Lai domāšanai būtu lielāka konkrētība, izvēlieties vienu situāciju, kura atkārtojas. Tas var būt laiks no rīta pirms iziešanas no mājām, kad bērns ikreiz pēkšņi pieņem lēmumu, ka nevēlas iziet no mājām. Tā var būt situācija, kurā bērns zaudē spēlē un nespēj pats tikt galā ar sāpēm par zaudējumu. Jebkura situācija, kura atkārtoti izraisa grūtības.

Daži iemesli, kāpēc kāda konkrēta situācija bērnam rada grūtības (un kā to mainīt):

Trūkst prasmju, spēju, iemaņu – reizēm mēs sagaidām no bērna vairāk, nekā viņa vai viņš tobrīd var. Iespējams, kārtošana vienmēr izraisa strīdus, jo bērns nespēj koncentrēties uz darāmo darbu ilgāk par pāris minūtēm. Mūsu uzdevums ir pamazām un ar pacietību mācīt bērnam jaunās prasmes, par pamatu mūsu gaidām ņemot bērna šī brīža prasmes. Ja bērnam ir grūtības ar ģērbšanos, vērts pakāpeniski mācīt bērnu veiklāk pašam saģērbties. Lielākoties bērniem patīk tās nodarbes, kuras viņiem sanāk (tāpat kā pieaugušajiem)

Steiga. Jo lielāka steiga, jo grūtāk paspēt, vai ne? Lieti noderēs paņēmieni, kā apturēt laiku. Par to lasiet šeit.

Sensorā vide. Ja bērnam ir paaugstināts sensorais jutīgums, noteiktas vides un situācijas var radīt pārāk lielu sensoro slodzi – lielveikali, sabiedriskais transports, ikviena vieta, kurā ir daudz cilvēku, krāsu, skaņu, smaržu un smaku. Varbūt tā ir konkrēta telpa bērnudārzā, kurā vienmēr dūc gaisma. Vai arī dienas laiks – brokastis, kas smaržo pa visu bērnudārzu. Pavērojiet, vai vide, kurā rodas grūtības, gadījumā nav īpaši nesaudzīga pret maņām. Protams, mēs vēlamies, lai bērns spētu pielāgoties un dzīvot dažādās vidēs, bet arī pielāgošanās jābūt pakāpeniskai. Un ir vides, kuras nekad nekļūs vieglāk izturamas.

Bērnam bija citi plāni – bieži vien tas, ko iecerējuši pieaugušie un tas, ko iecerējis bērns, atšķiras. Un bērns ārkārtīgi pārdzīvo, ka mēs neesam sapratuši viņa vēlmes. Tas, ka viņš tās nav mums pateicis, nekas – bēdas no tā nav mazākas. Bērniem, kuriem ir grūti paturēt prātā vairāku notikumu secību, arī ierastā rutīna var būt pārsteidzoša un neparedzama. Tāpēc labākais palīgs ir vizuālais plāns. Nav nepieciešams plāns visai dienai, tikai situācijām, kurās rodas grūtības. Piemēram, četri-pieci lodziņi, kuros uzzīmēts rīta cēliens (brokastis, zobu tīrīšana, ģērbšanās, iešana ārā, ceļš uz bērnudārzu/skolu). Vairāk par to šeit.

Tiek pārtraukta iemīļota aktivitāte – piemēram, bērns no rīta pirms iešanas uz bērnudārzu spēlējas ar mašīnām. Pienāk laiks, kad jādodas ārā, bet bērns atsakās to darīt. Jo viņš situāciju pieredz nevis kā iešanu kaut kur, bet gan kā savas iemīļotās aktivitātes zaudēšanu. Daudz vieglāk pieņemt pārmaiņas, ja tās ir uz labu vai vismaz neprasa atteikšanos no iemīļotās nodarbes. Kā to risināt?

• Novērst iespēju, ka bērns tieši pirms iešanas ārā nodarbojas ar savu vismīļāko nodarbi
• Veidot situācijas vizuālo plānu – noteiktu rutīnu, kas vienmēr atkārtojas, un kur pēdējais solis nav pati iemīļotākā nodarbe uz pasaules
• Ieviest taimeri – dot bērnam vēl 1-2 minūtes, lai viņa vai viņš varētu pabeigt savu nodarbi, sagatavoties pārmaiņām

Jauna, nesaprotama sociālā vide. Reizēm bērni ātri vien iegaumē rakstītos un nerakstītos noteikumus, viegli atdarina citu bērnu rīcības modeļus un pielāgojas. Taču gadās, ka bērnam kāda no sociālajām vidēm – skola, bērnudārzs, radinieku sanākšana, nometne – ir neizprotama un sagādā lielas grūtības. Ja grūtības rodas noteiktās situācijās skolā vai pirmsskolā, lieti noder mūsu “Uzvedības noteikumi pirmsskolai un skolai”, kuros rūpīgi izskaidrota dažādu situāciju būtība un vēlamie rīcbas modeļi. Spēle aicina kopā ar bērnu pārdomāt, kāpēc mēs uzvedamies tā, kā uzvedamies? Kāpēc nepieciešami noteikumi? Spēli meklējiet šeit.

Ir vēl daudz iemeslu, kāpēc noteiktās situācijās it kā pēkšņi mainās bērna uzvedība. Palīdz uzmanīgs skatiens un situācijas analizēšana – kas šajā situācijā ir īpašs? Kā mainīt situāciju tā, lai bērns tajā spētu būt bez bailēm, trauksmes un stresa? Meklējot iemeslus vidē, mēs uzzinām daudz jauna arī par sevi! 

Lai izdodas!