Kas ir prasību samazināšana?
Lai gan prasību samazināšana vecākiem var šķist biedējoša, taču jāatceras, ka bērniem ir daudz mazāk iespēju parūpēties par sevi nekā pieaugušajiem. Arī pieaugušie nespēj nodrošināt konstantu, nevainojamu sniegumu mēnešu un pat gadu garumā. Ja darba vidē var izvēlēties, kuru darbu atlikt uz vēlāku, kuru darīt pēdējā mirklī, tad bērniem skolas vidē šādas iespējas ir ierobežotas, it īpaši, ja katrs mācību priekšmeta pasniedzējs uzskata, ka viņa priekšmets ir vissvarīgākais.
Prasību samazināšana var notikt dažādos veidos, piemēram, nemīļākajos priekšmetos ļaujot vai aicinot bērnam koncentrēties tikai uz minimumu. Tas var būt efektīvs veids, kā palīdzēt bērnam pārvarēt grūtības mācībās un mazināt emocionālo slodzi, jo pārāk augstas prasības palielina stresu un var novest pie izvairīšanās vai atteikšanās turpināt censties. Pielāgojot prasības bērna spēju un pašreizējā emocionālā stāvokļa līmenim, tiek radīta droša vide, kurā bērns var koncentrēties uz maziem, sasniedzamiem mērķiem. Tas veido panākumu sajūtu un stiprina motivāciju soli pa solim uzlabot sniegumu.
Samazinot prasības, vecāki un pedagogi parāda bērnam, ka viņa vajadzības un iespējas tiek respektētas. Šāda pieeja arī veicina uzticēšanos starp bērnu un pieaugušajiem, padarot vieglākas sarunas, atbalsta sniegšanu un jaunu prasmju apgūšanu.
Ko noteikti nedarīt
Nekritizējiet un neapsaukājiet bērnu. Tādas frāzes kā "Tu esi vienkārši slinks", "Nekam nederīgs" vai "Kāpēc neesi kā… (māsa, draudzene, kaimiņu bērni utt) ?" grauj bērna pašvērtējumu un motivāciju vispār censties. Turklāt salīdzināšana ar citiem bērniem izolēs viņu no pārējiem un var dot "zaļo gaismu" citiem par viņu ņirgāties.
Nesodiet bērnu par sliktām atzīmēm. Sodi (piemēram, aizliegums tikties ar draugiem, dāvanu atdošana labdarībai, ierobežojumi mājās) nepalīdz mācīties labāk. Mums ir jāsaprot problēmas sakne pēc būtibas.
Nekritizējiet pedagogu bērna klātbūtnē. Bērns var sākt vainot skolotāju un neuzņemties atbildību par savu mācību procesu. Neaprunājiet pedagogu, bet meklējiet risinājumus, kā tikt galā ar grūtībām. Ja dodaties uz skolu kopā, nekritizējiet pedagogu bērna priekšā vai bērnu pedagoga klātbūtnē. Jūs šajā brīdī rādiet piemēru, kā risināt grūtības un veidot sadarbību, un bērns šo pieredzi izmantos visu savu dzīvi
Neatstājiet bērnu vienu ar problēmu. Sakot: "Tev pašam jāatrisina!", "Es taču brīdināju jau gada sākumā!, "Tev ar to jātiek galā", "Man bija taisnība" – bērns noslēgsies un nerunās. Tas radīs ilūziju, ka viss ir atrisinājies, bet patiesībā problēmas tikai eskalējas.
Kā motivēt jaunam sākumam jaunajā gadā?
Neatkarīgi no tā, vai bērns mācās pirmajā vai divpadsmitajā klasē, veidojiet jaunu sākumu. Izrunājieties, kas ir bijis vienkārši grūts, kas ir par grūtu, ko viņš apņemas darīt savādāk. Būtiski jautājumi ir par to, kā viņš vēlētos saņemt atbalstu no jums – vecākiem un kāds atbalsts ir būtisks no pedagogu puses.
Atgādiniet bērnam, ka slikta liecība nav viņa personības spogulis, bet gan signāls, ka mācību procesā kaut kas nestrādā
un jūs kā pieaugušie esat blakus, lai kopīgi to risinātu. Kopīgi izveidojiet plānu nākamajam gadam, identificējot galvenos izaicinājumus un vienojieties par konkrētiem soļiem to pārvarēšanai. Tā var būt privātstundu organizēšana, skaidri strukturēts dienas režīms vai pat papildu motivācijas instrumenti. Būtiski ir pārliecināties, ka plāns ir reālistisks un bērns jūt, ka vecāki viņam tic un ir līdzās arī grūtībās, ne tikai zelta liecību un citu diplomu saņemšanas brīdī.
Mums ir būtiski parādīt bērnam, ka nekad nav par vēlu sākt, vienmēr ir iespējams labot esošo situāciju, un šīs zināšanas viņam noderēs visai dzīvei.