Kā rodas izslēgšana?

Apsveicam visus bērnus, vecākus un pedagogus ar mācību gada beigām!
Dažiem tas ir gandarījuma laiks, citi izjūt vilšanos, aizvainojumu, pašpārmetumus.
Bet mums visiem priekšā ir trīs mēneši vasaras, kuru laikā uzkrāt spēkus
un gudrību nākamajam mācību gadam.
Šodien vēlamies runāt par tēmu, kas skārusi gandrīz ikvienu – gadījumi, kad bērni veido draudzību, izslēdzot citus. Šī
uzvedības stratēģijas reizēm nepazūd arī pieaugušo vecumā. Var gadīties,
ka cilvēks jau iepazīstoties sāk stāstīt par to, kādi nelieši ir visi pārējie
ballītes apmeklētāji. Saskarsmei kļūstot biežākai, arvien vairāk pamanām,
ka cilvēks katrā sarunā cenšas iepīt ko sliktu par citiem – saviem draugiem,
kolēģiem, kopīgajiem paziņām. Bērniem tas izpaužas vēl pamanāmāk: “Ja tu
draudzēsies ar A., es ar tevi vairs nedraudzēšos!” Bērni mēdz skaļi aicināt
pārējos nedraudzēties ar kādu grupiņas vai klases biedru, un arī atklāti
to paziņot bērnam, kuru vēlas izslēgt.
Kā rodas izslēgšana?
No vienas puses ikvienam ir tiesības izvēlēties draugus. No otras puses atšķirību
pieņemšana, prasme sadarboties un sadzīvot ir pamats veselīgai grupas dinamikai,
un pieaugot – veselīgas sabiedrības veidošanai. Saskarsmes prasmes nerodas
atrauti no vides. Tās nav iedzimtas. Bērni mācās saskarsmi tāpat kā lasīšanu.
Ja bērni ir vidē, kurā tiek veicināta iekļaušana, ikviena tiesības piedalīties,
ikviena cieņas ievērošana un prieks par katra īpašajām prasmēm un talantiem,
bērni iemācās, ka ikviens cilvēks ir vērtība, un ka katrs var piedalīties,
kā spēj.
►
Reizēm izslēgšana rodas, lai paaugstinātu savu sociālo statusu vai nostiprinātu
grupas varas pozīcijas – vairāki bērni apvienojas pret kādu citu, tā iegūstot
kopīgu identitāti, mērķi. Šis iemesls izslēgšanai ir īpaši bīstams, jo tieši
un mērķtiecīgi nodara pāri bērnam, kuru izslēdz.
► Var gadīties, ka izslēgšanu veicina nepietiekamas sociālās prasmes. Tas var būt izaicinājums, ar kuru saskaras gan tie, kuri izslēdz, gan tie, kurus izslēdz. Iespējams, bērns neprot citādi iegūt apkārtējo atzinību, kā vien apsmejot kādu citu. Iespējams, bērns, kuru izslēdz, piedzīvo grūtības saskarsmē, neievērojot citu bērnu personiskās robežas. Abos gadījumos bērniem, kuriem ir nepietiekošas sociālās prasmes, ir nepieciešams atbalsts.
► Klases, grupas saskarsmes kultūra ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka to, vai grupā kāds tiks izslēgts. Izpētīts, ka izslēgšanu veicina vide, kurā liela nozīme ir sacensībai. Vide, kurā pieaugušie skaļi kritizē bērnus, izvēlas “mīluļus” un “vainīgos”, tā nostiprinot bērnu lomas kolektīvā. Izslēgšanu veicina klusēšana par konfliktiem un tas, ka pieaugušie izliekas neredzam sarežģījumus grupas attiecībās.
Kā stāties pretī izslēgšanai?
Ikviens cilvēks ir vērtība – bērni to mācās no pieaugušajiem. Ja vecāki aprunā
citus, norāda uz citu kļūmēm, apsmej un noniecina, bērni iemācās šo uzvedības
mehānismu un lieto to savā dzīvē. Bērnudārzā un skolā tas lielā mērā atkarīgs
no pedagogiem – ja pedagogi atklāti kritizē, pazemo un izslēdz kādu bērnu,
to pašu darīs visa grupa. Pedagogi nosaka klases un grupas ētikas normas.
►
Draudzēšanās noteikumi. Jau pirms rodas situācijas, kurās bērni kādu
izslēdz, nepieciešams vienoties par draudzēšanās noteikumiem. Dažas idejas:
- Mēs sasveicināmies ar visiem un atbildam sveicienam
- Neaprunājam citus
- Pasakām “paldies” par labajiem darbiem
- Izsakām komplimentus
Noteikumi veselīgai saskarsmei veido lielu daļu no mūsu spēles “Uzvedības noteikumi pirmsskolai un skolai”. Spēle noderēs
ikvienā klasē un grupiņā, kurā nepieciešamas idejas, kā veidot veselīgāku
saskarsmi. Spēli meklējiet šeit.
►
Draudzēšanās vadīšana
. Pieaugušie, kuri novēro bērnu attiecības, var veicināt jaunu draudzības saišu
rašanos. Laba ideja ir izcelt līdzīgās intereses, par kurām bērni reizēm
pat nenojauš! Var bērnus sadalīt grupā pēc tā, kādi mājdzivnieki viņiem ir
mājās. Vai arī pēc mīļākās mūzikas, aktivitātes, grāmatas, animācijas filmas.
Tā bērni ieraudzīs, ka viņiem ir daudz kopīga. Mēs varam ik pa laikam mainīt
to, kā bērni sēž klasē. Mēs varam sadalīt bērnus komandās tā, lai būtu vairāk
iespēju sadarboties citam ar citu. Ja ievērojam, ka rodas noslēgtas grupas,
mēs varam mazināt to ietekmi, mācību stundu laikā organizējot citu grupu
sastāvu.
►
Vienošanās par robežām.
Katrā kolektīvā ir savi noteikumi, kas attiecas uz personisko telpu un izvēlēm.
Tāpat arī bērnu grupās – vai mūsu grupiņā bērni drīkst nedalīties ar mantām,
kuras atnes uz bērnudārzu? Vai katram ir atļauts spēlēties vienatnē un atteikt
citiem, kuri vēlas pievienoties? Kā rīkosimies, ja kāds bērns nevēlas dot
roku citiem? Tie ir svarīgi jautājumi, par kuriem jāizlemj laikus, un saprotamā
veidā jāpastāsta bērniem. Tas mazinās iespēju, ka kāds izjutīs aizvainojumu,
jo noteikumi visiem ir vienādi.
►
Aktivitātes visiem. Pedagogiem jau laikus jāplāno tādas aktivitātes,
kurās ikvienam ir vieta, ikvienam ir svarīga loma. Laba ideja ir klausīšanās aplis, par kuru jau rakstījām – tie
ir principi, kas ļauj ikvienam izteikties.
Svarīgi, lai izvēlētās aktivitātes nebūtu vērstas uz sāncensību. Jā, arī sacensībai
ir sava vieta, taču tā nevar būt pamats veselīgām attiecībām grupā. Spēlējiet
spēles, kurās nav uzvarētāju (noderēs mūsu Sarunu aplis lieliem un maziem).
►
Pievērst uzmanību bērnam, kuru citi izslēdz.
Svarīgi nepalaist garām pirmos signālus, ka kāds tiek izlēgts – to, ka starpbrīžos
bērns visu laiku ir viens, viņu neaicina uz dzimšanas dienām, viņš paliek
pēdējais, kuru izvēlas savā komandā. Mēs visi zinām, kā izskatās bērns, kuru
izslēdz. Un mēs visi esam atbildīgi. Pat tik maza lieta kā paskatīties uz
viņu un pasveicināt, nosaucot bērna vārdu, var ļaut bērnam justies saredzētam,
turklāt pārējiem klases biedriem tas sūta nepārprotamu signālu – šis bērns
man ir svarīgs, viņš ir daļa no mūsu kolektīva.
►
Kritizēt klusu, paslavēt skaļi.
Ja bērnu izslēdz, visticamāk tas radīs grūtības ar pašvērtējumu, tāpēc pedagogiem
noteikti jāizvairās sniegt bērnam publisku kritiku – visticamāk viņš pats
sev ir vislielākais kritiķis. Ieteikumus, komentārus un kļūdu labojumu pedagogiem
jāsniedz tā, lai to dzird pats bērns. Savukārt bērna centību, talantus un
prasmes jācenšas izcelt un paslavēt tā, lai to ievēro arī pārējie. Protams,
arī uzslavām jābūt pamatotām, jo bērni ātri vien ievēros, ja pedagogs bērnu
uzslavēs savas līdzjūtības dēļ.
Vasara ir labs laiks, lai aizmirstu mācību gada nepatīkamākos brīžus. Taču
tas ir arī laiks, lai apgūtu to, kam mācību gada laikā nepietiek laika. Vasaras
laikā var izlasīt un izdomāt daudz vērtīgu domu – lai šī vasara ir piepildīta!
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
Dusmu kontroles spēle |
Spēle: "Mācīties, draudzēties, spēlēties"
|
Sarunu aplis lieliem un maziem |