Bet šo jautājumu vērts uzdot arī jauniešiem un kolēģiem, kuriem ir grūtības darba vidē. Ja uzdodam jautājumu nevis kā pārmetumu („kas tad tev atkal traucē?!”), bet gan ar īstu gatavību uzklausīt atbildi, mēs izdzirdēsim, ka traucē:

► apgaismojums – pārāk spilgtas gaismas vai pārāk tumšs, lampas sīc, īd, pīkst, dūc, turklāt tas nav viss – tās arī mirgo

► skaņas – klasesbiedrs, kurš sit pildspalvu pret galdu, kolēģa skaļā klaviatūra, remonts aiz loga, šķība dziedāšana mūzikas stundās

► smaržas, gaiss – blakussēdētājs tikko ēdis sīpolu čipšus, priekšā sēdošais ir sasvīdis, pedagogam ir jaunas smaržas, klasē nav svaiga gaisa

► telpas iekārtojums – pārāk maza distance starp cilvēkiem, pārāk augsts galds, pārāk zems krēsls, pārāk liels attālums no pedagoga un grūti saredzēt tāfeli

► sajūtas – sāp vēders, gribas ēst, sākušās menstruācijas, sāp galva, nāk miegs, gribas padzerties

► emocijas, jūtas – bailes no kļūdīšanās, pārlieku liels satraukums pēc strarpbrīža, trauksme, iemīlēšanās, sēras

► sarežģījumi attiecībās – neatrisināts strīds ar māsu vai brāli, atstumšana klasē, bailes no pedagoga, vecāku konflikti

► mācību viela – iekavēta, neapgūta mācību tēma, slikts vērtējums arī par centību, pārāk liels temps, vai tieši otrādi – garlaicīgi, ja viss jau ir zināms

► uztveres īpašības – spēja noturēt uzmanību ne ilgāk kā 20 minūtes, nepieciešams laiks, lai pārslēgtos no viena uzdevuma uz citu, grūtības acerēties vienlaikus vairākas instrukcijas

Kāpēc mēs izveidojām šo sarakstu, kāpēc tāda sīkumainība? Jo bieži vien pieaugušie nerunā pietiekoši precīzi. Mēs sakām: bērnam ir grūti mācīties, jo viņš ir neuzmanīgs. Bet, lai tiešām atbalstītu bērnus viņu mērķu sasniegšanā, mums jābūt ļoti precīziem: bērns spēj noturēt uzmanību vidēji 15 minūtes, pēc tam viņš sāk spēlēties ar pildspalvu, grozīties, skatīties apkārt. Vai arī: bērnam ir grūti mācīties, jo mājās viņam nav iespēju paēst brokastis. Tikai tad, kad mēs pajautājam ar patiesu vēlmi klausīties, bez nosodījuma un aizdomām, mēs varam iegūt informāciju. Un kad esam skaidri definējuši bērna grūtības, mēs varam sākt domāt par veidiem, kā tās risināt.

Ikvienas pārmaiņas ir mijiedarbība starp cilvēku un apkārtējo vidi – mēs nevaram pieprasīt, lai mainītos bērns, ja neesam gatavi veikt izmaiņas vidē un savā uzvedībā. Tā ir kustība, kuru veicam kopā.

Lai izdodas!