Dažiem no mums kārtošana nesagādā raizes. Bet daudziem citiem – it īpaši mazu bērnu vecākiem, tiem, kas ir noguruši un allaž darba skrējienā, tiem, kuri mājās ir tikai vakaros – par kārtošanu negribas domāt. Kur nu vēl ar to nodarboties, it īpaši vasarā!

Bet nekārtīgā vidē nav viegla dzīve. Rodas stress, meklējot pazudušās lietas. Iziet cauri istabai nozīmē manevrēt caur mantu kalniem, kas draud nogrūt pār mums. Katra manta, kas nestāv savā vietā, rada papildu stimulu redzei. Nekārtīgā vidē rodas nogurums un stress no tā vien, ka tur atrodamies.

Kāpēc kārtot?

- Brīva telpa. Nekārtībai ir balss. Mēs varam censties to nedzirdēt, bet katra nevietā noliktā lieta gaida, kad tai pievērsīsimies. Nekārtība neļauj mums atslābināties, tā piepilda telpu ar saviem pārmetumiem. Tiem no mums, kuriem ir saspringta ikdiena, darbi un mācības, treniņi un projekti, mājas ir nepieciešamas, lai atpūstos no slodzes. Arī no sensorās slodzes. Aizņemtība neļauj pievērsties kārtošanai, bet nekārtība rada vēl lielāku aizņemtību, jo nav brīvas vietas ne mierīgām domām, ne atpūtai.

- Laiks sev. Kārtojot var izdomāt līdz galam domas, kurām ikdienā neatliek laika. Kārtošana ir arī ieskatīšanās savā pagātnē – zīmītes, rotaļlietas, pierakstu klades daudz pasaka par to, kas mēs bijām agrāk un kas esam šodien. Kārtošanu var uztvert arī kā rūpes par sevi, jo personiskā telpa ir daļa no mums.

- Rūpes par citiem un vidi. Kārtojot var atrast lietas, kuras vairs neizmantojam. Apģērbu var kādam atdot vai ziedot. Drēbes un citus auduma izstrādājumus var nodot konteineros, kas paredzēti tekstila izstrādājumu pārstrādei. Kārtojot var atrast pazudušās lietas un no jauna iepazīt sev piederošās mantas – tas nozīmē, ka nebūs jāpērk jaunas lietas! Arī mantu pārveidošana un labošana ir darbs, kas palīdz taupīt resursus.

- Kārtošana un.. podkāstu klausīšanās, sarunas ar draugiem, lekciju skatīšanās. Kārtojot var paveikt arī daudz ko citu.

Vasara ir atpūtai. Bet atpūsties ir grūti, ja mājās mūs gaida mantu kaudzes! Tāpēc ir vērts veltīt nedaudz laika rūpēm par savu vidi.