Daudzi no mums arvien atceras savu pieredzi skolas tualetēs, sāpīgas, kaunpilnas, vardarbīgas situācijas, kuras nevaram aizmirst arī daudzus gadus vēlāk.

Mūsu spēles „Uzvedības noteikumi pirmsskolai un skolai” jaunajā izdevumā ir vairāki jautājumi par tualetēm, kurus pārrunāt kopā ar bērniem. Spēle vienmēr ir labs iegansts, lai runātu par tēmām, kuras arī daudziem pedagogiem un vecākiem ir mulsinošas. Tomēr tieši šīs tēmas, kuras mūsos izraisa vēlmi klusēt, ir tās, kurās ir liels vardarbības potenciāls, bet arī liels pārmaiņu potenciāls.

Bet šoreiz vēlamies izveidot sarakstu ar maziem solīšiem, kurus spert, lai padarītu mūsu skolu tualetes ērtas un drošas ikvienam bērnam.

1. KUR IR TUALETE?

Neticami, bet ir bijuši gadījumi, kad bērni, kuri tikko uzsākuši mācības skolā, vairākus mēnešus nezina, kur ir tualete. Kauns runāt par tualetes lietām ir tik liels, ka bērni nevar pajautāt un mēnešiem ilgi skolā neapmeklē tualeti.

Risinājums ir parūpēties, lai ikviens bērns zinātu, kur skolā ir tualetes. Ekskursija pa skolu, saprotamas norādes gaiteņos, nepārprotamas vizuālās norādes uz tualešu durvīm (nevis tikai abstraktie trijstūrīši) palīdzēs bērniem atrast tualeti.

2. TUALETES PAPĪRS IR TIKPAT SVARĪGS KĀ RAKSTĀMPAPĪRS

Katrā tualetē visos laikos ir jābūt tualetes papīram. Jā, bērni to reizēm tērē netaupot – bet vai zināt, kāpēc?

Ja bērnam vēl nav tik attīstīta kustību koordinācija, ja tualetes ir šauras un bērns nevēlas sēdēt uz poda, jo tas ir netīrs, noslaucīt dibenu var būt liels izaicinājums. Lai nesasmērētu rokas, bērns ņem lielus daudzumus tualetes papīra.

Teju neviens cilvēks nevēlas sēdēt uz tualetes poda publiskā tualetē, un bieži vien no tualetes papīra sameistaro vienreizlietojamu sēdeklīti. To daudziem bērniem māca vecāki. Būsim godīgi, arī mēs, pieaugušo, tā darām.

Meitenēm, kurām nav pieejami higiēnas produkti, vienīgā iespēja menstruāciju laikā nereti ir tualetes papīra izmantošana higiēnas pakešu vietā.

Iemesli ir dažādi, bet secinājums ir viens - tualete, kurā nav tualetes papīra, ir pazemojums.

3. KAKA + SMARŽA = SMAKA

Tualešu unikālais smaku un smaržu sajaukums daudzos izraisa riebumu. Ja tualete ir netīra un tajā smird, gaisa atsvaidzinātājs to neatrisina. Gluži otrādi, tas tikai saasina sensoro slodzi, kuru izjūt daudzi bērni un pieaugušie. Risinājums ir lielākas rūpes par tualešu tīrību, biežāka vēdināšana un tualetes iemaņu atgādināšana bērniem.

Daudzi bērni nezina, ko darīt, ja gadās aizčurāt garām podam. Kā notīrīt podu, ja ūdens neaizskalo visu kaku? Arī daudzi pieaugušie neievēro tualetes etiķeti.

Kā palīdzēt bērniem sakopt aiz sevis?

► Vizuālais atbalsts uz tualešu kabīnīšu durvīm – skaidras norādes par to, ar kuriem materiāliem noslaucīt sevi, ar kādiem palīgrīkiem iespējams noslaucīt poda malu, iztīrīt pēc sevis palikušos netīrumus.

► Tīri, higiēnas normām atbilstoši materiāli – neviens bērns un neviens pieaugušais negribēs ņemt rokās daiļi dēvēto tualetes puķi, ja tā ir netīra un smird. Un ja tualetē nav salvešu, ar kurām noslaucīt poda malu, protams, ka tualetes smirdēs.

► Mazināt kaunu par tualetes lietām – mēs visi atceramies centienus pačurāt klusāk, gaidīšanu, kad paliksim vieni, lai varētu pakakāt. Un tad vēl pakešu mainīšanas čaukstoņa, neziņa, kur lai liek savu izlietoto paketi. Tas viss raisījis milzīgu kaunu. Jo atklātāk un vienkāršāk pieaugušie ar bērniem runās par tualetes lietām, jo vieglāk bērnam būs justies droši.

► Novērst pulcēšanos tualetē – lielākā daļa smirdīgo jociņu notiek grupā. Vienatnē tie vienkārši nešķiet uzjautrinoši. Mērķtiecīga čurāšana garām podam, spļaušana, sienu apķēpāšana. Jauniešu vajadzību pulcēties bariņos, čupoties, jokot, būt kopā nedrīkst ignorēt un censties apspiest – tā ir daļa no pieagušanas. Mācīties grupu dinamika, uzvedību kompānijās. Tāpēc svarīgi piedāvāt alternatīvas vietas tualetei.

Viens no risinājumiem ir ieviest atpūtas zonas, kurās bērni un pusaudži var netraucēti pavadīt starpbrīžus, radot alternatīvu tualetēm. Par tādām nereti jau funkcionē skolu bibliotēkas. Tomēr svarīgi, ka starpbrīžos bērni drīkst būt bērni – smieties, jokoties, izskrieties.

Tāpēc labās prakses piemērs, kas darbojas vairākās skolās, ir dot iespēju starpbrīžus bērniem pavadīt skolas pagalmā. Spēlēt futbolu, galda tenisu, pasēdēt uz soliņiem. Arī pieaugušie, kuri strādā ofisos, labprāt savu pusdienu pārtraukumu pavada saulītē uz soliņa.

Ja skolai ir grūti atrast iespējas nodrošināt bērniem vietu starpbrīžos, visvienkāršākais – gaiteņos novietot pietiekoši daudz solu un krēslu. Izveidot vietas, kurās bērni un jaunieši drīkst pulcēties.

4. PALĪDZĒSIM MAZINĀT MENSTRUĀLO NABADZĪBU

Iesākot sarunu par tualetēm, viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir higiēnas preču pieejamība. Ir daudz meiteņu, kurām nav piekļuves higiēniskajām paketēm, tamponiem vai piltuvēm – viņas dzīvo vidē, kurā šī vajadzība netiek nodrošināta. Angliski to sauc par „period poverty” jeb menstruālo nabadzību. Vai zināt, kāda sajūta ir sēdēt bioloģijas stundā un uztraukties, vai asinis neizsūksies cauri tualetes papīram, kurš salocīts vairākās kārtās? Vai tādā situācijā iespējams koncentrēties mācību procesam? Ir meitenes, kuras izvēlas labāk neiet uz skolu, jo viņām nav iespēju parūpēties par savām vajadzībām menstruāciju laikā. Tas nozīmē, ka menstruālās nabadzības dēļ ievērojami cieš meiteņu izglītība.

Ir reizes, kad vienkārši aizmirstas līdzi paņemt paketes vai tamponus, un mēnešreizes sākas negaidīti. Risinājums ir higiēnas produktu krātuve meiteņu tualetēs, lai ikviena meitene, kurai kāda iemesla dēļ nav pieejami higiēnas produkti, varētu tos paņemt.

Iebildumi par to, ka tas ir dārgi, ka meitenes tos izmantos bez vajadzības ir atrunas. Iespējams skolās veidot akciju, kurā ģimenes, kuras to var atļauties, ziedo higiēnas preces. Ieteicams veicināt izpratni par to jau kopš sākumskolas, jo nav noslēpums, ka mūsdienās daudzam meitenēm menstuācijas sākas jau pirms tīņu vecuma.

Kādai meitenei šāds atbalsts, iespējams, nozīmēs iespēju biežāk apmeklēt skolu, nekaunēties par savu ķermeni, koncentrēties mācībām un savām interesēm.

5. VARDARBĪBA TUALETĒS

Kādu iespundē tualetē. Izdzēš gaismu, kad kāds nokārtojas. Filmē, fotogrāfē zem kabīnēm. Bariņš bērnu neļauj citiem ienākt tualetē.

Šī ir vissmagākā tēma, un tai nav vienkārša risinājuma. Tomēr iespējams ieviest virkni izmaiņu, lai situāciju uzlabotu.

► Tualetes ir tikai vieta, un vardarbība, kura tajās tiek izpausta, nāk no pašiem cilvēkiem. Tāpēc svarīgi veicināt savstarpējo cieņu bērnu vidū, mācīt konfliktu risināšanas prasmes, prasmes nomierināties un cienīt citam citu. Talkā var nākt „Dusmu kontroles spēle”, mazākajās klasēs arī „Mācīties. Draudzēties. Spēlēties.”

► Lai tualetes būtu drošas, svarīgs to dizains. Vai ir viegli zem kabīnēm pabāzt roku ar telefonu? Vai pastāv skaņas izolācija? Arī mēs, pieaugušie, taču novērtējam publiskās tualetes, kuru kabīnes sākas no pašas grīdas. Ir tāda pasargātības sajūta. Iedomājieties, kā jūtas bērns tualetē, kuras sienai no grīdas ir 30cm sprauga?

► Dot iespēju bērniem paskatīties uz sevi spogulī arī citās vietās skolā – tas ir īpaši aktuāli pusaudžiem. Tas ir laiks, kad mūsu izskats, tas, kā mūs redz citi, ir viena mūsu no svarīgākajām interesēm. Daudzi uz tualeti dodas tieši lai paskatītos spogulī. Jūs varat mazināt pulcēšanos un iespējamos konfliktus, dodot iespēju paskatīties uz sevi spogulī arī citviet.

► Svarīgi radīt iespēju citādai komunikācijai un attiecībām, kuras balstītas uz cieņu – īstenot teātra projektu, kopā spēlēt galda spēles (spēle „Nosauc savu sapni” jau izpelnījusies atzinību tieši no tīņiem). Reizēm vardarbība rodas kā disfunkcionāls komunikācijas veids – kā iemācīt bērniem atrisināt strīdus, runāt par savām atšķirībām? Tas no mums, pieaugušajiem, pieprasa drosmi un atklātību. Gatavību saskarties arī ar tēmām, kurām nezinām atrisinājumu.

► Taču patiesībā vislabāk visu pateiks paši bērni un jaunieši. Pajautājiet viņiem – kā mēs varētu atrisināt tualetes problēmu? Kas būtu jāmaina, lai tualetēs būtu droši un patīkami? Kā mēs varam savstarpējās attiecības klasē padarīt cieņpilnākas? Ko viņi atbildēs? Vai mēs būsim gatavi viņos ieklausīties?

Šī nav vienkārša tēma, un, protams, nav universāla risinājuma. Katra klase, katra skola var nonākt pie savām stratēģijām, kā uzlabot tualešu drošību. Mēs ar lielu interesi sekosim līdzi iespējamiem risinājumiem!

Lai izdodas!