Kārtība bērnu istabā - kā neiespējamo misiju padarīt par iespējamu?
Kārtība – tā ir joma, kurā ir lūzuši daudzi šķēpi, lijušas asaras un cēlušies nenodzēšami strīdi pat starp paaudzēm. Vasara ir laiks, kad bērni paliks vieni, un šis jautājums aktualizēsies ar dubultu sparu.
Ir bērni, kuriem ir grūtības ar plašām komandām.
Viņiem nederēs „Sakārto, lūdzu, istabu”. Tas ir pārāk nenoteikti, un ir bērni,
kuri, dzirdot šādu lūgumu, vienkārši paliks ļoti nervozi un labākajā gadījumā
pazudīs telefonā. Sliktākajā – arī kaimiņi dzirdēs, ka bērns nevēlas kārtot
istabu un var arī lietas lidot pa gaisu. Tad impulsu kontroles treniņam noderēs mūsu Dusmu kontroles spēle.
Ir arī pieaugušie, kuri pie liela darbu apjoma mobilizējas, bet ir
cilvēki, kuri sastingst un nesaprot, no kura gala sākt un atmet tam ar roku
pavisam.
Tāpēc vienojieties ar bērniem, kas vispār ir kārtība
istabā. Jūs noteikti esat bijuši pie cilvēkiem, kur viss izskatās kā muzejā,
bet viņi tik un tā atvainojas par haosu. Piemēram, kad esat laimīgi sakārtojuši
istabu, uztaisiet vairākas fotogrāfijas un izdrukājiet tās. Uzlieciet apakšā
uzrakstu „Tavs galds ir kārtībā, kad tas izskatās šādi”, „Tava istaba ir
sakārtota, kad tā izskatās šādi”. Ir bērni, kuriem šī pieeja nederēs, jo viņi attēlu
var uztvert burtiski un visas mantas no istabas vidus vienkārši sastumt
pagultē. Tomēr bērniem, kur kuriem
verbālā informācija nestrādā vai strādā vāji, sakārtotas istabas attēls varētu
būt labs palīgs.
Nekārtojiet bērna vietā, it īpaši, ja bērns jau iet
skolā. Tā ir jaukšanās bērna lietās, un kārtība, ja pēc tam neko nevar atrast,
nav nekāda kārtība. Daudzi jaunieši saka, ka viņiem viss istabā ir jāapgriež
riņķī, kamēr viņi atrod kādu konkrētu lietu. Ja tomēr jums ļoti, ļoti gribās
palīdzēt, lūdziet atļauju. Ja nevarat
vairs izturēt haosu, pielieciet pie durvīm brīdinājumu, ka noteiktā laikā jūs
paši kārtosiet. Tas dos laiku jaunietim mobilizēties.
Tomēr lūdzu, lūdzu, negaidiet brīdi, kad jūs kā
vecāki haosā zaudēsiet pacietību. Atgādiniet pamazām par kārtojamajām lietām.
Paslavējiet bērnu, kad viņam ir izdevies sakārtot istabu vai maģiskā kārtā to
nesajaut uzreiz. Vai nolikt vietā lietas, kuras viņš parasti nenoliek. Svarīgi ir palikt pozitīvā komunikācijā un komunikācijā vispār.
Izmantojiet pozitīvās modelēšanas pieeju. Noteikti atrodiet laiku kārtot kopā ar bērniem un
komentējiet, ko jūs darāt un kāpēc tieši tā. Tas iemācīs bērnu strukturēt.
Piemēram, mīksto rotaļlietu plaukts izārdīsies daudz lēnāk un izskatīsies
lieliski, ja lielās mantas būs aizmugurē, bet mazākās priekšā. Parādiet, ka,
izkrāmējot visu plauktu un liekot lietas atpakaļ, var atrasties daudzas mīļas
sen pazudušas lietas, kā arī gala rezultāts izskatīsies lieliskāk, nekā
vienkāršu priekšmetu pārvietošana pa plauktu.
Vairākas pieejas kārtošanai
Kārtošanai ir vairākas pieejas, izmēģiniet tās
pamazām, aiciniet izmēģināt bērnu un vienojieties, kas der vislabāk. Jo mazāks
bērns, jo svarīgāk ir uzdevumu sadalīt mazos soļos. Ja nestrādā, pamēģiniet
uzdevumu sadalīt vēl mazākos soļos. J
Veidojiet rīcības plānu – soli pa solim. Kārtojam
kategorijās. Piemēram:
- Visas drēbes, kas ir uz grīdas, ceļo uz
drēbju kasti.
- Savācam visas grāmatas un saliekam
plauktos.
- Viss pildspalvas iet uz pildspalvu
trauciņu
Kopīgi izspriediet, kuras piecas lietas veido
vislielāko bardaka sajūtu un nolieciet tās savā vietā. Tad, kad tās ir
noliktas, aiznestas, nosakiet, kuras nākamās piecas lietas rada haosa iespaidu
utt.
Kārtojiet konkrētas vietas. Piemēram, galdu. Ja
galds būs kārtīgs, būs vēlēšanās sakārtot arī plauktu utt. Pēc tam izvēlaties
nākamo kārtojamo vietu. Jums nav obligāti jāsakārto viss – jo lielāks būs
nogurums pēc tam, jo grūtāk būs saņemties kārtošanai nākamajā reizē. Tāpēc 10
minūtes dienā ir efektīvāk nekā viena stunda svētdienā.
Ja tomēr esat izvēlējušies vienu lielo kārtošanas
dienu, arī tad ir kārtojiet pa laika maziem posmiemm. Piecpadsmit minūtes kārtojiet, piecas
minūtes spēlējaties, tad atkal kārtojiet. Uzlieciet modinātājpulksteni,
uzlieciet mīļāko dziesmu un cenšaties līdz dziesmas beigām nenovērsties.
Kārtojiet pa apli – sāciet kārtot ar jebkuru vietu
un tad virzieties uz priekšu. Ja ir sarežģīti izdomāt, ar ko sākt, izlozējiet
šo vietu. Vienojieties, kur ir šausmīgākais vai sarežģītākais punkts istabā,
kas noteikti, noteikti ir jāsakārto. Parasti tās ir kādas mantu atvilktnes vai
arī kāds plaukts drēbju skapī.
Katrai lietai sava vieta. Veidojiet atgādnes –
stipriniet zīmītes, kur kam ir paredzēta vieta. Zobu pastai korķītis
aiztaisīts, kluči kastē utt. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc bērni tik veiksmīgi
pašorganzējas bērnudārzā – tur palīdz vizuālās norādes.
Laušanās cauri haosam. Bērnam ir pazudusi lieta?
Vienojaties, ka, ja pazūd lieta, ir jākārto. Jo vienkārši meklējot, haoss būs
aizvien lielāks. Ja pazudusi jaciņa, to var sākt meklēt, sakārtojot drēbju
plauktus, tad pagulti, tad leļļu māju utt. Jo kārtība ir kārtība tik ilgi,
kamēr tajā var orientēties. Ja tajā vairs nevar orientēties, tas jau ir haoss.
Veidojiet noteiktu kārtošanas rituālu. Piemēram,
sestdienas vai svētdienas rīti, kad ir mazāka steiga un kad bērns nav sācis
spēlēties ar citām lietām. Tas ir nežēlīgi – izraut bērnu no spēlēšanās,
lasīšanas ar pavēli nekavējoties visu sakārtot.
Ko darīt, ja tomēr haoss atgriežas biedējoši ātri?
Ja haoss ātri atgriežas, pārskatiet, vai gadījumā mantu nav pārāk daudz. Ja ir, ir vērts izvēlēties neaktuālākās un nolikt tālāk. Tā būs lieliska satikšanās ar tām pēc vairākiem mēnešiem. Otrais biežākais ātra haosa rašanās iemesls ir pārāk maz plauktu. Pašdisciplīna ir arī nesākt spēlēties ar atrastajām lietām
Māciet bērnu savākt aiz sevis. Tas sākas ar spēju
pēc ēšanas savu šķīvi nomazgāt vai ielikt trauku mazgājamajā mašīnā, pēc
paspēlēšanās noliekot mantiņu vietā.
Varbūt tomēr jūs pārāk daudz iejaucaties bērna
kārtībā, kas rezultējas ar haosa radīšanu, meklējot pazudušās lietas?
Jebkurā gadījumā, lai izdodas saglab'at pozit'ivu pieeju, prieku un sadarb'ibas saj'utu! Labas attiecības - tas ir
vissvarīgākais!