Kāpēc bērni klasē klusē?

30. aprīlis, 2026 pl. 10:57, Nav komentāru

Bieži bulingu skolā raksturo kā atklātu izsmiešanu, apsaukāšanu, grūstīšanu vai draudus. Taču ir vēl viena pazīme vai izpausme, kuru bieži neatpazīst pat pieredzējuši un ļoti empātiski pedagogi - apklusināšana.

Tā ir bulinga, sociālās agresijas vai vienaudžu vardarbības izpausme, kas izskatās kā nejauša uzvedība, bet parasti tā ir ilgstoša, atkārtota, mērķēta un saistīta ar viena bērna vai grupas dominanci pār vienu bērnu, grupu, visu klases kolektīvu vai pat pedagogiem.

Šis bērns vai bērnu grupa kontrolē citu uzvedību ar skatieniem, smīniem, nopūtām, acu pārgriešanu, sarkastiskām piezīmēm, ignorēšanu vai kolektīvu klusumu. Idejas tiek izsmietas, notiek sačukstēšanās citu bērnu runas laikā vai pat tiek runāts pedagogam pāri.

Pedagogi nereti nespēj izskaidrot bērnu uzvedību, piemēram:

👉 Bērns paceļ roku, bet, pamanot klasesbiedru smīnu, to nolaiž.

👉 bērni zina atbildi, bet klusē, jo kļūdīšanās maksā pārāk dārgi.

👉 viņiem ir idejas, bet viņi tās patur pie sevis,

👉 viņi nepalīdz pedagogam, jo tiks nosaukti par mīluļiem.

Šādās klasēs ir grūti pamanīt pāridarītāju uzvedību, bet pazīmes gan nav iespējams nepamanīt un ignorēt:

🔎 bērni reti piesakās runāt brīvprātīgi
🔎 viņi atbild īsi un nedroši
🔎 izvairās skatīties viens otram acīs pat no rīta sasveicinoties (ja klasesbiedri vispār vēl sasveicinās)
🔎 smejas nevis kopā, bet par kādu
🔎 valda saspringta, nedroša atmosfēra
🔎 starpbrīžos bērni turas atsevišķi vai mazās grupās, un šīs grupas veidojas kā sociālās aizsardzības formula pret pāridarītājiem
🔎 klasē ir maz spontāna prieka un savstarpēja siltuma
🔎 kļūdīšanās šķiet bīstama
🔎 daži bērni kļūst gandrīz “neredzami” utt.

Tie ir tikai daži piemēri, be tādā klasē cieš ne tikai emocionālā vide, bet arī mācīšanās kvalitāte — bērni mazāk iesaistās, mazāk eksperimentē un retāk uzdod jautājumus. Šādās klasēs ir grūti vadīt stundas, laiks velkas ļoti lēnām, jo klase ir iemācījusies, ka drošāk ir paklusēt.

Apklusināšana ir bīstama, jo tā atņem bērniem balsi, drosmi un piederības sajūtu. Daudzi bērni šādā klasē jutīsies pazemoti, nedroši vai vientuļi. Arī tie, kuri nav pāridarītāju tiešais mērķis.

Ko darīt?

Ja klasē jau notiek apklusināšana no dominējoša bērnu grupas puses, drošība jāveido nevis ar publiskām “saliedēšanas spēlēm”, bet ar strukturētiem un pārdomātiem soļiem. No zinātniskās perspektīvas vispirms jāsamazina bērnu ievainojamība: nevajadzētu izmantot aktivitātes, kur skolēniem publiski jāatklāj personīga informācija, jāraksta anonīmas zīmītes viens otram vai jādalās jūtās visas klases priekšā, jo pāridarītāji to var izmantot pret citiem. Efektīvāk ir stratēģiski pārsēdināt bērnus, sadalot dominējošo grupu, organizēt darbu pāros vai mazās pedagoga veidotās grupās un dot uzdevumus ar skaidrām lomām, lai neviens nevarētu kontrolēt visu klasi.

Svarīgi ir arī noteikt skaidras normas: nepieļaut smīnus, komentārus no vietas, čukstēšanu citu runas laikā, runāšanu pāri pedagogam vai sociālu izstumšanu. Incidenti jāaptur mierīgi un uzreiz, fokusējoties nevis uz kāda vai kādu vainošanu, bet uz ietekmi: kad par kādu smejas, bērni pārstāj iesaistīties un klase zaudē psiholoģisko drošību. Tikai pēc tās atjaunošanas var sākt īstu saliedēšanas ciklu.

❗Klasē, kur valda apklusināšana, bērniem nevajag vairāk drosmes — viņiem vispirms vajag vairāk drošības.

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Pozitīvas vides veidošanai klasē, var būt palīdzošas šīs spēles:


"Kā tev klājas skolā un darbā?"	Sarunu aplis lieliem un maziem

Spēle: „Pasaki sev. Pasaki citiem”	Spēle: "Jūtas. Sajūtas. Emocijas."

Kāpēc bērni klasē klusē?

Ko darīt?

Nav komentāru

Komentēt

Pirkumu grozs