METODOLOĢIJA           SPĒLE DARBĪBĀ           PIRKT

Dusmu kontroles spēle

“Dusmu kontroles spēle” - palīgmateriāls skolēnu emocionālajai audzināšanai un praktiskai saspringtu situāciju izpratnes veidošanai un risināšanai skolā un mājās. Lai gan paredzētā spēles pamata auditorija ir skolēni no 1. klases, pedagogi ir izmēģinājuši to pirmskolā, un redzam, ka spēle palīdz arī mazākiem bērniem apgūt problēmu risināšanas stratēģijas. Spēle veicina bērna saskarsmes prasmi, spēju izprast sociālas situācijas, patstāvīgi pieņemt sociāli akceptējamus lēmumus ar mērķi palīdzēt sev vai vienaudžiem.  

Spēle piemērota individuālām sarunām un konsultācijām, gan grupas nodarbībām, gan izglītības iestādē, gan arī mājās - ģimenes lokā, lai palīdzētu bērniem rast risinājumu sarežģītām situācijām, kur nepieciešamas pašsavaldīšanās un saskarsmes prasmes.

  Ja lūgtu noraksturot cilvēcisko emociju gammā visbiežāk sastopamās sajūtas, tad pirmajā pieciniekā noteikti būs arī dusmas. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo dusmas ir viena no cilvēka pamatemocijām. 

       Tiesa, ar dusmām nav tik vienkārši – no vienas puses tās ir nepieciešamas, normālas un vajadzīgas, bet no otras – dusmas nedrīkst kļūt par agresijas iemeslu. Ir svarīgi arī apzināties, ka mūs sadusmo ne tikai pati situācija, kurā atrodamies, bet arī mūsu domas par to. Lūk, te sākas stāsts par to, kā tapa „Dusmu kontroles spēle”, kas būs lielisks palīgs situācijās, lai dusmas ievadītu „pareizā gultnē”.

KAS IR DUSMAS?

        Dusmas nav tas pats, kas agresija. Dusmas ir viena no cilvēku pamatemocijām. Spēja izjust un izpaust dusmas ir ļoti būtiska cilvēku izdzīvošanai – ir nepieciešams izjust dusmas, lai iegūtu enerģiju un apņēmību aizstāvēt vājākos, iestāties pret netaisnībām, pastāvēt par sevi. Taču mums jānošķir dusmas (emocijas, izjūtas, ko pavada arī fizioloģiskas reakcijas ķermenī) no agresijas – uzvedības, kura nodara kaitējumu citiem. Dusmas ir normālas un vajadzīgas. Taču agresīva izturēšanās pret citiem (kliegšana, apsaukāšanās, pazemošana, sišana) ir nepieļaujama. 

         Jebkuras mūsu emocijas, tajā skaitā dusmas, ir saistītas gan ar mūsu domām, gan izjūtām ķermenī. Ir svarīgi apzināties, ka mūs sadusmo ne tikai pati situācija, kurā atrodamies, bet arī mūsu domas par to. Bērniem, kuriem ir problēmas ar dusmu kontroli, ļoti bieži ir tendence jebkuras apkārtējo darbības interpretēt kā apdraudošas vai tīši kaitnieciskas (piemēram, starpbrīdī kāds nejauši uzgrūdās, bet bērns uzreiz nodomāja: „Viņš tīšām mani grūsta!”. Skolotāja tikai nopietni paskatījās, bet bērns jau nodomāja: „Viņa ir uz mani ieēdusies!”). Ir noderīgi mācīt bērnus ieklausīties savās domās, atpazīt negatīvās domas un „notestēt” reālo situāciju: vai tiešām ir tā, kā es domāju? Kāds vēl var būt iemesls apkārtējo rīcībai? Tāpat ir vērts mācīt bērniem vecos, labos noderīgos teicienus, kurus mēs paši lietojam domās, lai nomierinātos un paskatītos uz situāciju savādāk un iedrošinātu sevi („Viss būs labi”, „es tikšu ar to galā”, „tas ir sīkums!”, „mieru, tikai mieru” utt.). Pozitīvā domāšana nenozīmē, ka mēs ignorējam problēmu un idealizējam situāciju. Ir problēmas (piemēram, vienaudžu vardarbība), kuras nedrīkst novērtēt par zemu, un kuras prasa aktīvu rīcību. Šādos gadījumos mēs neaicināsim bērnus domāt „kāds sīkums!”. Taču arī tad var noderēt pozitīvas domas pašam par sevi („Es spēšu tikt ar to galā”, „es zinu, kur meklēt palīdzību”). Domāšanas stratēģiju piemēri spēlē ir kārtis „es domāšu”. Iedrošiniet bērnus meklēt pašiem savus uzmundrinošos teicienus un pozitīvās domas. 

        Dusmu brīdī vienmēr reaģē arī mūsu ķermenis – sirds sāk straujāk sisties, elpošana kļūst sekla un ātra, muskuļi saspringst. Relaksācijas metodes, kas palīdz nomierināt elpošanu un atslābināt muskuļus, var būtiski palīdzēt sajusties labāk gan mūsu ķermenim, gan prātam. Ja skolotājs vai psihologs pats pārzina un lieto kādas relaksācijas metodes (piemēram, progresīvo muskuļu relaksāciju, vienkāršas vizualizācijas tehnikas u.tml.), ir labi tās iemācīt arī bērniem. Taču pavisam vienkāršas, ātri lietojamas metodes var droši izmantot katrs – visvienkāršākā ir vairākas reizes dziļi ieelpot. Var sažņaugt dūres un pēc tam izpurināt rokas. Ar mazākiem bērniem varat spēlēt iztēlošanās spēles, kurās viņi mēģina atslābināties un gulēt kā „slapji makaroni” vai „lupatu lelles”. Ir bērni, kam patīk mīcīt rokās „stresa bumbiņas”. Relaksēties palīdz arī pastaiga vai iemīļotās mūzikas kalusīšanās. Varat iedrošināt bērnus izmantot arī visa veida māksliniecisku darbošanos (zīmēšana, veidošana, dziedāšana, repošana, dzejoļu sacerēšana utt.).

        Agrāk tika plaši ieteiktas dusmu „izlādes” tehnikas: dažādu priekšmetu (piemēram, spilvena) sišana, boksēšanās ar boksa maisu, papīra plēšana, apskriešana ap māju u.tml. Zinātniski pētījumi tomēr pierāda, ka dusmu izlādes tehnikas agresijas līmeni nepazemina. Dusmu „izlādes” metodēm būtisks trūkums ir arī ierobežota lietošana – ja konflikts gadās starpbrīdī, bērns, protams, diezgan labi var izmantot metodi „apskriet ap skolu”. Taču tas pilnīgi nelīdz, ja dusmas rodas matemātikas kontroldarbā vai braucot trolejbusā. Tādēļ ir vērts neaprobežoties tikai ar dusmu „izlādēšanu”, bet mācīt bērniem arī relaksācijas un domāšanas stratēģijas – dziļi ieelpot un aizskaitīt līdz 10 var arī situācijās, kad nekur aizskriet nav iespējams. Šajā spēlē dusmu izlādes tehnikas nav ievietotas. Taču, ja bērni spēles gaitā min piemērotus dusmu izlādēšanas veidus, kas viņiem palīdz un ir atbilstoši situācijai (piemēram, jebkāds sporta veids, skaļa dziedāšana vai izkliegšanās vietā, kur tas nevienam netraucē, draudzīgas spilvenu cīņas u.tml.), uzslavējiet viņus par labām idejām un iedrošiniet tās izmantot.

        Nomierināties lielākoties ir par maz. Ir vajadzīgs arī atrisināt situāciju. Kad bērniem pieaugušie mēģina mācīt dusmu mazināšanas metodes, bērni parasti saka: „Tas nepalīdz”. Un viņiem ir taisnība. Ar dziļu elpošanu vien ir par maz, ja problēma saglabājas (kontroldarbā neveicas, draugs ir nodevis, brālis kārtējo reizi paņēmis bez atļaujas mantas un vecāki aizliedz kaut ko jauku). Lai reāli spētu samazināt agresīvu uzvedību, ir nepieciešams palīdzēt bērniem iemācīties arī problēmu risināšanas metodes. Bieži vien tās jāmāca ļoti konkrēti: nevis „ej un izrunājies”, bet jāpastāsta soli pa solim, ko tāda izrunāšanās nozīmē, un kā tas izskatās. Reizēm ir vērts arī ieteikt, kas jāsaka. Prasmes, kas ir noderīgas, ir gan piedošanas lūgšana, gan piedošana. Jautājumu uzdošana, lai saprastu otra cilvēka viedokli. Prasme izstāstīt, kas noticis, un paskaidrot, kā tas liek justies. Palīdzības lūgšana, ja nepieciešams. Arī – palīdzēšana. Lai trenētu emocionālo inteliģenci – spēju saprast citus cilvēkus un atbilstoši rīkoties – spēlē ir iekļautas kārtis „Es lietošu sociālās prasmes”. Dažādi problēmu risināšanas stratēģiju piemēri ir kārtīs "Es rīkošos”. Protams, ka šie ir tikai daži piemēri. Droši dalieties ar bērniem savā pieredzē (kā jūs risināt problēmas) un aiciniet bērnus izteikt savas idejas un ierosinājumus. Sekojiet līdzi, lai problēmu risināšanas metodes būtu ētiskas, un nepieļautu vai neatbalstītu vardarbību. 

        Vislabāk māca piemērs un sekas. Ikdienas situācijās katrs no mums reizi pa reizei sadusmojas. Ir labi ar savu piemēru parādīt, kā mēs, pieaugušie, nomierināmies, un pastāstīt, kādas metodes mēs izmantojam, lai atrisinātu situāciju. Un, protams, bērni mācās arī no sekām – ja pirmo vienmēr uzklausīs to, kurš kliegs visskaļāk, bērni pārstās runāt klusi. Ja skola nereaģēs uz apsaukāšanos vai pazemošanu vienaudžu vidū, bērni ātri iemācīsies, ka šāda dusmu izpausme ir pieņemama un piemērota. Skaidra pieaugušo nostāja un mierīga, bet konsekventa reakcija uz bērnu uzvedību arī ir veids, kā bērniem iemācīt, kas ir labi, un kas – slikti. Un visbeidzot – ja kādam no jūsu skolēniem ir nopietnas problēmas ar dusmu kontroli, ir ārkārtīgi svarīgi ievērot un novērtēt jebkuru viņa mēģinājumu nomierināties, lietot dusmu kontroles prasmes, rīkoties draudzīgi un mierīgi. Iemācīties dusmas kontrolēt var būt smags darbs, kas prasa piepūli, un cilvēks, kurš cenšas to darīt, ir pelnījis daudz atbalsta un atzinības! 

KAS VAR SPĒLĒT?

KĀ SPĒLĒT?

Patreiz ir pieejami 6 dažādi veidi kā spēlēt "Dusmu kontroles spēli", no tiem viens ir paredzēts skolotājiem. Daži spēļu veidi ierosmei ir atrodami spēles kastītes aizmugurē, ar visiem varat iepazīties, ejot uz sadaļu metodoloģija.  


SPĒLĒ:

SPĒLES SATURS

Pamata spēles komplektā ietilpst 120 kartītes:

60 problēmsituāciju kartītes: 

  • 30 kartītes, kas ataino biežākās problēmsituācijas skolā,
  • 30 kartītes, kas ataino biežākās problēmsituācijas mājās, uz ielas un ar draugiem. 

60 dažādas problēmu risinājumu, un dusmu kontroles kartītes, kas trenē emocionālo inteliģenci un problēmsituāciju risināšanas prasmes:
  • 15 relaksācijas stratēģiju kartītes, 
  • 15 domāšanas stratēģiju kartītes; 
  • 15 sociālo prasmju kartītes; 
  • 15 problēmu risināšanas stratēģiju kartītes.

(Papildus informācija) 

METODOLOĢIJA

DUSMU TERMOMETRS

Spēlētāju skaits:
3 – 30 dalībnieki un vadītājs, kurš vada spēli.
 
Izmanto sekojošus resursus:

  • problēmsituāciju kartītes,
  • telpu, kura ir pietiekoši liela, lai dalībnieki varētu nostāties vienā rindā.

Spēles mērķis:

  • izprast, ka dusmas var būt dažāda stipruma,
  • ka cilvēku reakcijas uz vienu un to pašu notikumu var būt atšķirīgas,
  • apzināties situācijas, kuras katru no mums sadusmo visvairāk,
  • iepazīties ar dažādiem vārdiem, kas apzīmē dusmas,
  • iedot dalībniekiem ideju, ka dusmas var kontrolēt un samazināt.

Spēles norise:
          Vadītājs aicina iedomāties, ka uz telpas grīdas no vienas sienas līdz otrai ir liels
termometrs, kas rāda dusmu stiprumu no 0 (nejūtos dusmīgs) līdz 10 (jūtos ārkārtīgi dusmīgs).
Lai būtu uzskatāmāk, var uzzīmēt termometru uz grīdas ar krītiņiem vai arī vienā telpas malā piestiprināt lapu ar uzrakstu 0, otrā malā – 10. Labos laika apstākļos, protams, var spēlēt pagalmā.
 
Vadītājs pirms spēles pārrunā ar skolēniem divas lietas:
- dusmas var būt dažāda stipruma. Var nosaukt dalībniekiem dažus vienkāršus piemērus, un aicināt
pateikt, kurā gadījumā kāds dusmosies vairāk: vai pazaudējis zīmuli, vai pazaudējis smartfonu?
- katru cilvēku var sadusmot atšķirīgas lietas, un tas ir normāli. Var minēt piemērus:
ja kāds cītīgi seko līdzi sporta notikumiem, viņu Latvijas komandas zaudējums var sadusmot;
savukārt cits cilvēks par sportu neinteresējas, un šajā situācijā paliek pilnīgi vienaldzīgs.
 
Spēle:
Vadītājs lasa situācijas no problēmkartiņām, un aicina dalībniekus pēc katras nolasītās situācijas nostāties līnijā uz iedomātā termometra no 0 - 10, atkarībā no tā, cik stipri šī situācija viņus sadusmo.
„Piemēram, ja tu esi mazliet aizkaitināts – stājies uz 1, ja vidēji dusmīgs – uz 5, ja ārkārtīgi dusmīgs, satracināts – uz 10”. Vadītājs skolēnu izvēli nekomentē, taču noteikti uzslavē dalībniekus par aktīvu iesaistīšanos. Ja dalībnieki paši vēlas dalīties savā pieredzē, ļaujiet viņiem pārrunāt lietas, kas kaitina vai sadusmo.
Neļaujiet kritizēt vai izsmiet citu dalībniekuizvēli, mierīgi atgādiniet: „Ir normāli, ka katru no mums sadusmo citas lietas, un par vienu un to pašu lietu daži sadusmojas vairāk, daži – mazāk”.

Pēc spēles vadītājs pārrunā ar dalībniekiem divas lietas:
- aicina izdomāt, ar kādiem vārdiem vai metaforām var aprakstīt katru dusmu stipruma pakāpi
(piemēri: aizkaitināts, dusmīgs, nikns, gatavs uzsprāgt no dusmām, vārās no dusmām u.tml.).
- izstāsta, ka dusmu stiprumu var iemācīties regulēt. Bieži vien nav iespējams uzreiz samazināt dusmas no 10 līdz 0, taču vienmēr var samazināt dusmas vismaz par vienu iedaļu, piemēram, no 4 uz 3, no 10 uz 9.
 
Piezīmes vadītājam:
Šai spēlei, atkarībā no grupas lieluma un nodarbības garuma, var būt vajadzīgas 5 – 10 situāciju kartītes. Ieteicams izvēlēties situācijas, kas nav ļoti personīgas, un šobrīd nav jūsu klasē vissāpīgākās vai aktuālākās. Uzmanīgi sekojiet līdzi, lai nevienu bērnu vienaudži nekritizētu vai neizsmietu par viņa viedokli.  Iedrošiniet dalībniekus, ka palīdzēsiet viņiem iemācīties to darīt.

DUSMU TERMOMETRS INDIVIDUĀLI

Spēlētāju skaits: 
1 – 3 dalībnieki un vadītājs 

Vajadzīgie materiāli: 
problēmsituāciju kartītes, papīra lapa ar uzzīmētu termometru, vai magnētiskā tāfele ar uzzīmētu termometru un magnētiņi. 

Spēles mērķis: 
tas pats, kas spēles variantā grupai.

Spēles norise: 
Vadītājs ar dalībnieku pārrunā tās pašas tēmas, kas spēles grupas variantā, bet situāciju kartītes pēc nolasīšanas iedod dalībniekam un aicina katru situāciju novietot uz uzzīmētā dusmu termometra, atbilstoši tam, cik stipri šī situācija sadusmo.
(Vai nu uzlikt uz papīra lapas, vai pielikt pie tāfeles ar magnētiņiem).

ATRISINI SITUĀCIJU

Spēlētāju skaits:
1 – 5 dalībnieki un vadītājs 

Vajadzīgie materiāli:
30 problēmsituāciju kartītes, 60 dusmu kontroles kartītes. 

Spēles mērķis: 
paplašināt priekšstatu par dažādiem dusmu kontroles un problēmu risināšanas veidiem, kā arī labi pavadīt laiku. 

Spēles norise:
Problēmsituāciju kartītes saliek kaudzītē vidū. Dusmu kontroles kartītes sajauc, izdala katram spēlētājam 6 kartītes (kā parastās kāršu spēlēs). Spēlētājs nr. 1 izvelk no situāciju kaudzītes vienu situācijas kartīti (piemēram, „Lietus laikā salūza lietussargs”) un ar to „iet” pie spēlētāja nr.2.
Spēlētāja nr. 2 uzdevums ir izvēlēties no savām dusmu kontroles kartītēm vismaz vienu, kura būtu piemērota šajā situācijā (piemēram, „Es lūgšu palīdzību”, vai „Es samierināšos ar notikušo”).
Var izlikt arī divas vai vairāk kartītes. Ja no savām kartītēm nevienu piemērotu nevar izvēlēties, paceļ vēl vienu dusmu kontroles kartīti un mēģina iziet vēlreiz. Vadītājs var pajautāt, kāpēc šāds risinājums var būt noderīgs, vai kā tas palīdz pārvarēt dusmas. Ja pārējie spēlētāji šo atbildi pieņem, situāciju kartīte skaitās „izspēlēta”, un spēlētājs nr. 2 savukārt izvelk no situāciju kaudzītes nākamo situācijas kartīti, un „iet” ar to pie spēlētāja nr.3. Spēle nav sacensība, zaudētāja vai uzvarētāja šeit nav. Spēle beidzas, kad beigušās problēmsituāciju kartītes.

Piezīmes vadītājam:
Sekojiet līdzi, lai piedāvātās atbildes būtu piemērotas (lielākajā daļā gadījumu piemērotas būs jebkuras relaksācijas un sociālo prasmju stratēģijas, bet esiet uzmanīgi, ja problēmsituācija saistīta ar vienaudžu vardarbību – tādos gadījumos palīdziet dalībniekiem izvēlēties risinājumus, kas rosina meklēt palīdzību; neļaujiet dalībniekiem atbildēt ar pasīviem risinājumiem, kuri pieļauj vardarbības turpināšanos – piemēram, „Es samierināšos ar notikušo”). Ja kādam bērnam ir ļoti grūti izvēlēties risinājumus, vadītājs var spēlēt kopā ar viņu, vai aicināt visu grupu palīdzēt izdomāt risinājumus. Lai parādītu dalībniekiem, kā domāt par problēmsituācijām, ir noderīgi, ja šo spēli vadītājs spēlē kopā ar dalībniekiem, un komentē savu domu gaitu („Tā, man ir kartīte „Es aizskaitīšu līdz 10...”, domāju, ka tā man ļoti noderēs, jo skaitīšana līdz 10 palīdz nomierināties un, ja es būšu mierīgs, es labāk varēšu izdomāt, ko darīt”). 

Spēles variants „Izdomā situāciju pats”:   
Ja dalībnieki jau ir vienu reizi izspēlējuši spēli ar dotajām situācijām, var izdalīt viņiem tukšās situāciju kārtis un lūgt katram ierakstīt vienu paša izdomātu problēmsituāciju. Kārtis pēc tam sajauc un spēlē tāpat kā iepriekš, taču šoreiz risinot pašu bērnu dotās situācijas. Šis spēles variants var būt noderīgs, spēlējot spēli ģimenē, tad situācijas raksta gan vecāki, gan bērni. Spēlējot divatā (dalībnieks un vadītājs), situācijas var nerakstīt, bet mutiski pateikt viens otram. Šajā gadījumā var taktiski izvēlēties situācijas no bērna dzīves, kurās viņam vajadzīgs patrenēties pārvarēt dusmas. Lūdzu, esiet izpalīdzīgi un iejūtīgi!

ČETRI CEĻI UZ MIERU

Spēlētāju skaits: 
8 - 30 dalībnieki (var spēlēt visa klase) un vadītājs (skolotājs vai psihologs).

Vajadzīgie materiāli: 
problēmsituāciju kartītes, risinājumu kartītes, pietiekoši liela telpa, lai dalībnieki varētu sadalīties 4 grupās.

Spēles mērķis:

  • veidot priekšstatu par dažādiem dusmu kontroles veidiem,
  • trenēt saskarsmes prasmes un problēmu risināšanas prasmes,
  • trenēties strādāt grupā.

Spēles norise:

1.   Katrs dalībnieks no dusmu kontroles kartītēm neskatoties izvelk vienu kartiņu. Vadītājs aicina sameklēt cilvēkus, kuriem ir kartītes ar tādu pašu uzrakstu augšmalā (jāizveidojas 4 grupām: ar kartītēm „Es nomierināšos”, „Es domāšu”, „Es lietošu sociālās prasmes”, „Es rīkošos”). Katra grupa var iekārtoties aplī savā telpas stūrī.

2.   Ja līdz šim par to nav bijusi saruna, vadītājam ieteicams pārrunāt ar dalībniekiem, ka viņu kartītes ataino 4 lietas, ko varam darīt situācijā, kas mūs sadusmo.

  • Pirmās divas ir domātas, lai mēs nomierinātos un sajustos labāk („Es nomierināšos”- relaksācijas un nomierināšanās stratēģijas, „Es domāšu”- domāšanas stratēģijas),
  • otrās divas („Es lietošu sociālās prasmes” un „Es rīkošos”) attiecas uz veidiem, kā varam risināt radušos situāciju.

Var nodemonstrēt piemērus no katra risinājumu veida. Piemēram, pārrunājot relaksācijas metodes, kopīgi visa klase pamēģina dziļi ieelpot un izelpot, vai savilkt rokas dūrēs un atslābināt, izpurināt. 

Pārrunājot domāšanas stratēģijas, var minēt piemēru: mācīšanās slidot. Ja dalībnieks nokrīt uz ledus viņš var uztvert to kā: „Es esmu neveiksminieks”, „man nekad tas neizdosies”- pajautājiet klasei, kā tad dalībnieks jutīsies?

Un kā viņš jutīsies, ja viņš domās: „Pirmajā reizē visi krīt”, „man ar katru reizi izdosies arvien labāk”? Varat aicināt dalībniekus nosaukt dažādas traucējošas domas un palīdzošas domas, uzrakstīt uz tāfeles.

Pārrunājot sociālo prasmju stratēģijas, pievērsiet bērnu uzmanību tam, kā citu cilvēku izjūtu izprašana var mums palīdzēt izvairīties no nepatikšanām un arī iegūt draugus.

Pārrunājot problēmu risinājuma stratēģijas, noteikti pievērsiet bērnu uzmanību tam, ka ir situācijas, kad visprātīgākais ir nepievērst uzmanību un iet prom, ir situācijas, kuras mēģinās risināt paši dalībnieki, taču ir situācijas, kad ir ļoti svarīgi uzreiz meklēt pieaugušo palīdzību (piemēram, vardarbība, nelaimes gadījums). Vecāko klašu skolēnus ir vērts iepazīstināt arī ar konfliktu risināšanas stratēģiju „win – win”, kad mēs mēģinām atrast abām pusēm noderīgu risinājumu, izrunājoties un noskaidrojot katras puses vajadzības.

3.   Vadītājs nolasa problēmsituāciju no kartītes, katra grupa pēc kārtas (vislabāk ievērot secību: nomierināšanās, domāšana, sociālās prasmes, problēmu risināšana) min pēc iespējas vairāk piemērotu risinājumu no savas grupas stratēģijām. Var izmantot gan uz dusmu kontroles kartītēm rakstītos, gan pašu izdomātus risinājumus.

Spēles variants: vadītājs katrai grupai izdala savu problēmsituāciju, katra grupa sagatavo risinājuma variantus savai situācijai (tad var izmantot ne vien savas grupas, bet visu 4 veidu risinājumus). Par katru piemērotu risinājumu grupa saņem 1 punktu. Pēc tam, kad grupa nolasījusi savus risinājumus, pārējās grupas var papildināt, ja viņiem ir vēl citas idejas, kā šajā situācijā rīkoties (arī saņemot 1 punktu par katru labo ideju).

Spēles variants: katra skolēnu grupa izdomā un uz tukšajām kartītēm uzraksta 3 situācijas, kuras pēc tam izdala pārējām grupām. Pēc tam katra grupa izdomā risinājumus katrai situācijai. (var izmantot visu 4 veidu risinājumus). Par katru piemērotu risinājumu grupa saņem 1 punktu.

Spēles variants: katra grupa saņem 1 situāciju, kuru izspēlē lomu spēlē – izspēlē gan sākuma situāciju, kas rada dusmas, gan nomierināšanās un problēmu risināšanas stratēģijas. (Šis var būt piemērots spēles veids klases vakarā u.tml. neformālākā atmosfērā, kad nav laika ierobežojuma, un dalībnieki jūtas brīvi.)

Piezīmes vadītājam:  
Sekojiet līdzi, lai netiktu piedāvāti agresīvi risinājumi, vai risinājumi, kas atbalsta agresiju (piemēram, situācijā „tu redzi, ka huligāni uzbrūk tavam draugam”, netiek pieņemtas atbildes „iešu kauties”, vai „nelikšos ne zinis, tā nav mana problēma”). Taču tiek pieņemtas atbildes ar humoru (piemēram, „Iesaukšos: re, citplanētieši! Lai novērstu huligānu uzmanību”, ir atbilde, ko var ieskaitīt), un atbildes, kas attiecas uz savu emociju paškontroli („aizskaitīšu līdz 10, lai nomierinātos un saprastu, ko tagad darīt”). Ja skolēni nepiemin kādu svarīgu situācijas risinājumu (piemēram, „zvanīt policijai” vai „saukt palīgā pieaugušos”), skolotāja uzdevums ir to pēc tam pastāstīt.

 POZITĪVĀS DOMAS

Spēlētāju skaits: 
1 – 8 dalībnieki un vadītājs

Vajadzīgie materiāli:
bumba, dusmu kontroles kartītes „Es domāšu”, problēmsituāciju kartītes.

Spēles mērķis: 
veidot priekšstatu par veidiem, kā mūsu domāšana ietekmē mūsu izjūtas, trenēties atpazīt negatīvās domas un aizvietot tās ar pozitīvām domām

Spēles norise:

1.   Vadītājs pārrunā ar dalībniekiem, kā mūsu domas ietekmē mūsu izjūtas.  Kopīgi izlasa un pieliek pie tāfeles vai noliek priekšā uz galda kartītes „Es domāšu”, lai dalībniekiem būtu piemēri.

2.   Vadītājs nosauc problēmsituāciju un met bumbu dalībniekiem. Tas, kurš noķer bumbu, nosauc negatīvas / dusmīgas domas, ko tādā brīdī var domāt un pozitīvas / mierinošas domas, ko tādā brīdī var domāt. Piemēram, situācijā „kāds apēda tavus cepumus” negatīvas / dusmīgas domas var būt: „māsa cepumus apēda speciāli, lai man ieriebtu”, bet mierinošā doma: „varbūt viņa bija izsalkusi”, „viņa nezināja, ka tie ir mani cepumi”.

Piezīmes vadītājam:
Iesākumam izvēlieties situācijas, kurās pats varat ātri izdomāt pozitīvas domas. Palīdziet bērniem. Droši izmantojiet humoru! Neizmantojiet šajā spēlē vardarbības vai nelaimes gadījumu situācijas. 

DOMĀT, RĪKOTIES, VAI IZRUNĀT

Spēlētāju skaits: 
3 - 5 dalībnieki un vadītājs.

Vajadzīgie materiāli: 
Viena no kartiņu kavām – dusmas mājās vai dusmas skolā

Spēles mērķis:
Saprast, kad vajag padomāt, kad jārīkojas un kā konfliktu situācijās var palīdzēt saskarsmes prasme.

Spēles norise:
Uz galda noliktas problēmsituācijas kārtis (vai nu dusmas mājās, vai skolā).  Trīs atsevišķās kaudzītēs atrodas problēmsituāciju kārtis (es domāšu, es rīkošos, es lietošu saskarsmes prasmes)
Dalībnieks paņem vienu problēmsituācijas kārti, un izsver – vai viņš vēlas rīkoties, domāt vai lietos saskarsmes prasmes. Izvēlējies, viņš ņem no  vienas kaudzītes kārti un liek to blakus problēmsituācijai. Svarīgākais ir skaidrojums, ja tas ir ticams, vadītājs pieņem gājienu. Ja nē – dalībnieks ņem nākošo kontroles kartīti un atkārto risinājuma mēģinājumu. Pēc veiksmīga gājiena, tiek uzlikta jauna problēmsituācijas kartiņa, un gājiena kārta nākošajam dalībniekam.
 
Piezīmes vadītājam:  
Reizums var izveidoties situācijas, kurā problēmas būtība neļauj to risināt ar izvēlēto rīcības kārti, tad vadītājam taktiski jāierosina ņemt nākošo kārti.

DUSMU PASJANSS

Spēlētāju skaits: 

līdz 3 dalībniekiem un viens vadītājs
 
Vajadzīgie materiāli: 
Konfliktsituāciju kārtis un dusmu kontroles kartiņas.
 
Spēles mērķis:
Izzināt savas spējas, risinot konfliktus, un ieraudzīt dažādos ceļus, kā sasniegt mērķi.
 
Spēles norise
Katram dalībniekam izdala sešas dusmu kontroles kartiņas. Uz galda izvieto 3x3 problēmsituāciju kartiņas. Viens pēc otra dalībnieki izvieto savas kartiņas virs tās problēmsituācijas, kuru var atrisināt viņa izvēlētais ceļš. Lēmums ir jāpaskaidro. Kad pasjanss ir salicies, spēles vadītājs izklāj jaunas 3x3 problēmsituāciju kartiņas. Ja dalībnieks nevar nosegt problēmsituāciju ar kādu no savām kartiņām, viņš paceļ no galda papildus dusmu kontoles kartiņu. Spēle beidzas, ja kādam no dalībniekiem nav vairs kartiņu, ko izlikt.

SPĒLE DARBA KOLEKTĪVAM

Spēlētāju skaits: 
visi, kuriem bijusi smaga nedēļa (tikai pieaugušie).

Vajadzīgie materiāli:
dusmu kontroles kartītes, papīra lapiņas.

Spēles mērķis: 
izdegšanas profilakse, savstarpēja atbalsta došana un saņemšana.

Spēles norise: 
Katrs dalībnieks, uzraksta viskaitinošākās situācijas uz papīra lapiņām. Lapiņas tiek sajauktas un noliktas priekšā kaudzītē. Katram kolēģim tiek izdalītas 6 dusmu kontroles kartītes. Spēlētāji pēc kārtas ņem pa lapiņai no situāciju kaudzītes un cenšas, izmantojot savas dusmu kontroles kartītes, atrast tai risinājumu. Pārējie spēlētāji drīkst piedāvāt palīdzību (piemēram, ja spēlētājs neredz risinājumu, drīkst ar kādu kolēģi mainīties ar kartītēm – neskatoties izvilkt kādu kartīti no kolēģa u.tml.), drīkst izteikt ierosinājumus un dot daudz komplimentu par veiksmīgām idejām.

NB! Netiek pieņemti risinājumi, kas atbalsta agresiju! Ļoti apsveicami un atbalstāmi visi risinājumi ar humoru. Kategoriski aizliegts kritizēt kolēģus, taču spēles gaitā var izmantot sociālo prasmi „dot draudzīgu ieteikumu”vai „draudzīgā veidā dalīties pieredzē”.

ATPAKAĻ

SPĒLE DARBĪBĀ

ATPAKAĻ

Spēles noteikumi ir ļoti dažādi, un ja Jums ienāk prātā kāds papildus variants, lūdzu, atrakstiet mums par to – info@uzvediba.lv  
Darīsim šo variantu zināmu pārējiem spēles lietotājiem. 
Neturiet sveci zem pūra!

0
Noteikumi

© OUT LOUD SIA 2018 Visas tiesības rezervētas

 .