Atgriešanās skolā pēc bulinga pieredzes. Kā vecāki var palīdzēt bērnam, iesaka speciāliste
Artis Gulbis/LSM.lv
Autori: Līga Bērziņa (Uzvediba.lv vadītāja, pedagoģe, LSM autore)
Atzīsim – skolas sākumu ar prieku negaida gandrīz neviens, bet ir bērni, kuri nevēlas atgriezties skolā daudz vairāk nekā citi. Tie ir bērni, kuri ir piedzīvojuši bulingu, izolēšanu vai citus pāridarījumus. Daudzi cer, ka vasara būs pietiekama ilga, lai dzīve sāktos kā no jaunas lapas, tomēr realitātē tas ir iespējams tikai ar nopietnu pieaugušo iesaisti un plānošanu. Pagātnes sāpīgie notikumi nekur nepazūd. Vēl vairāk – sākoties jaunajam mācību gadam, pēc pirmajām mierīgajām nedēļām senie uzvedības modeļi klasē nereti atjaunojas ar vēl lielāku spēku.
Trauksme sākas jau augustā
Vasara bērnam ir laiks, kad viņš beidzot jūtas drošāk. Bet augusta vidū ģmenēs pamazām sāk atgriezties sarunas par mācībām, bērnā mostas bailes: "Ja nu viss būs kā iepriekš?" Dažiem bērniem trauksme izpaužas kā bezmiegs, dusmas, galvassāpes, negribēšana runāt par skolu vai pat cerība, ka vasara nekad nebeigsies.
Vecākiem ir svarīgi šīs sajūtas pamanīt un nepieprasīt no bērna "Domā pozitīvi!", "Šogad gan jau viss būs labi", "Tu izdzīvosi!", bet gan pieņemt viņa emocijas: "Es redzu, ka tev ir grūti domāt par skolu. Gribi pastāstīt, kas tieši uztrauc?"
Kā runāt ar bērnu par skolas sākumu?
Daudzi vecāki un vecvecāki sāk ar slēgtajiem jautājumiem, kā "Vai tu gaidi skolas sākumu", "Vai esi gatavs?", bet bērns var sajust spiedienu atbildēt "jā", pat ja tā nejūtas. Pieaugušie parasti nomierinās, un bērns iemācās sniegt sociāli pareizas atbildes, lai izvairītos no sarežģītām sarunām.
Labāk uzdot atvērtus jautājumus, piemēram:
- Kuros brīžos skolā tu nejūties labi?
- Kas tev palīdz justies labāk, ja kāds sāk tevi kaitināt?
- Kam tu vari lūgt palīdzību, ja tev skolā klājas grūti?
- Ko tu gribētu, lai skolotāja vai skolotājs zina par tevi šajā mācību gadā?
- Kas palīdz tev justies drošāk, kad jāiet uz skolu?
- Kuri ir tavi vislaimīgākie brīži skolā?
- Vai ir kāda vieta skolā, kur tu jūties drošāk nekā citur?
- Kas tev pagājušajā gadā skolā bija visgrūtākais?
- Vai ir kādi cilvēki skolā, ar kuriem tu jūties īpaši droši vai labi?
- Ko tu gribētu darīt citādi, ja kāds šogad sāk tevi pazemot?
- Kas tev palīdz saglabāt mieru, ja kāds tevi kaitina vai sadusmo?
- Vai tu vēlētos, lai mēs kopā izdomājam, kā pasargāt tevi no apcelšanas?
- Kurš no pieaugušajiem skolā, tavuprāt, vislabāk saprot bērnu problēmas?
- Vai tu gribētu, lai mēs pirms skolas sākuma runājam ar skolotāju par tavu pieredzi?
- Kas tev pagājušajā gadā skolā lika justies visdrošāk un kas – visnedrošāk?
- Vai tev ir bažas, ka kādi cilvēki šogad varētu izturēties slikti pret tevi?
- Ko tu vēlētos, lai mēs kā ģimene darām citādāk?
- Pie kā tu justos droši vērsties skolā, ja kāds sāk kaitināt vai pazemot?
- Kas būtu vislielākais atbalsts no manis vai skolotājiem šajā situācijā?
- Vai tev ir stratēģijas, kas palīdz trauksmainos brīžos? Gribi, lai tās izdomājam kopā?
- Kam ir jāmainās, lai šis mācību gads var būt citādāks nekā iepriekšējais?
Ko iesākt ar bērna trauksmi?
Ja bērns dalās ar savām bažām vai stāsta par situācijām skolā, kurās jūtas apdraudēts, vecākiem svarīgi ir ne tikai uzklausīt viņu, bet arī rīkoties.
Nepietiek pateikt "Viss būs labi!" – bērnam nepieciešams redzēt, ka pieaugušie viņu aizstāv un palīdz risināt problēmas.
Nekādā gadījumā nesāciet rīkoties bez saskaņojuma ar bērnu! Varat pajautāt – "Vai vēlies, lai par šo pastāstu skolotājai?" vai "Ko tu gribētu, lai es daru šajā situācijā?", "Kā es tev varu palīdzēt?".
Daļa speciālistu uzskata, ka runāt ar skolas personālu bez bērna akcepta var nodarīt vēl lielāku kaitējumu, pat ja vecākiem šķiet, ka tas ir nepieciešams bērna drošības dēļ.
Ja bērns jau ir piedzīvojis mobingu, bet pēc sarunām situācija nav mainījusies vai pat kļuvusi sliktāka, vecāku sarunas ar skolu, viņam nezinot vai pretēji viņa vēlmei, var radīt bezpalīdzības, nodevības vai kauna sajūtu.
Šī pieeja uzsver, ka bērna piekrišana ir ļoti būtiska – viņam ir tiesības noteikt, kas un kā tiek pastāstīts. Vecāki var palīdzēt bērnam sagatavoties sarunai ar skolotāju, kopīgi formulēt, ko tieši viņš vēlas vai nevēlas, lai citi zina, kā arī piedāvāt citu risinājumu, piemēram, konsultāciju ar psihologu bez detalizētas situācijas nodošanas klases audzinātājam vai konsultāciju ar speciālistu ārpus skolas.
Daži speciālisti pat uzskata, ka bērna līdzlemšana ir būtisks solis, lai atjaunotu viņa drošības un uzticēšanās sajūtu pēc traumatiskas pieredzes.
Ko var izdarīt pirms skolas sākuma
Sarunāt tikšanos ar skolas personālu. Vecāki var laicīgi sazināties ar klases audzinātāju, skolas psihologu vai vadību un pārrunāt bērna pieredzi – kas noticis, kā bērns reaģē, kādus signālus pieaugušie var pamanīt, ja situācija atkārtojas. Tas palīdz izveidot drošības tīklu jau no pirmās dienas.
Apmeklēt skolu kopā ar bērnu. Ja iespējams, izstaigāt telpas, satikt skolotāju vai atbalsta personas. Tas samazina neziņu un palīdz bērnam vizuāli atcerēties drošās vietas skolā.
Atgādināt bērnam viņa stiprās puses. Pieminēt situācijas, kad viņš ir ticis galā ar grūtībām, atgādināt par draugiem, interesantiem mācību priekšmetiem vai pulciņiem, kas var palīdzēt justies labāk.
Apmeklēt psihologu. Arī viena vai divas sarunas ar psihologu var palīdzēt bērnam sakārtot domas un saņemt emocionālu atbalstu pirms mācību gada sākuma.
Kopā ar bērnu apsvērt skolas maiņu. Tas nenozīmē, ka lēmums par skolas maiņu noteikti jāpieņem, taču apziņa, ka pastāv alternatīvas, var bērnam mazināt slazda un bezizejas sajūtu un var palīdzēt vieglāk pārvarēt ikdienas trauksmi skolā.
Noslēgumā
Bulings skolā – tā nav norma, tas nav nekas tāds, kas bērniem ir jāpiecieš. Vardarbība nav normāla ikdienas dzīves sastāvdaļa. Ja mēs kā pieaugušie tolerējam vardarbību vienaudžu vidū, tā kļūs par ikdienas normu arī ārpus skolas. Tieši tāpēc mūsu kā vecāku iesaiste un atbalsts sadarbība ar skolu, profesionāla pedagogu un atbalsta personāla rīcība, kā arī drošības sajūtas atjaunošana ir galvenie faktori, kas palīdz bērnam noticēt, ka šis mācību gads var būt citāds.