Pedagoģe: Bērns nevēlas iet uz skolu? Tas var būt signāls par nopietnām problēmām
Artis Gulbis/LSM.lv
Autori: Līga Bērziņa, uzvediba.lv vadītāja, pedagoģe, LSM autore
Pēc svētku brīvdienām nereti gan bērniem, gan vecākiem nav viegli noskaņoties mācību darbam. Iespējams, arī jūsu skolas laika pieredze nebija pārāk spoža, tāpēc nav viegli ar bērnu runāt par nepieciešamību atgriezties skolas solā. Taču bērna nevēlēšanās iet uz skolu var būt ne tikai "slinkums" vai "atpūtas režīms". Tas var būt signāls par nopietnām problēmām, piemēram, vardarbību, konfliktiem, psiholoģisku spiedienu no toksisku grupu puses skolā, grūtībām mācību procesā utt. Vecāku galvenais uzdevums ir drošā veidā runāt ar bērnu, nenoniecinot viņa emocijas un neapšaubot viņa teikto, pirms nav noskaidrots, kas patiesībā notiek.
Bērni par skolā notiekošo var klusēt, tomēr vecākiem ir uzmanīgi jāklausās šajā klusumā, jo bieži tas nes vairākus vēstījumus. Iespējams, ka viss ir tik sarežģīti, ka bērnam nav prasmju formulēt savu pieredzi par notiekošo skolā. Iespējams, bērnam ir bail stāstīt par sarežģījumiem, zinot, ka sekos emocionāla reakcija no pieaugušo puses, kas visu vēl vairāk sarežģīs, jo bērns jūt, ka šādi notikumi vecākam sāp ne tikai tāpēc, ka viņa bērns cieš, bet arī tāpēc, ka pats pieaugušais varbūt nav ticis galā ar savām skolas gaitu traumām.
Vecākiem sarunas ar bērnu ir jāplāno, lieliski tam noder laiks pirms miega.
Šeit rakstītajā par bērna un pedagoga attiecībām aicināti ieklausīties bērni un vecāki, lai labāk izprastu un atpazītu iespējamās attiecību situācijas skolās, kā arī pedagogi. Šeit ir minētas iespējamas situācijas, kurām skolā nebūtu vietas.
Kāpēc atzīmes ir tikai viens no indikatoriem?
Tomēr atzīmes parasti ir tikai viens no indikatoriem bērna dzīves kvalitātei skolā. Bērna apgalvojumi par skolā notiekošo ne vienmēr ir 100% patiesi, taču tos nevajadzētu ignorēt. Pārspīlējumi var būt vienīgais veids, kā bērns māk lūgt palīdzību, taču grūtības patiesībā ir citās jomās.Vecāku galvenais uzdevums ir atklāt patieso situāciju, nevis automātiski apšaubīt un noliegt bērna teikto vai arī gluži otrādāk - akli mesties bērna aizstāvībā.
Kā sagatavoties sarunai?
Izveidojiet drošu un mierīgu vidi, kurā bērns jūtas brīvi paust savas domas. Tā var būt pastaiga, saruna pie vakariņu galda, tējas dzeršanas rituāls utt. Apsoliet sev, ka šajā sarunā runās bērns, nevis jūs viņam mēģināsiet izstāstīt, kas patiesībā notiek, kā viņš jūtas vai kā viņam vajadzētu justies.ARCS modelis – struktūra sarunai
Izglītības psihologs Džons Kellers (John M. Keller) ir izstrādājis ARCS motivācijas modeli, kas sākotnēji domāts mācību procesa plānošanai. Taču to var pielāgot arī sarunai ar bērnu.
ARCS terminā ietiplst četri atslēgas vārdi:
- A (Attention) – uzmanība. Piesaistiet un noturiet bērna uzmanību, izmantojot atvērtus, oriģinālus un radošus jautājumus.
- R (Relevance) – atbilstība. Šie jautājumi palīdz veidot izpratni par to, kā konkrēts process (piemēram, došanās uz skolu, mācības) ir saistīts ar bērna dzīvi, interesēm vai vajadzībām.
- C (Confidence) – pašapziņa. Palīdziet bērnam apzināties savas spējas, iepriekšējās veiksmes un resursus, kas palīdz pārvarēt grūtības.
- S (Satisfaction) – gandarījums. Veiciniet pozitīvas emocijas par paveikto, uzslavējot centienus un palīdzot bērnam saskatīt pozitīvu dinamiku.
Jautājumu piemēri:
Uzmanības (attention) jautājumi palīdz piesaistīt un noturēt bērna uzmanību, kā arī rosināt sarunu par viņa izjūtām, stresu un cerībām saistībā ar skolu.
- Kā tu jūties, domājot par atgriešanos skolā?
- Vai ir kaut kas, kas tevi īpaši uztrauc vai iepriecina, domājot par skolu?
- Vai ir kāds notikums skolā, kas joprojām tev palicis atmiņā?
- Kādas domas tev rodas, no rītiem mostoties, kad jāiet uz skolu?
- Vai tu vēlies runāt par pazīmēm, kas liecina, ka tev būs sarežģīts mācību gads, vai gluži pretēji, ka izdosies otrais pusgads?
- Kāds vārds vai tēls vislabāk raksturo tavas sajūtas par skolas atsākšanos?
- Kas šobrīd tev rada vislielāko nemieru par skolu?
- Kas tev būtu vajadzīgs, lai tu ar lielāku prieku sagaidītu mācību dienu?
- Kādas jaunas idejas vai hobijus tu gribētu izmēģināt šajā semestrī, lai skolas laiku padarītu interesantāku?
- Vai ir kas tāds, ko tu vēl neesi pateicis par savām izjūtām pret skolu, bet gribētu, lai es zinātu?
- Vai ir kādi priekšmeti vai situācijas, kas tevi dara īpaši nervozu?
Atbilstības jautājumi palīdz bērnam saprast, kā skola un mācību process ir saistīti ar viņa dzīvi, interesēm, nākotnes mērķiem un vajadzībām. Lūk, piemēri:
- Vai tu redzi, kā mācības var palīdzēt sasniegt tavas nākotnes ieceres? (Aprunājieties par viņa iecerēm un to, kā skola šīs ieceres atbalsta. Reizēm patiešām tas ir vienkārši nepieciešamais izglītības dokuments.)
- Kuri mācību priekšmeti, kādas zināšanas tev noder dzīvē jau tagad?
- Kādi skolas projekti vai pasākumi tev liekas īpaši interesanti?
- Ko skola tev nemāca, bet ko tai noteikti vajadzētu mācīt?
- Kurš pedagogs tev ir visvairāk iemācījis par dzīvi?
Pārliecības jautājumi rosina bērnu apzināties savas stiprās puses, resursus un iegūt ticību, ka viņš var pārvarēt grūtības. Tos var izmantot, lai veidotu lielāku drošības sajūtu un motivāciju.
- Kurās jomās tu jūties spēcīgs/-a un pārliecināts/-a?
- Vai tu atceries kādu situāciju, kad tev izdevās tikt galā ar grūtu uzdevumu? Kā tu to paveici?
- Kas tev palīdz vai varētu palīdzēt, ja mācību temps ir pārāk augsts?
- Kurās jomās skolā tu palīdzi citiem un kurās – citi palīdz tev?
- Kas ir/bija tavas mazās uzvaras skolā?
- Kādas nomierināšanās tehnikas palīdz tev saspringtās skolas situācijās?
- Vai esi novērojis, kā citi skolā tiek galā ar savu stresu vai trauksmi?
- Kurš cilvēks (draugs, pedagogs vai cits pieaugušais) tevi iedvesmo un palīdz tev saprast, ka vari izdarīt vairāk, nekā domāji?
- Kādi ieradumi tev palīdzētu uzlabot mācību rezultātus? (Piemēram, dienasgrāmatas rakstīšana, īsu mērķu izvirzīšana, laika plānošana.)
- Kas neļauj tev pilnībā noticēt savām spējām, un kā mēs varētu to mainīt?
- Vai tu vēlies kopā ar mums izveidot nelielu plānu jeb "ceļa karti", kā sasniegt labākus rezultātus, un atzīmētu, kur katrā posmā varētu saņemt atbalstu?
- Ko tu vēlētos piedzīvot vai sasniegt šajā semestrī?
Gandarījuma jautājumu mērķis ir veicināt bērnam apzinātu pozitīvu emociju un gandarījuma sajūtu gan par to, ko viņš jau ir sasniedzis, gan par turpmāko mācību procesu.
- Kā tu jūties, sasniedzot mērķus vai pabeidzot uzdevumus, kuri šķita grūti?
- Kas tev rada prieku mācību procesā?
- Kāda balva vai pateicība (ne obligāti mantiska) tev palīdz sajust, ka tavs darbs ir novērtēts? Kāda palīdzētu?
- Kādas pozitīvas pārmaiņas tu redzi sevī kopš mācību gada sākuma?
- Vai tev ir bijusi iespēja svinēt savus panākumus? Ja jā, kas ir tas, kas tevi visvairāk iepriecina?
- Kā tu vēlētos, lai es (mamma/tētis) parāda prieku par taviem sasniegumiem?
- Vai tu spēj sajust gandarījumu, ja rezultāts nav perfekts, bet tu centies un paveici to savu iespēju robežās?
- Kā tu iedomājies savu ideālo skolas dienu – kas tajā notiek, kā tu jūties? Bērniem ļoti patīk šis jautājums, un tas var atklāt ļoti daudz par bērna emocionālajām vajadzībām.
- Kā mēs varam šīs sarunas atkārtot, lai tu justos atbalstīts un saprasts?
Daži papildu ieteikumi
Lai gan daudziem vecākiem šāda struktūra sākotnēji var šķist ļoti samākslota, ir vērts pamēģināt, it īpaši, ja šķiet, ka nekas nestrādā, un rodas bezspēcības sajūta vai dusmas uz sevi, bērnu, skolu.
Nenopludiniet bērnu ar jautājumiem, bet izvēlieties dažus, jūsuprāt, konkrētajai situācijai atbilstošākos.
Izvairieties no nosodošiem komentāriem un pārmetumiem. Tā vietā parādiet, ka jums patiešām rūp, kā bērns jūtas un ko viņš pārdzīvo.
Ieklausieties uzmanīgi bērna atbildēs. Pierakstiet būtiskākās atziņas, jo tas vēlāk var noderēt, lai sekotu līdzi progresam un atgrieztos pie jau runātā.
Tomēr atceraties, ka šī ir saruna, nevis izmeklēšanas intervija, tāpēc uzdodiet papildu jautājumus, dalieties savā skolas vai darba pieredzē.
Svarīgākais
Mums, pieaugušajiem, taču arī ne vienmēr patīk atgriezties darbā pēc atvaļinājuma, vai ne?
Līdzīgi arī bērni mēdz ilgoties pēc brīvības, mierīgāka ritma vai vienkārši baidīties no nezināmā. Taču, atbalstot un uzklausot viņus, mēs varam mazināt trauksmi un palīdzēt ieraudzīt skolu kā iespēju, nevis tikai pienākumu.