Pāriet uz galveno saturu
Risinājumi uzvedības maiņai
  • Darba videi
  • METODOLOĢIJA
  • Lasītava
  • Programma KiVa
  • Bezmaksas resursi
  • Instrumenti
    • Draudzīgai klasei
    • Kā izprast uzvedību?
  • E-veikals
  • Kontakti

Kāpēc svarīgi atpazīt savas emocijas un kā to apgūt?

12. jūlijs, 2023 pl. 15:39, Nav komentāru


Savu emociju pazīšana ir svarīgs emocionālās inteliģences elements. Emocionālā inteliģence ir spēja uztvert emocijas, iekļaut tās domāšanā, atpazīt savas un citu emocijas un tās vadīt. Daudz rakstīts par to, cik svarīgas šīs prasmes ir jebkuru attiecību veidošanā gan privātajā dzīvē, gan darba un skolas vidē.

Ir bērni un pieaugušie, kuriem tas nesagādā grūtības un šķiet, ka emocionālā inteliģence viņiem piemīt it kā pati no sevis. Bet daudziem no mums tas nebūt nav vienkārši. Jau ļaut sev patiešām just ir grūti – it īpaši tiem no mums, kuri bērnībā tikuši sodīti par spēcīgu emociju izrādīšanu. Tad daudzas no emocijām neviļus pārtop kaunā un šķiet, ka nejūtam vispār.

Arī tad, ja spējam emocijas piedzīvot, var būt sarežģīti tās saprast. Kas ir tā jocīgā sajūta vēderā – varbūt tas ir satraukums? Un no kā tas pēkšņi radies? Nespējot izprast sevi, bērni un pieaugušie var nonākt stāvoklī, kurā pārlieku paļaujas uz citu spriedumiem un ieteikumiem. Ja nesaprotam savas izjūtas, daudz vieglāk tās pieņemt par pilnvērtīgu pamatu izvēlei – rīkoties impulsīvi emociju ietekmē. Atpazīstot savas emocijas, mēs jau iegūstam distanci starp izjūtu un rīcību. Tas ļauj iegūt laiku, pirms esam reaģējuši tā, kā patiesībā nevēlamies.

Bērns mācās valodu no apkārtējiem. Viņa norāda uz lācīti un pavēršas pret mums ar jautājumu “kas tas ir?” Pieaugušais iedod vārdu “lācis”. Vārdi nonāk pie mums no citiem cilvēkiem. Tāpat notiek arī savu emociju atpazīšana – sākumā vārdus mums iedod kāds, kurš no malas vēro mūsu raudāšanu, smieklus, pārsteigumu, bailes. Mamma saka: “Es redzu, ka tu raudi. Tu nobijies no skaļā trokšņa, vai ne?” Kad bērns vairākkārt pieredzējis kādu emociju un vairākkārt dzirdējis, ka to sauc “bailes”, viņš iemācās, ka šī sajūta nozīmē “bailes”.

Ir bērni, kuriem nepieciešams ilgāks laiks un vairāk prakses, lai iemācītos atpazīt savas emocijas. Un tas nebūt nav vienkāršs uzdevums vecākiem un pedagogiem, jo te nederēs kartītes vai fotogrāfijas ar cilvēku sejas izteiksmēm, kuras iegaumēt – tas ļauj atpazīt emocijas citos, bet ne sevī. Tāpēc arī terapeitiskā vidē nav vienkārši iemācīt atpazīt savas emocijas, jo jāsagaida situācija, kurā tās rodas. Tas, uz ko norāda bērns, ir neredzamais viņā pašā.

Kā mācīt bērnu atpazīt piedzīvotās emocijas?

Lieti noderēs spēle “Jūtas. Sajūtas. Emocijas”, kas radīta ar mērķi atbalstīt ikvienu – gan bērnu, gan pieaugušo –, kurš mācās iepazīt savu emocionālo pasauli. Spēli var spēlēt gan divatā, gan vienatnē, gan lielākās grupās. Ir daudz veidu, kā to spēlēt, un mēs vienmēr priecājamies, kad spēlētāji atrod paši savus piegājienus. Dažas idejas var gūt šeit. Bet spēli var lietot ikreiz, kad vēlaties veidot sarunu par iekšējo pasauli.

► Emocijas šeit un tagad. Bieži vien mēs domājam, ka mācīšanās notiek kādā īpaši izveidotā vidē noteiktā laikā un ar speciāliem materiāliem. Bet ir vesels lērums prasmju un iemaņu, kuras var apgūt gandrīz tikai ikdienas dzīvē. Dodiet bērniem vārdus, kuros saukt viņu piedzīvoto:

“Man izskatās, ka tu jūties sāpināts, jo Kristers teica, ka nenāks uz tavu dzimšanas dienas ballīti.”
“Es redzu, ka tu esi priecīga!”
“Tu satraucies par to, ka iesi jaunā bērnudārza grupiņā?”

► Kā tev šodien gāja? Kad bērns jau spēj runāt par pagātnes notikumiem, mēs varam mācīt emociju atpazīšanu, runājot par jau piedzīvoto. Ne visās ģimenēs vecākiem ir tik daudz laika un spēka, lai ik vakaru mierīgi un uzmanīgi ar bērniem pārrunātu, kā šodien klājies, kādas emocijas katrs no mums piedzīvojis, kā dažādās situācijās esam jutušies. Tomēr ik pa laikam ir svarīgi par to parunāties, it īpaši, ja gadījušies kādi pārdzīvojumi vai spēcīgas emocijas. Par pamatu sarunai varat izmantot spēlē piedāvātos vārdus – kopā ar bērnu izvēlēties atbilstošākos piedzīvotajam.

► Varam arī otrādi – nejauši izvēlēties dažus vārdus no spēles un katrs pastāstīt kādu īstu  atgadījumu, kurā esam tā jutušies. Noderēs vecāku palīdzība, lai izskadrotu gŗūtākos vārdus.

► Būt piemēram. Kad mēs runājam par savām emocijām, mēs veicam svarīgu darbu. Tieši vecāki ir tie, kuriem ir visvairāk iespēju iemācīt bērnam atpazīt emocijas arī pašam sevī. Mēs varam pastāstīt par situāciju un emocijām, kuras tajā piedzīvojām – tas ļaus bērnam identificēties ar mums, esot līdzīgā situācijā un, iespējams, atpazīt šo emociju sevī. Spēlē piedāvātie vārdi ari mums pašiem atgādina par emociju, jūtu un sajūtu daudzveidību.

“Kad veikals šodien aizvērās stundu agrāk nekā parasti, es jutos vīlusies.”
“Šodien es sastrīdējos ar kolēģi un tagad man ir skumji, es nožēloju to, ko pateicu. Man kauns, ka sadusmojos.”
“Es biju sajūsmā, kad noklausījos šo dziesmu, es to parādīšu arī tev un gribu dzirdēt, kā tev patiks!”

Arvien pieņemts uzskatīt, ka saskarsmes prasmes un sevis izzināšana rodas pašas no sevis – bet tā nav. Ar to iespējams strādāt tāpat kā ar akadēmiskajām zināšanām! 


Lai izdodas!


uzvediba.lv Spēle: "Jūtas. Sajūtas. Emocijas" | spēle emociju atpazīšanai uzvediba.lv galda spēle motivācijiai | Motivācija. Vērtības. Vajadzības uzvediba.lv Spēļu komplekts: "Jūtas. Sajūtas. Emocijas" un "Motivācija. Vērtības. Vajadzības"
Spēle: "Jūtas. Sajūtas. Emocijas"
Spēle: "Motivācija. Vērtības. Vajadzības"
Spēļu komplekts: "Jūtas. Sajūtas. Emocijas" un "Motivācija. Vērtības. Vajadzības"  


Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Ja bērns aizmet dāvanas pa gaisu...
    17. dec. 2024
  • Kā padarīt personāla atlasi autismam draudzīgu?
    2. okt. 2024
  • Ja mans bērns dara pāri citiem bērniem
    2. sep. 2024
  • Kāpēc ir tik svarīgi veidot iekļaujošu darba vidi, tostarp cilvēkiem ar autismu
    21. aug. 2024
  • Kā sēdināt bērnus klasē?
    4. aug. 2024
  • Kāpēc ir situācijas, kurās bērns vienmēr ir dusmīgs, bēdīgs, aizvainots?
    13. jūl. 2024
  • Kā strādāt ar impulsivitāti?
    10. jūl. 2024

Meklēt

Populārākie ieraksti

Bērns zog naudu no vecākiem 
9. februāris, 2020

Kā mācīt bērnam lasīt 
22. augusts, 2019

Kā trenēt bērnu (un savu) pacietību?
12. augusts, 2019

Apsaukāšanās un iesaukas? Tas nav tik vienkārši...
5. maijs, 2019

Kā stiprināt bērna pašapziņu?
10. februāris, 2019

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

  • Draudzīgai klasei
Galerija
Biežākie jautājumi
Noteikumi

© OUT LOUD SIA 2024 Visas tiesības rezervētas