Kavējumi, izslēgtas kameras un citi izaicinājumi attālināto mācību laikā
Attālinātās mācības saistās ar dažādām grūtību grupām.
Skolēniem ir grūtāk koncentrēties, vecākiem - motivēt bērnus mācībām, pedagogiem
– būt kontaktā attālināti, vadīt mācību procesu un saprast, kas notiek jauniešu
sirdīs un prātos. Uzvediba.lv nesen veica aptauju “Pozitīvās izdzīvošanas
formulas attālināto mācību laikā”, un te – apkopojam jūsu un mūsu pieredzi.
Pirmās stundas uzsākšana
Ir skolas, kur pedagogi organizē ikrīta tikšanos ar klasi katru
dienu noteiktā laikā neatkarīgi no tā, vai ir plānotas tiešsaistes mācības vai
nav. Šis rituāls rada drošības un stabilitātes
sajūtu, ļauj pedagogiem agrīni identificēt grūtības un audzēkņiem palīdz sastrukturēt
dienu. Jo ir jārēķinās, ka daudzi pieaugušie nespēj sevi strukturēt, un prasīt
to no skolēniem ir nereālistiski. Turklāt jārēķinās, ka spēja strukturēt savu
darbu nekorelē ar intelektu – būs organizēti audzēkņi ar vājām sekmēm, un būs
ļoti gudri audzēkņi, kuri ir ar zemām atzīmēm tikai pašorganizēšanās izaicinājumu dēļ.
Regulāras tikšanās ir lielisks brīdis, kad pedagogs var parūpēties par jauniešiem. Apjautājaties, cikos skolēni aizgājuši gulēt, kā gājis iepriekšējās dienās, kopā sarunājiet tējas, kafijas, kakao gatavošanu, vai kādu vingrinājumu. Rīta rosme var iedot enerģiju visai dienai. Uzspēlējiet attālināti Sarunu apli vai Pasaki sev. Pasaki citiem
Pirmajās minūtēs uzreiz nesāciet “bombardēt” ar jaunu terminoloģiju, formulām vai likumiem, kavējumiem un to, cik viss izskatās dramatiski. Tam vienmēr laiks atradīsies.
Ko darīt ar kavētājiem?
Stundu kavēšana ir liels izaicinājums gan klātienē, gan attālināto mācību laikā, jo pedagogam kavētājam ir atkārtoti jāskaidro viela, turklāt sarakstēs iekopētie uzdevumi viņam nav redzami, kas nozīmē, ka mācību temps paliek lēns un pat haotisks.
Ir skolas, kur kavētājus vienkārši nelaiž nodarbībās, un tā
ir ļoti neveselīga prakse. Nedariet tā, it īpaši jaunākajās klasēs! Bērni tik
un tā atradīs, ko darīt, un tas nebūs saistīts ar mācībām. Visticamāk,
datorspēles vai youtube. Turklāt ir neskaitāmi
gadījumi, kad bērns nevar pieslēgties nodarbībai tehnisku iemeslu dēļ - sabojājies
dators, nedarbojas internets, datoru ir paņēmuši vecāki utt. Ir vērts saprast
kavējuma iemeslus un neizdarīt pāragrus secinājumus. Nepieciešamības gadījumā sazinieties
arī ar vecākiem, bet ieklausieties viņu teiktajā. Ja viņu retorika ir orientēta
uz bērna sodīšanu un cita veida agresiju, individuālas pieejas atrašana audzēknim
būs efektīvāka nekā vecāku iesaistīšana.
Atsevišķās skolās pedagogi stundas sākumā nosūta kavētāju vārdus īpaši nozīmētai personai skolā, kura apzvana kavētājus. Tas ir daudz cilvēciskāk un produktīvāk nekā sodi, kā arī tas ilgtermiņā ietaupa laiku un nervus. Ir pedagogi, kuri piecas minūtes pirms stundas sākuma veic zvanu uz klases Whatsapp grupu, un šādus atgādinājumus augstu vērtē pat pieaugušo pasaulē.
Ja pieslēdzas ar nokavēšanos, arī nekauniniet klases priekšā, bet gan privāti pajautājiet, kādēļ šādi noticis. Publiska kaunināšana noslēgsies ar to, ka bērni pieņems lēmumu, ka mazsāpīgāk ir stundas bastot, nevis taisnoties.
Ja skolēns pavisam nepievienojas stundai, informējiet klases audzinātāju, atbalsta komandu, un palūdziet par kavējuma iemesliem painformēt arī Jūs. Ja esat kāda konkrēta mācību priekšmeta pedagogs, ir būtiski saprast, vai kāds skolēns izlaiž tieši Jūsu stundu vai arī neapmeklē nevienu nodarbību.
Ir pedagogi, kuri izmanto dažādas formulas, lai sodītu kavētājus, bet ir pedagogi, kuri īpaši motivē ierasties laikā, veidojot vidi, kur ierasties laikā ir izdevīgi. Piemēram:
- Stundas beigās uzdod nelielu pārbaudes darbu, kurā iekļauj pārsteiguma jautājumu, tādu kā: “Ar kādu vingrinājumu mēs uzsākām stundu?” Tie, kuri nenokavēja stundas sākumu, spēja koncentrēties un atcerēties, iegūst papildus punktus.
- Stundas sākumā pateikt, ka mājas darbs nebūs jāpilda, bet stundas beigās uzdot to - tie, kuri nebija sākumā nezinās par šiem noteikumiem un paveiks dubultu darbu.
- Var arī izmantot kādu kodu, ko atklāj tikai tiem, kas paspējuši laicīgi pieslēgties, ko, pierakstot kontroldarba beigās, saņem bonusu.
Ir pedagogi, kuri velta atsevišķu nodarbību laika plānošanas metožu apguvei. Kopā ar audzēkņiem izskatiet dažādas plānošanas pieejas, aiciniet dalīties viņus izaicinājumos un to pārvarēšanas formulās. Nebaidieties sūtīt atgādinājuma vēstules (variet arī izmantot dažādas interneta iespējas, piemēram, Google Classroom) – tās tiek augstu vērtētas visās vidēs.
Stundas dinamika
Liels izaicinājums visās vecuma grupās ir noturēt uzmanību, jo pirms pandēmijas daudzi datoru lielākoties izmantoja datorspēlēm, filmām vai sociālajiem medijiem, bet ar mācībām un mājasdarbu pildīšanai - mazāk. Tāpēc tas ir milzīgs izaicinājums – koncentrēties mācībām, ja blakus ir youtube poga.
Rēķinieties, ka arī pieaugušajiem var būt grūti noturēt uzmanību ekrānos, it īpaši, ja viela ir monotoni pasniegta, tāpēc:
- Veidojiet biežākus grupu vai pāru darbus;
- Veidojiet diskusijas par dažādām tēmām;
- Uzdodiet īsus jautājumus katru reizi citam audzēknim, tas liks visiem mobilizēties;
- Sadaliet uzdevumus posmos, iekļaujiet diskusiju aktivitātes;
- Uzdodiet uzdevumus, kur internetā jāmeklē atbildes, kas noderēs pārbaudes darbā;
- Garākā tēmas izklāstā veidojiet aptaujas – testa jautājumus, uz kuriem jāatbild ar balsošanas palīdzību. Balsošanas pieeja ļauj arī saprast, cik precīzi bērni izprot vielu;
- Veiciniet jautājumu uzdošanu. Piemēram, piešķiriet papildus bonusus tiem, kuri uzdod jautājumus vai sadaliet audzēkņus grupās ar uzdevumu izdomāt vēl 5 jautājumus par konkrēto tēmu utt.
Novērtējiet centību, attieksmi un publiski paslavējiet audzēkņus!
Tie, kuri neatbild noteiktajā laikā vai neatbild nemaz, tiek atzīmēti, un varat pieņemt lēmumu, vai viņiem jāatrāda stundā paveiktais vai būs kāds papildus mājasdarbs. Bet reizēm ir vērts piešķirt bonusus tiem, kuri visu izdara, nevis cīnīties ar nedarītājiem.
Ir pedagogi, kuri īpašus punktus piešķir tiem, kuri visu iesniedz noteiktajos termiņos. Tāpat var ne tikai dot precīzus termiņus, bet pajautāt, cik laika būs nepieciešams konkrētajam uzdevumam un pieņemt viņu piedāvāto laiku. Tāpat veiciniet atbildības uzņemšanos un motivējiet informēt par problēmsituācijām pirms nodošanas termiņa, nevis pēc "šī prasme noderēs visu dzīvi". Tā skolēni mācās plānot savu laiku un uzstādīt sev reālistiskus termiņus.
Slēgt kameras vai neslēgt?
Katrai skolai, katram pedagogam ir sava īpašā kameru politika, bet būsim atklāti - arī paši pedagogi nogurst no ieslēgtām kamerām. Ir skolas, kur neieslēgta kamera automātiski nozīmē neapmeklētu stundu, bet ar šo iesakām būt ļoti uzmanīgiem, jo izslēgtām kamerām ir daudzi iemesli, un būtu vērts šo jautājumu izrunāt privāti, jo ir ģimenes, kur kameras nav. Ir ģimenes, kur sociālie apstākļi ir tik sarežģīti, ka video nozīmētu pakļaut bērnu izsmiešanai.
Par to, vai kamerām jābūt ieslēgtām vai nē, ir vērts izrunāt arī ar pašiem audzēkņiem. Lai gan viņiem nepatīk saņemties – jākārto māja, jāsapucējas utt., tomēr viņi priecājas ieraudzīt savu klasebiedru acis. Tāpat var vienoties, ka kameras tiek ieslēgtas konkrētā laikā, piemēram, grupu darbos, pirmās 15 minūtes. Par to, kā sagatavoties Zoom, mēs esam izveidojuši vienu plašu plakātu.
Ir skolas, kur ir vienošanās – ja iesaistes līmenis mācību procesā krītas, kamerām ir jābūt ieslēgtām.
Mājasdarbiem būt vai nebūt?
Šobrīd ir īpaši grūti patstāvīgi pildīt mājasdarbus, un nav noslēpums, ka jaunāko klašu bērnu vecāki tos pilda viņu vietā. Vecākajās klasēs audzēkņi ir sapratuši, kā vienkārši organizēt norakstīšanu. Ir skolas, kur mājasdarbi dod papildus punktus vai mājasdarbu izpildīšana nozīmē automātisku ieskaites atzīmi noslēgumā.
Mājasdarbiem ir vēl viena funkcija – tie palīdz strukturēt brīvo laiku. Attiecīgi daudzi vecāki novērtēs kādu brīvprātīgi obligātu zinātniskā raidījuma noskatīšanās uzdevumu, lasīšanas aktivitātes, fotosesiju dabā vai pilsētā utt. Ir daudzi bērni un jaunieši, kuri ļoti labprāt darītu jēdzīgākas lietas par datorspēlēm, bet viņiem nav ideju, ko darīt. Ir skolas, kas veido apvienotos mācību priekšmetus – piemēram, nostaigājot 7000 soļus, sabildēt vecākās vēsturiskās ēkas savā apkārtnē. Tas mudina audzēkņus vairāk uzturēties svaigā gaisā.
Pēc stundām
Nebaidieties prasīt audzēkņiem atgriezenisko saiti, kas viņiem patīk, kas nepatīk, ko vēlētos darīt citādāk. Kas sagādā grūtības, un cik tālu viņi tikuši. Kādas ir idejas, kā mācību procesu padarīt dinamiskāku, patīkamāku (nemācīšanās neskaitās). Tas iedos kontroles sajūtu.
Turklāt, jo vairāk tiek prasīts personiskais viedoklis, jo grūtāk viņiem būs arī nodot mājasdarbu pildīšanu vecāku rokās.
Turklāt pievērsiet uzmanību Jūsu pašu labsajūtai, labi?.