Kāpēc bērni klasē klusē?

Tā ir bulinga, sociālās agresijas vai vienaudžu vardarbības izpausme, kas izskatās kā nejauša uzvedība, bet parasti tā ir ilgstoša, atkārtota, mērķēta un saistīta ar viena bērna vai grupas dominanci pār vienu bērnu, grupu, visu klases kolektīvu vai pat pedagogiem.
Šis bērns vai bērnu grupa kontrolē citu uzvedību ar skatieniem, smīniem, nopūtām, acu pārgriešanu, sarkastiskām piezīmēm, ignorēšanu vai kolektīvu klusumu. Idejas tiek izsmietas, notiek sačukstēšanās citu bērnu runas laikā vai pat tiek runāts pedagogam pāri.
Šādās klasēs ir grūti pamanīt pāridarītāju uzvedību, bet pazīmes gan nav iespējams nepamanīt un ignorēt:
🔎 viņi atbild īsi un nedroši
🔎 izvairās skatīties viens otram acīs pat no rīta sasveicinoties (ja klasesbiedri vispār vēl sasveicinās)
🔎 smejas nevis kopā, bet par kādu
🔎 valda saspringta, nedroša atmosfēra
🔎 starpbrīžos bērni turas atsevišķi vai mazās grupās, un šīs grupas veidojas kā sociālās aizsardzības formula pret pāridarītājiem
🔎 klasē ir maz spontāna prieka un savstarpēja siltuma
🔎 kļūdīšanās šķiet bīstama
🔎 daži bērni kļūst gandrīz “neredzami” utt.
Apklusināšana ir bīstama, jo tā atņem bērniem balsi, drosmi un piederības sajūtu. Daudzi bērni šādā klasē jutīsies pazemoti, nedroši vai vientuļi. Arī tie, kuri nav pāridarītāju tiešais mērķis.
Ko darīt?
Svarīgi ir arī noteikt skaidras normas: nepieļaut smīnus, komentārus no vietas, čukstēšanu citu runas laikā, runāšanu pāri pedagogam vai sociālu izstumšanu. Incidenti jāaptur mierīgi un uzreiz, fokusējoties nevis uz kāda vai kādu vainošanu, bet uz ietekmi: kad par kādu smejas, bērni pārstāj iesaistīties un klase zaudē psiholoģisko drošību. Tikai pēc tās atjaunošanas var sākt īstu saliedēšanas ciklu.
❗Klasē, kur valda apklusināšana, bērniem nevajag vairāk drosmes — viņiem vispirms vajag vairāk drošības.
Pozitīvas vides veidošanai klasē, var būt palīdzošas šīs spēles:
![]() | |
|
"Kā tev klājas skolā un darbā?"
| |
![]() | ![]() |
| Spēle: „Pasaki sev. Pasaki citiem”
| Spēle: "Jūtas. Sajūtas. Emocijas." |



