Lai mainītu bērna uzvedību, jāmainās pieaugušo uzvedībai – tā ir viena no galvenajām atziņām, kuru laika gaitā apgūst vecāki un pedagogi, kuriem izdodas panākt pozitīvas izmaiņas bērna uzvedībā. Mums jāsāk pašiem ar savas uzvedības, savu paradumu maiņu. Un izrādās, tas nemaz nav tik vienkārši.

Bieži vien mēs zinām, kā būtu pareizi, mēs esam izlasījuši tik daudz rakstu un grāmatu, klausījušies podkāstus, piedalījušies semināros, bet iegūtās zināšanas tā arī paliek mūsu prātā, mēs nepielietojam tās praktiski. Jo izrādās – visgrūtāk ir mainīt savus paradumus! Bet tieši tas palīdz atrisināt daudzas no bērnu uzvedības grūtībām.

Kā ieviest pārmaiņas, kas uzlabos gan savu, gan bērnu pašsajūtu un uzvedību?

1. “Es šodien neiešu uz bērnudārzu! Es palikšu visu dienu mājās!”

Strīdi rītos pirms iziešanas no mājām ir tradīcija daudzās ģimenēs. Bieži vien tas rodas, jo bērnam ir bijuši citi plāni – pabeigt savu lego būvi, paspēlēties ar lāci, aizbraukt ciemos pie vecvecākiem. Reizēm tiešām gadās, ka bērns pieceļoties nemaz nezināja, ka šodien ir bērnudārza diena un ir pārliecināts, ka šodien gan ir brīvdiena.

Palīdz laika attēlošana vizuāli. Šī metode lieliski strādā vismaz vienam četrgadniekam, kurš katru vakaru noņem pagājušās dienas klucīšus un ik pa laikam pārskaita, cik dienu vēl palicis līdz brīvdienām! Vecākiem tas prasīja vien 15 minūtes laika lego plāna izveidošanai, un šis mazais laika ieguldījums ir devis ievērojamas izmaiņas bērna uzvedībā. Bērns spēj paredzēt, kas notiks šodien, rīt, parīt. Viņš piedalās laika skaitīšanā un nav sašutis par to, ka jau atkal ir bērnudārza diena.

Arī detalizētāka plāna veidošana kopā ar bērnu palīdz, lai novērstu pēdējā brīža strīdus par dienas plāniem. Jau lielākiem bērniem labi noderēs šī plāna sagatave, kuru bez maksas varat izdrukāt.

2. Bērns iemācījies pievērst sev uzmanību ar negatīvu uzvedību

Gan izglītības iestādēs, gan mājās pieaugušie biežāk uzrunā bērnu, kad viņa vai viņš izdarījis kādu blēņu vai pārkāpis noteikumus, nekā tad, kad bērns kārtīgi spēlējas. Mums jāiemācās laikus paslavēt bērnu par pozitīvu uzvedību, lai veicinātu to, nevis gaidīt, līdz bērns ķersies pie efektīvākām metodēm. Te labi palīdzēs spēle “Pasaki sev. Pasaki citiem.”.  Spēle palīdz mainīt mūsu runas paradumus, mēs pamazām iemācāmies izteikt cits citam komplimentus, nevis tikai aizrādījumus. Spēlējiet spēli vakaros pirms gulētiešanas, un laika gaitā labvēlīga komunikācija kļūs par jaunu paradumu.

Sakiet “paldies” cits citam, ne tikai bērnam. Var noderēt vizuāls atgādinājums pie ledusskapja vai citā redzamā vietā. Esiet precīzi, nosaucot, par ko tieši esat pateicīgi:

► “Paldies, ka tu atcerējies, ka man garšo pētersīļi un ieliki tos salātos!”
► “Paldies, ka tu tik centīgi sakārtoji klučus un aiznesi smago kasti atpakaļ uz istabu!”

Izceļot un uzslavējot vēlamo uzvedību, mēs radīsim gan bērniem, gan paši sev vidi, kurā mūsu centība tiek novērtēta. “Paldies” var darīt brīnumus. Ne tikai ģimenes vidē, bet arī attiecībās darba vidē, draugu vidū un citās sociālās sturktūrās. Bet par to citreiz

3. Bērnam ir lielas, lielas emocijas

Te vislabāk noderēs uzvediba.lv vadītājas Līgas Bērziņas lekcijas ieraksts par intensīvām emocijām, kuru bez makasas varat noskatīties mūsu lasītavā.

Lekcijā ir gan vērtīgas atziņas par to, kā raudzīties uz bērna emocijām, gan arī daudz praktiski pielietojamu metožu un rīku, kā arī spilgti piemēri no dzīves.

Dažas no atziņām, kā atbalstīt bērnu, kad viņam vai viņai ir intensīvas emocijas:

• palikt kopā ar bērnu
• “Es saprotu, ka tev ir grūti, es pasēdēšu tev blakus”
• bērns nereaģē impulsīvi ar mērķi nokaitināt vecākus – pašam bērnam ir visgrūtāk ar savām emocijām
• “Es tevi mīlu” – tieši tad, kad bērnam ir grūti
• nosaukt bērna emocijas vārdos – “Es redzu, ka tu esi dusmīga”
• skaidrot arī savas spēcīgās emocionālās reakcijas (“es raudu, jo esmu nogurusi un man sakrājušās visādas dusmas”)
• mācīt bērnam atpazīt emocijas, jūtas un sajūtas (lieti noderēs spēle “Jūtas.Sajūtas.Emocijas.”)

Lai mums izdodas!