra nosaka, ka kāds no bērniem cietīs no vardarbības vai arī vardarbību pret bērnu netieši vai tieši realizē pedagogs.
Šonedēļ palīdzējām risināt
vardarbības situāciju vienā vasaras nometnē, kas varēja beigties
arī ar smagām sekām.
Nometnes ir augsta riska vieta,. It īpaši nometnes, kas
balstītas uz sacensībām, augstiem rezultātiem un konkurenci,
pulcējas augsts bērnu īpatsvars, kuriem svarīga ir uzvara par katru
cenu, un viņu spējas sadarboties var būt vājas. Nenoliegsim, ir
daudzi gadījumi, kad vecāki veicina pieeju "uzvara par katru cenu",
"vai nu pirmā vieta, vai tu esi lūzeris".
Ja parastos treniņos treneri spēj
šādas situācijas laika gaitā līdzsvarot, nometnes parasti notiek
piecas līdz desmit dienas vai nedaudz ilgāt. Tāpēc notikumi
eskalējas ļoti ātri, un lūzums parasti ir jau trešajās
dienās.
Mācīt laika
izjūtu – tas nav mācīt pulksteni. Ir pieaugušie, kuri ļoti labi
pazīst pulksteni, bet mūžīgi kavē, kļūst paralizēti, saskaroties ar
neizdarāmu darbu apjomu, viņi pārvērtē, cik kas aizņems laiku un
nesaprot, kur paliek stundas, dienas, nedēļas...
Šodien padziļinātāk pastāstīsim par vienu no Dusmu kontroles spēles metodēm, kuru plaši izmanto tieši darbam ar konfliktējošām grupām. To var spēlēt viens vecāks ar vienu bērnu, to var spēlēt grupā līdz sešiem bērniem.
Te var redzēt ieskatu, bet pašā videofailā pazuda vairākas daļas tāpēc tomēr aprakstīsim.
Bērni strīdēsies vienmēr, un tas ir normāli, jo tā viņi apgūst dažādas taktikas un stratēģijas mērķu sasniegšanai īstermiņā un ilgtermiņā. Bērni mācās dalīties, argumentēt, meklēt kompromisus, novest konfliktus līdz galam. Bet tā ir vecāku atbildība – spēt saprast, kurā brīdī veselīgs konflikts ir kļuvis par neveselīgu, veselīgas attiecības – par toksiskām.
Lai saprastu, kas ir veselīgi vai neveselīgi, ir vērts izprast konflikta iemeslus. Viens ir cīņa par resursiem – mantu, vietu, ēdienu, uzmanību utt., bet ja nesaskaņu, agresijas mērķis ir ievainot, pazemot otru, ja upuris parasti ir kāds konkrēts bērns, vecākiem ir jāiejaucas. Tādos gadījumos vecāki nedrīkst teikt, ka bērniem pašiem jātiek galā. Jo sūdzības varbūt mazināsies, bet viens bērns ģimenē augs ar bezspēcības apziņu, kas var atsaukties attiecībām pat ārpus mājas skolā, bet otrs bērns augs ar neierobežotu varas sajūtu, un šis disbalanss atstās iespaidu uz visu dzīvi. Arī uz to, kādas attiecības bērni veidos nākotnē ārpus ģimenes.
Kādi ir māsu un brāļu savstarpējā naida bīstamākie iemesli?
Konflikti ir nebeidzami, ja tie atkārtojas? Ir sajūta, ka dzīve ir kā sabojāta plate, jo bērni visu laiku strīdas par vienām un tām pašām lietām? Iemesli var būt dažādi, un, neizprotot tos, nav iespējams atrisināt problēmu pēc būtības.
Šī vēl nebija sarežģīta nedēļa. Katra nākamā būs nevienkāršāka, jo, ja sākumā daudzi jaunieši attālinātu mācīšanos uztvēra kā eksotiku, tad pamazām nāk apjausma, ka tā būs realitāte. Īstais “lūziens” varētu būt nākamās nedēļas vidus, aiznākamā nedēļa. Atkarībā no iesaistīto personu rakstura un nervu sistēmas stabilitātes.
Protams, ja jums ir izdevies vai aizvien labāk sanākt
veidot strukturētu dienu, plānot dienu un daudzmaz turēties pie
plāniem, viss varētu sākt arī palikt nedaudz vienkāršāk. Bet, ja
jums šķiet, ka esat nekam nevajadzīgi, ka jūs neesat perfekti
vecāki, jums nesanāk kā draugiem, kolēģiem tepat Facebook,
Instagramā, vienkārši nobloķējiet viņus uz laiku, labi?
Šī vēl nebija sarežģīta nedēļa. Katra nākamā būs nevienkāršāka, jo, ja sākumā daudzi jaunieši attālinātu mācīšanos uztvēra kā eksotiku, tad pamazām nāk apjausma, ka tā būs realitāte. Īstais “lūziens” varētu būt nākamās nedēļas vidus, aiznākamā nedēļa. Atkarībā no iesaistīto personu rakstura un nervu sistēmas stabilitātes.
Protams, ja jums ir izdevies vai aizvien labāk
sanākt veidot strukturētu dienu, plānot dienu un daudzmaz turēties
pie plāniem, viss varētu sākt arī palikt nedaudz vienkāršāk. Bet,
ja jums šķiet, ka esat nekam nevajadzīgi, ka jūs neesat perfekti
vecāki, jums nesanāk kā draugiem, kolēģiem tepat Facebook,
Instagramā, vienkārši nobloķējiet viņus uz laiku, labi?
Stāsts A. Vadības komanda lielā organizācijā, kura strādā attālināti, saņem e-pastu ar aicinājumu tikties uz konfidenciālu klātienes sapulci. Pēc ilgām pārdomām viens komandas dalībnieks uzraksta pieklājīgu vēstuli ar lūgumu vai nu sapulci atlikt vai novadīt attālināti rūpēs par kolēģu drošību un veselību. Sapulce tiek atcelta. Pēc dažām dienām sapulces inicētājs atsūta ziņu, ka pašizolējas, jo bijis saskarsmē ar COVID-19 kontaktpersonu.
Stāsts B. Persona darba vietā satiek sen neredzētu kolēģi. Viņš apskauj kolēģi, ieaicina kabinetā uz sarunu. Sarunas laikā viņš vairākas reizes pieliecas klāt, lai ko pateiktu pusbalsī. Persona jūtas neomulīgi, liecas atpakaļ, tai vairākas reizes cauri galvai izslīd sociālās distancēšanās noteikumi, bet no otras puses – "Kā tas izskatīsies?". Saruna ilgst vairāk nekā stundu. Nedēļas nogalē persona saņem zvanu, ka ir COVID-19 kontaktpersona, un jāiet uz pārbaudēm. Priekšā vēl ir vairākas trauksmainas gaidīšanas dienas un rezultātu sagaidīšana, domas par ģimeni, savu karjeru…
Ne visi vecāki pirmdien paliks kopā ar bērniem, jo ir
profesijas, kurās nevar strādāt attālināti – aptiekāri, pavāri,
medicīnas darbinieki, policisti un citi. Ne visiem bērniem (un arī
pieaugušajiem) ir spīdoši ar pašdisciplīnu, tāpēc pirmdienu daudzi
vecāki gaida ar bažām un pat uztraukumu.
Atceraties, ka labai uzvedībai nav nekāda sakara ar pašdisciplīnu. Arī bērni, kuri labi uzvedas, spēj visu dienu spēlēt datorspēles tā vietā, lai mācītos, apēst visus saldumus, kaitināt brāļus un nopļāpāt pa telefonu ar draudzenītēm vai draugiem.
Vecāki, kuri ir mājās ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem ir jau saskārušies ar lielām uzvedības problēmām, un uzvediba.lv saņem īpaši daudz jautājumus tieši par tīņiem. Turklāt realitāte ir tāda, ka mēs nezinām, cik ilgi mēs vēl būsim šadā režīmā.
Būs vairākas vecāku grupas, kurām šī piespiedu karantīna nenosakāmā ilgumā būs īpaši grūtas.
Viena no tām - bērni, kuriem uzvedības problēmas ir tieši mājās, bet bērnudārzā vai skolā ar viss ir kārtībā. Ko darīt, kas varētu palīdzēt vecākiem, kuri ir noguruši jau no piektdienas, sestdienas un svētdienas, bet tagad priekšā vesels mēnesis?
Brīdinu – iespējams, tas, ko jūs lasīsiet tālāk, pirmajā mirklī jūsos radīs vēl lielāku nogurumu, jo mums ar ģimenes dzīvi parasti saistās spontanitāte, brīvība, elastīgums, tomēr ir bērni (un arī pieaugušie), kuriem nepieciešama stingra struktūra un paredzamība.
Ko bērni mūsdienas dara, ja viņi redz, ka viņu vienaudzis tiek piekauts, apsaukāts, ja audzinātāja zaudē pašsavaldīšanos, ja uz ielas kāds dedzina miskastes?
Jā, izvelk savu mobilo tālruni un sāk filmēt, neapjaušot, kādam riskam viņi pakļauj sevi un kādam riskam pakļauj vienaudzi, kurš dēļ dokumentētājiem nesaņems palīdzību. Pats dokumentētājs var kļūt par vardarbības upuri, ja varmākas vēlēsies iznīcināt pierādījumus. Un daudzu piekauto stāsts bija tāds “Viņi kaut ko darīja, es sāku filmēt un tad viņi sāka mani sist”.
Nereti pret vienaudžiem vērsto vardarbību atklāj vecāki, pārskatot bērna uzņemtos attēlus un video, jo bērns pēc filmēšanas vienkārši ir ielicis telefonu kabatā un turpinājis savu ceļu.
Jā, bērni nefilmē ar mērķi vākt pierādījumus, Mūsdienu bērni domā attēlos, domā TikTok formātā – ir tur materiāls vai nav, cik populāru mani šis materiāls padarīs? Nāk nākamais video materiāls, šis aizmirstas.
Bērni bieži pat neapzinās, kādas sāpes pārcieš upuris, jo Holivuda glorificē upurus, kas asiņainām sejām un plēstām brūcēm ceļas augšā, lai dotu izšķirošo triecienu. Dzīve ir savādāka – dzīvē kautiņi nozīmē smadzeņu satricinājumus, galvassāpes daudzu gadu garumā, fobijas, šuves, pazemojumu utt.
Pašlaik nav jautājums, vai jūsu bērni saskarsies ar pornogrāfiju, bet drīzāk, kad un kā., un tikai no jums kā vecākiem ir atkarīgs, ko viņš darīs šajā brīdī., kā tas ietekmēs viņa tālākos ieradumus. Statistika ir šausminoša - tā varētu izklausīties neticama un prātam neaptvera, bet sarunas ar pedagogiem, jautājumi vecāku sapulcēs rāda, ka problēma ir samilzusi.
Ir vecāki, kuri ir laimīgi, ka bērns sēž mājās, savā istabā, iespējams, datorā,
apkārt nevazājas utt. Viņš (vai viņa) ir tāds pavisam kluss, iespējams, pat depresīvs,
parādījušies miega traucējumi, mācībās
arī īsti neveicas, bet tas nekas – galvenais, ka viņš ir drošībā. Ir vecāki,
kuri ir noraizējušies – kas ir noticis ar viņa kādreiz tik laimīgo, aktīvo,
interešu pilno bērnu? Kur ir palicis
prieks un zinātkāre, kā šis smaidīgais bērns varēja pārvērsties niķu kalnā?
Bet atkarības ir dažādas, un tas, kas ir grūti attiecībā uz pornogrāfiju, ka, ja narkotiku atkarībai, spēlēšanai ir kādas pazīmes – izmainītas acu zīlītes, smaka, tad atkarībai no viedierīcēm pazīmju nav vai tās ir nemanāmas – piemēram, izmaiņas uzvedībā.
Parasti tas ir nejauši. Piemēram, bērni skatās bezmaksas
filmas, un tur ir kāda reklāma sānā. Jā, reizēm vecāki ir aizmirsuši izdzēst
interneta vēsturi. Bērns sāk rakstīt adresi, un viņam parādās ieteikumos kāds
cits links, reizēm tā ir televīzija, kur pieaugušo kanālam nav uzlikta aizsardzība,
reizēm bērni googlē meklē kādu materiālu, un viņiem “izlec” piedāvājumā pieaugušo
saturs. Jā, reizēm parāda citi bērni.
Ja vecāki neseko līdzi bērna uzvedības maiņām, var gadīties,
ka vecāki uzzina ļoti vēlu. Parasti tad, kad mobilais telefons vai dators ir
inficēts ar vīrusu. Kāpēc vēlu? Jo daudziem vecākiem ar internetu ir nerakstīts
līgums - Tu pieskatīsi manu bērnu, bet es neuzdošu jautājumus, ko viņš dara
internetā Šī ir grūta tēma, jo jaunajās tehnoloģijās vecāki ir bezspēcīgi,
un daudzi bērni sen ir gudrāki par pieaugušajiem. Jā, ir ģimenes, kuras guļ ar
rūteri zem spilvena.
Ķermeņa daļām, kas ir privātas, ir jābūt privātām. Mēs tās neradām
citiem, neļaujam citiem uz tām skatīties, pieskarties tām un arī neskatāmies uz
citu privātajām ķermeņa daļām. Visas ķermeņa daļas ir labas, tikai ne uz visām
ķermeņa daļām ir labi skatīties. Tas ir svarīgi bērna drošībai. Tāpat bērna
drošībai ir svarīgi zināt, kā lietas sauc. Ja bērns atnāk pie jums un parāda 18+attēlu,
saglabā mieru un saki – tā ir
pornogrāfija.
Interesanti, ka, runājot par šo parādību vecāku sapulcēs, uzvediba.lv
komanda nereti dzird “mēs augām, tāpat darījām. Nu neko – normāli esam
izauguši”. Tomēr tas nav tik vienkārši, kā tas izskatās. Pornogrāfija maina
bērna un jaunieša uztveri – to kā vīrietis un sieviete viens pret otru izturas,
kas mūs var redzēt kailus, attieksme pret savu un citu ķermeni. Tas maina skaistuma
standartus attiecību standartus, jo
pornogrāfija nav reālā dzīve. Tā bērniem, jauniešiem (arī pieaugušajiem )
izveidojas nereāla attieksme pret attiecībām un ķermeni, kur ķermenis kā
objekts un kur nav nepieciešama intimitāte kopīgām attiecībām.
Bērni, kas ir auguši veselīgā vidē, uzreiz jūt, ka tā nav
laba fotogrāfija vai filma. Šīs reakcijas var būt arī ķermeniskas - dažiem
paliek slikti, dažiem sāp galva.
Reizēm skatīšanās uz šādiem attēliem iedod labu sajūtu uz
īsu brīdi, un tad atkal ir vēlēšanās meklēt kādu citu attēlu. Un ir vecāki,
kuri ir šokā, redzot interneta vēsturē, ka bērni meklē informāciju pat pēc ļoti
specifiskiem atslēgas vārdiem.
Reizēm rīcības motivācija ir sociālais statuss.
Bērniem var šķist, ka viņu rokās ir unikālas zināšanas, kas nav citiem, un viņu
pienākums, statusa lieta ir par to apgaismot vienaudžus. Tas notika arī mūsu
bērnībā, tomēr, bez detalizētām bildēm un attēliem, kas varētu būt ļoti, ļoti
neveselīgi.
Ir bērni, kuri ir pazemoti skolā vai mājās, un viņiem ir
nepieciešama kontroles sajūta. Tas ir viegli – tu vienā sesijas laikā vari
stāties attiecībās ar tik daudz cilvēkiem, ar cik, iespējams, mūsu senči nav
stājušies visas dzīves laikā. Viss, ko vari iedomāties, tas patiešām ir
internetā.
Kā redzat, viena un tā pati rīcība varētu būt saistīta ar
dažādām psiholoģiskām vajadzībām, turklāt tas viss ir viegli pieejams, ir bez
maksas, un tas sniedz anonimitātes sajūtu.
Lai pārvarētu atkarību, ir būtiski vecākiem saprast, ka ar
gribasspēku ir par maz. Pirmais un svarīgākais ir nepieciešams veidot vidi,
kurā mazinās nepieciešamība, vajadzība, iespēja izmantot pornogrāfiju. Represijas
nepalīdz, stingra audzināšana nepalīdz. Tas tikai vairos vainas apziņu un bērns
meklēs veidu, kā slēpt savas intereses.
Parādiet bērnam, ka bez ierīcēm viņam uzlabojas dzīves kvalitāte - skaidrāka domāšana, labāka atmiņa, vairāk motivācijas. Jā, bērni paši var nepamanīt, kad viņi jūtas labi un kāpēc
Māciet dažādas stratēģijas - domu aizvietošanu, elpošanas tehnikas, relaksācijas tehnikas. Utt. Jā, reizēm šīs prasmes ir jāmācās gandrīz matemātiski. Tā mums tapa spēle Nosargāt internetā, un mēs patiesi priecājamies, ka tā ir palīdzējusi jau simtiem jauniešu Latvijā.
Pārskatiet, vai bērnam ir veselīga ēdienkarte, pietiekamas iespējas izkustēties. Mēs esam bioķīmiskas būtnes, un viss palīdzēs arī citu izaicinājumu priekšā
0
