Mums gribētos domāt, ka nepieciešamība pēc piederības ir raksturīga tikai bērniem. Ka tā ir bērnišķīga parādība, kas savu kulmināciju sasniedz pusaudžu vecumā, un pēc tam mēs visi iemācāmies būt pašpietiekami. Bet tā, protams, nav. Tas, kā mēs ģērbjamies, kur iepērkamies, kādu mūziku klausāmies un kādus pasākumus apmeklējam ir lielā mērā atkarīgs no kultūras kodiem, kurus pieņemam par saviem. Kurā bariņā esmu es? Kas ir tā grupa, kurā es vēlos iekļauties? Lai saprastu to, kāpēc bērni reizēm gatavi aizmirst savas vērtības, lai kļūtu par daļu no grupas, ir vērtīgi aplūkot pašiem sevi. Ko tik mēs nedarām, lai “skaitītos”.

Piederība grupai sniedz drošības sajūtu. Bērniem tas var būt garants, ka viņus neatstums. Iekļauties nenozīmē ar katru no grupas dalībniekiem veidot ciešas draudzīgas attiecības, tas nozīmē varēt pateikt “čau!” un zināt, ka tev atbildēs. Tas nozīmē kopā jokoties. Tā ir kopīga laika pavadīšana starpbrīžos, sarunas par šo un to. Visvairāk jau tā ir sajūta, ka ar šiem cilvēkiem ir labi, ka viņi nenodarīs pāri, ka ar viņiem ir droši.

Iekļauties nenozīmē kļūt tādam pašam kā citi – veiksmīga iekļaušanās notiek, kad mēs varam saglabāt savas vērtības un iezīmes, īstenot savas vajadzības, ievērojot citu tiesības darīt to pašu. Tas prasa pielāgošanos, bet ne sevis noliegšanu.

Lai gan cilvēki ir sociālas būtnes, pārlieku liela cenšanās iederēties var traucēt bērnam atklāt pašam savas intereses, īstenot savas vēlmes un sapņus. Pielāgojoties grupai un pārņemot tās vērtības, bērns var neviļus iemācīties, ka viņa vai viņas vērtība un identitāte ir atkarīga no grupas vērtējuma – ja es iekļaujos, esmu labs. Ja palieku ārpus grupas, esmu slikts.

Kad bērniem nesanāk iekļauties grupā, tas var būt ļoti liels pārdzīvojums. Viņi var sākt sevi salīdzināt ar citiem. Viņi var justies vientuļi un vainot tajā sevi. Reizēm grupu identitāti nosaka tieši citu atstumšana – savā ziņā grupai nepieciešams kāds, kurš ir ārpus tās, lai grupa pastāvētu. Ne vienmēr dinamikā ietverta vardarbība, tomēr slēgtas grupas noteikti veido vardarbības risku.

Ko darīt, ja bērnam ir grūti iekļauties skolas vidē?

Saglabajiet mieru. Kā ar ikvienām grūtībām – vecāki ir bērnu miera sala. Mūsu darbs ir pierādīt bērniem, ka grūtībās viņiem ir, kur atgriezties. Lielākoties bērni galu galā atrod savu draugu grupu vai dažus tuvus draugus. Taču jo sarežģītākā situācijā ir bērns, jo vairāk viņai vai viņam nepieciešama mierpilna vieta, kurā uzkrāt spēkus. Lai palīdzētu bērnam, vispirms jāparūpējas par sevi.

“Tā nav tava vaina”. Kad bērni piedzīvo grūtības iekļauties, viņi lielākoties tajā vaino sevi. Tāpēc jāpalīdz bērnam saskatīt sevī labo – unikālās rakstura iezīmes, talantus un spējas. Reizēm vecākiem gribas savas dusmas un sāpes vērst pret pārējiem bērniem, tiem, kuri mūsu bērnu nepieņem, tomēr jāatceras, ka aprunāšana tikai pastiprinās bērna apziņu, ka viņš nonācis upura lomā, ka tie ļaunie klasesbiedri viņu ir atstūmuši. Tā vietā jūs varat runāt par apstākļiem, kuru dēļ bērnam var būt grūtības iekļauties: bērns nesen atnācis uz jaunu klasi, bērnam ir atšķirīgas intereses no pārējiem, atšķirīga pasaules uztvere, klasē trūkst ideju un materiālu, kas ļautu visiem kopā pavadīt laiku. Protams, ir iespējami reālas vardarbības gadījumi, kuri jārisina, un ar sarunu vien nebūs gana, tas prasīs sadarbību ar pedagogiem un skolas atbalsta personālu.

Stipriniet bērna pašapziņu – ļaujiet piedzīvot bērnam, ka viņu pieņem, sadzird un novērtē. Viena no svarīgākajām apjausmām ikvienam ir tā, ka mūs pieņem nevis par to, kas mēs cenšames būt, bet par to, kas mēs jau esam. Te labi noderēs spēle “Pasaki sev. Pasaki citiem” – tā mācīs sadzirdēt labo, ko par mums saka citi un iemācīties arī pašiem izteikt komplimentus. Spēli meklējiet šeit: https://www.uzvediba.lv/.../params/category/0/item/428017/

Draudzība nevis iekļaušanās grupā – bērniem, kuriem ir grūti iekļauties klases kolektīvā, nereti ir atšķirīgas intereses un domāšanas veids. Un viņiem varbūt tā arī neizdosies iejusties, bet sapratni un pieņemšanu viņi var piedzīvot tuvās draudzībās. Reizēm tās var būt romantiskas attiecības, reizēm tas ir viens labākais draugs, kurš kļūst svarīgāks par visu pārējo pasaulē. Arī te ir daudz iespējamo kļūmju un sarežģījumu, tomēr vienmēr atcerieties – bērni dodas pasaulē, lai atrastu siltumu un drošību.

Atbalstiet dažādas draudzības – ja bērnam skolā neizdodas atrast draugus un domubiedrus, iedrošiniet viņu meklēt līdzīgi domājošos ārpus skolas. Tie var būt sporta treniņi, robotika, mūzikas skola, ģimenes draugu bērni vai cieša saikne ar brālēniem un māsīcām. Ir ģimenes, kurās tuvākās attiecības visa mūža garumā ir citam ar citu.

Veselīgas attiecības, nevis attiecības par katru cenu. Runājiet ar bērnu un ieklausieties. Pamaniet pirmos signālus, kas varētu liecināt par to, ka bērns nonācis neveselīgās attiecībās. Un radiet drošu pamatu, kur vienmēr atgriezties.

Strādājiet ar sociālajām prasmēm – reizēm bērniem trūkst pamatprasmju, lai uzsāktu sarunu, lai pievienotos aktivitātei, lai izrādītu interesi. Labs palīgs pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem būs spēle “Mācīties, draudzēties, spēlēties” – tā palīdzēs strādāt ar saskrasmes prasmēm, impulsu kontroli, konfliktu risināšanu. Spēli meklējiet šeit: https://www.uzvediba.lv/.../params/category/0/item/344974/

Sadarbojieties ar skolu – atklāta un cieņpilna saskarsme ar pedagogiem un atbalsta personālu palīdzēs izprast, kas tieši noris klases kolektīvā un kopā meklēt risinājumus. Labs resurss ir mūsu izstrādātā spēle “Draudzīgai klasei”, ko bez maksas var izdrukāt darbam mājas un skolā. Tas ir plašs un piesātināts materiāls, kurā ko noderīgu atradīs ikviens pedagogs. Jūs varat izvēlēties tās sadaļas, kuras ir aktuālas tieši jūsu klases situācijā. Labs palīgs ir Refleksijas – darba lapas par dažādiem uzvedības un savstarpējo attiecību jautājumiem. Refleksijas ļaus bērniem pārdomāt un diskutēt par tādiem jautājumiem kā dusmas, vardarbība pret pedagogu, skaudība, prasme rīkoties ar naudu, izolēšanās u.c. Visi spēles materiāli pieejami drukai bez maksas, meklējiet tos šeit: https://www.uzvediba.lv/draudzigai-klasei/

Dažādība ir vērtība – mācīt bērniem cienīt atšķirīgo sevī un citos. Neaprunājiet kādu viņa izskata, svara, tautības, domāšanas veida vai citu atšķirību dēļ. Ja vēlamies, lai mūsu bērnu pieņemtu, mums jābūt gataviem pieņemt atšķirīgo citos.