“Jūtas. Sajūtas. Emocijas” un “Motivācija. Vērtības. Vajadzības” – kā šīs spēles atšķiras?
Savā grāmatā “Body Keeps the Score” psihiatrs un traumas pētnieks Besels van der Kolks runā par diviem sevis apzināšanās veidiem.
Pirmo varētu saukt par dzīvesstāstu, kuru sev stāstām. Tajā mēs apzināmies sevi un savu dzīvi ilgākā laika posmā. Tā ir arī mūsu viedokļu, piederību, identitāšu apzināšanās:
- Man svarīgi ir būt novērtētam
- Viena no manām vērtībām ir empātija
- Man vienmēr svarīga bijusi brīvība
- Mana lielākā vērtība ir ģimene
Šos stāstus par sevi stāstām mēs visi. Vai tie ir labvēlīgi, vai mēs jūtam pateicību un prieku par to, kā dzīve izvēršas? Kā mūsu naratīvi ietekmē mūsu izvēles, attiecības, mūsu pašapziņu? Tie visi ir jautājumi, kuri attiecināmi un sevis apzināšanos ilgākā laika posmā.
Otrs sevis apzināšanās veids notiek šeit un tagad. Tas balstīts, pirmkārt, fiziskajās sajūtās, un arī to mēs spējam raksturot ar valodas palīdzību. Šeit un tagad noris arī emocijas un jūtas.
- Es jūtos nogurusi
- Es esmu vientuļa
- Es esmu laimīga
- Es jūtu dziļu pateicību
Šie apzināšanās procesi noris dažādos smadzeņu reģionos, un abi ir svarīgi, lai veidotu identitāti un izjustu saikni ar sevi, savu ķermeni, citiem un pasauli.
Savā ziņā katra no spēlēm attiecināma uz vienu no sevis apzināšanās mehānismiem. Sava stāsta veidošanā palīdz spēle “Motivācija. Vērtības. Vajadzības”, jo spēlē piedāvātie vārdi attiecas uz samērā stabilām mūsu iezīmēm: ja man šodien ir svarīgs godīgums, visticamāk tā būs arī rīt un parīt. Varbūt man ir izteikta vajadzība pēc rutīnas – tā mani nomierina. Un tas tā ir bijis jau ilgus gadus.
Savu vērtību, vajadzību un motivāciju apzināšanās palīdz pieņemt lielos dzīves lēmumus, kad jāsaprot, ko es patiešām vēlos, kas mani motivē, kā esošie apstākļi saskan ar manu iekšējo pārliecību? Varbūt attiecībās netiek ņemtas vērā manas vajadzības, kā mēs to varētu atrisināt? Varbūt mani visvairāk motivē uzslavas, bet darbā es tās nesaņemu, kā to mainīt? Šī spēle noderēs ikvienam, kuram jāatbild uz jautājumiem par savu vietu pasaulē, savu virzību, mērķiem, pārliecību. Tā būs labs rīks gan izglītības sfērā, gan darba vidē un draugu grupās. Pavisam maziem bērniem šī spēle vēl ir par sarežģītu, jo pats vārds “motivācija” vai “vērtības” ir gana abstrakts. Bet pusaudžu vecumā šī spēle var palīdzēt atrast vārdus, lai izteiktu savu aizkaitinājumu pret pastāvošo sistēmu, vēlēšanos pamazām veidot pašam savu dzīvi.
Sevis apzināšanos te un tagad (kā arī īsākā laika periodā) palīdz formulēt “Jūtas. Sajūtas. Emocijas”, jo tās ir mainīgas, tās ir atkarīgas no situācijas un nav nemainīgas personības iezīmes. Es esmu satraukta – apzinoties to, es varu izvēlēties rīkoties atbilstoši savam šī brīža stāvoklim. Nedzert vairāk kafijas, piezvanīt mammai, aizvērt acis un dziļi, mierīgi elpot. Es jūtos atvieglota, ka tas ir beidzies. Es savā dzimšanas dienā jutos pieņemta un vajadzīga. Šī spēle noderēs ikvienam, kurš vēlas izteikt valodā savus iekšējos pārdzīvojumus. Daudziem tas ir grūti izdarāms, jo ilgstoši bijis pieņemts, ka par to nav jārunā, it īpaši, ja tas, ko jūtam, ir sāpīgi. Daudzi no vārdiem spēlē raksturo tieši nepatīkamas izjūtas, turklāt dara to ar lielu precizitāti. Bieži vien mēs sakām: es šodien jūtos slikti. Bet, ja aplūkojam šo izjūtu tuvplānā, atklājas, ka tajā sakopotas vairākas citas – es jūtos aizkaitināta, saspringta, trauksmaina. Spēja precīzāk runāt par savām izjūtām palīdz domāt par to rašanās mehānismiem. Tas ļauj par to pastāstīt kādam, kurš vēlas mūs atbalstīt. Šī spēle ir piemērota gan pieaugušajiem, gan skolas vecuma bērniem. Spēju atpazīt savas emocijas ir svarīgi attīstīt jau kopš bērnības, tāpēc šī noteikti ir spēle, kuru var spēlēt kopā visa ģimene.
Bet spēles iespējams arī savienot un spēlēt kopā! Viens no veidiem – izvēlēties kādu vārdu no spēles “Motivācija. Vērtības. Vajadzības” un tam piemeklēt atbilstošās emociju, jūtu, sajūtu kartītes. Piemēram, kā es jūtos, kad piedzīvoju veiksmi? Priecīga, pateicīga, jāatzīst, ka reizēm arī pārāka par kādu citu, kuram neveicas (ir taču svarīgi spēt atzīt arī savas ēnas puses), vērtīga, pašpārliecināta, droša. Vai veiksme ir viena no manām vajadzībām? Un kā es jūtos, kad piedzīvoju neveiksmi? Vai dzīve ap mani sagrūst, kas notiek ar manu pašvērtējumu? Spēles gaitā var rasties daudz jautājumu sev un citiem dalībniekiem, tas ir lielisks pamats sevis izzināšanai, pieņemšanai, veselīgāku attiecību veidošanai.
Un ir vēl kāds veids, kā spēlēt katru no spēlēm. Ja prāts nenesas uz domāšanu, ja uznācis nogurums vai trauksme, spēle var palīdzēt nomierināt sevi un iegūt atelpu. Pagrieziet kartītes ar attēlu uz augšu un kārtojiet tās citu citai līdzās, virsū, vadoties pēc krāsām, līnijām, savām sajūtām. Tā ir brīvā puzle, kurā nav iespējams kļūdīties, tas ir piedzīvojums redzei un ļauj atpūtināt prātu no pārslodzes!
