Vardarbība skolās
Lai gan pirmās skolas nedēļas parasti ir mierīgas, ir jārēķinās, ka varmākas savu upuri parasti noskata tieši gada sākumā, izvēloties tos, kuri izskatās viegli mērķi gan fiziski, gan emocionāli.
Jūsu komentāros un vēstulēs daudz lasījām, ka skolas personāls atsakās iesaistīties konfliktu un par vardarbības risināšanā ar argumentiem "bērniem pašiem ar to jātiek galā", "tas ir bijis visos laikos". Tas nav normāli, un bērni paši ar to netiks galā (pat pieaugušajiem pašiem parasti nav spēka sevi izvilkt no vardarbības cikla ne ģimenē, ne darba vietā - ir nepieciešams kāds atbalsts un pozitīvie resursi).
Pieredze un pētījumi rāda, ka vardarbība daudz biežāk notiek tieši skolā, nevis ārpus skolas vai pa ceļam uz skolu vai mājup.
Skolām jārēķinās - ja viņi izvēlās neiesaistīties, jo "sistēma pati visu regulē", vardarbība pieaugs, jo bērniem vairs nav iespējas sevi pierādīt kā personības, individualitātes, vien tikai ar dūrēm vai atpērkoties vai kalpojot klases "virsotnēm". Ar laiku šī agresija vērsīsies pret pašiem pedagogiem.
Padoms uz vardarbību atbildēt ar vardarbību ir ļoti slikts. Tāpēc mūs pārsteidz, cik bieži šo padomu sniedz tieši ar izglītības jomu saistīti cilvēki. Tas nebeidzas labi ilgtermiņā. Ja necietīs konkrētais bērns, kāds cits bērns cietīs dubultā, jo, varmāka, sajutis publisku vai individuālu pazemojumu, vēlēsies to kompensēt uz kādiem citiem.
To var pamanīt tikai tas, kurš redz visu klasi kopumā - pedagogs vai skolas atbalsta personāls.
Turklāt, nereti upuris tiešām atbild uz vardarbību ar vardarbību, bet - nepareizā virzienā. Ja viņš jūt lielu spiedienu izrēķināties fiziski ar varmāku, bet viņam no varmākas bail, viņš, attaisnojot uz sevi liktās cerības, vai izvēlēties par sevi vājāku upuri, kuram ar notikušo nav nekāda sakara. Tā vardarbības ķēde tiek paplašināta...
Par to, ko darīt, ja bērns bērnudārzā vai skolā cieš no fiziskas vardarbības, mēs gatavojam divus atsevišķus rakstus. Tur būs praktiski ieteikumi, un kā viens noieteikumiem ir spēlēt kopā Mācīties. Draudzēties. Spēlēties bērnudārza vecuma bērniem vai Dusmu kontroles spēli skolēniem.
Mums viena audzinātāja teica par bērnu, kurš ar vecākiem bija tikai vienu vakaru izspēlējis spēli Dusmu kontroles spēles versiju "Četri ceļi uz mieru" - viņš sodien bija pilnīgi savādāks.
Jā, jo bērns, kurš zina, ka viņam ir rīcības stratēģijas un iespēja tikt galā pat no sarežģītākajām situācijām, izskatīsies savādāk, runās savādāk, skatīsies acīs savādāk un sadarbosies drošāk.
http://www.uzvediba.lv/katalo…/…/category/65178/item/245504/