Tomēr atteikties iespējams dažādi:

• skaļi kliegt: “Nē!”,
• pagriezties un aiziet prom,
• paskaidrot savu izvēli,
• atbildēt ar pārmetumu: “Kā tu vispār iedomājies man ko tādu lūgt?”.

Reizēm bērni iemācās komunikācijas prasmes, kuras dod visātrāko rezultātu – pateikt skaļi un dusmīgi, izmantot spēku, nevis atrisināt situāciju mierīgi. Reizēm arī pieaugušie ar savu piemēru un pat apzināti dotiem padomiem rosina bērnus rīkoties agresīvi. Tāpēc svarīgi bērniem parādīt un ļaut izmēģināt veselīgus veidus, kā paust savu izvēli. Arī izvēli, kura kādam citam nepatiks, piemēram, izvēli nedalīties ar kādu sev mīļu mantu vai pēdējo šokolādes gabaliņu.

Jaunajā spēles “Uzvedības noteikumi pirmsskolai un skolai” izdevumā esam ieviesuši jautājumu kategoriju “pamēģini”, kurā uzdotie jautājumi ir mudinājums uz praktisku darbošanos. Šajā jautājumā vēlamies bērnus aicināt izspēlēt vairākas situācijas, kurās jāpasaka, ka nevēlos dalīties. Īsas lomu spēles palīdz bērniem praktiski izmēģināt jaunas prasmes, jo tikai tas, ko bērns būs vairākkārt pamēģinājis, kļūs par daļu no uzvedības repertuāra. 

Mēs apgūstam saskarsmes prasmes, esot saskarsmē cits ar citu. 

► Sadaliet bērnus pāros, aiciniet uzrakstīt pēc iespējas vairāk interesantu un cieņpilnu veidu, kā pateikt otram, ka bērns nevēlas dalīties. Katra grupa uz maiņām izspēlē vairākas situācijas. Klase noslēgumā var pārrunāt, kuras frāzes un kāda ķermeņa valoda, neverbālā komunikācija viņiem šķita piemērotākā šādām situācijām.

Bērni apgūst saskarsmes prasmes savā ierastajā vidē. Ja vidē nav iespēju apgūt veselīgu, sevis un citus cienošu ķermeņa un verbālo valodu, mēs varam radīt vidi, kurā bērni var iemācīties citus komunikācijas veidus. Sākums ir dažas vienkāršas frāzes. Šajā gadījumā tā varētu būt: “Atvaino, bet...”.

Mazi paradumi dara brīnumus!