Impulsu kontroles treniņš, jeb kā izdzīvot māmiņdienas koncertā?
Interesanti, ka
tieši maija vidū parasti aktualizējas jautājumi par bērnu neprasmi uzvesties publiskos pasākumos.
Koncerti – tas ir daudz sarežģītāk nekā pirmajā mirklī tas izskatās, un spēja
nosēdēt koncertā prasa veselu prasmju arsenālu.
Mēs kā vecāki taču visi kādreiz esam skatījušies ar skaudību un apbrīnu uz mierīgiem bērniem lielveikalos, kamēr mūsējais kliedz. Un tad tas pāriet, un citi skatās ar mūsējo ar tādu pašu skaudību un apbrīnu. Jo mēs mācāmies un mācām savu bērnu. Ja divgadniekiem, trīsgadniekiem neiemāca impulsu kontroles prasmes, spēju savaldīt savu agresiju, ir liela varbūtība, ka, augot lielākam, viņam pašam būs sarežģīta dzīve, viņi nepatiks ne sev, ne citiem. Šie cilvēki bieži saka „Es atkal visu sabojāju!”
Jā, arī spēja nosēdēt mierīgi ir jātrenē, un to var trenēt tikai konkrētās vidēs. Tas nozīmē – ja mazi bērni neies uz koncertiem, viņi neiemācīsies labi uzvesties koncertos. Ja viņi neies uz lielveikaliem, viņi nezinās, kā tajos uzvesties. Protams, zīdainis nesapratīs klasisko mūziku vai baletu, un mūsu kā vecāku atbildība ir izvēlēties piemērotus pasākumus, lai nespīdzinātu sevi, bērnu un apmeklētājus. Bet māmiņdienas pasākumā nereti nav izvēles, un tā ir laba vieta, kur sākt apgūt prasmi kontrolēt savu uzvedību
Iespējams, ir
kādi īpaši kursi smadzeņu treniņam, bet neliekat pārāk lielas cerības uz tiem,
jo vislabākās sekmes ir tieši mācoties paškontroli ikdienas situācijās. Impulsu
kontroli vislabāk ir mācīties vidē, kur bērni ir gatavi, ka tā būs
nepieciešama. Ja jūs dodaties uz trokšņainu vietu, pastāstiet, ka, iespējams,
tur būs troksnis. Ja tur nebūs, kur sēdēt, paskatiet, ka varbūt jums nebūs, kur
apsēsties. Brīdiniet – ja mēs esam gatavi haosam, mēs varam to vieglāk
pārdzīvot.
Impulsu kontroli
var sākt trenēt, aicinot bērnu pagaidīt, kamēr pieaugušie pabeidz sarunu. Tās
parasti ir dažas sekundes, bet patiešām ir svarīgi, ka bērns jūt, ka viņa
vajadzības tiek apmierinātas arī pēc tam, kad viņš nedaudz pagaida.
Dariet kopā ar
bērnu kaut ko ļoti, ļoti lēnām. Piemēram, ēdiet ļoti, ļoti lēnām. Paņemiet
karoti un spēlējiet spēli – kurš lēnāk ēdīs, kurš lēnāk nokodīs maizes gabaliņu
un noliks atpakaļ. Uzspēlējiet palēninātās filmas spēli – ļoti lēnām
tuvojieties viens otram, saskarieties un lēnām attālinieties kā bumbas.
Spēlējiet spēli Diena un nakts. Ja bērns labi spēlē šo spēli, tas nozīmē, ka savu
ķermeni viņš kontrolēt prot. Kāpēc viņš to nedara citās vidēs, tas ir cits
jautājums.
Spēlējiet
klusēšanas spēli, spēlējiet acu nemirkšķināšanas spēles, spoguļošanas spēles,
kur viens atdarina otra cilvēka kustības. Spēlējiet jebkuru spēli, kas māca
bērnam kontrolēt savu ķermeni.
Tāpat, lai visi
izdzīvotu māmiņdienas koncertā, bērnam ir jātrenējas klausīties. Viņam ir
jāsaprot, kas īsti ir jāklausās. Ja ģimenē nepārtraukti fonā iet televizors,
bērns var arī skaistāko koncertu uztvert vienkārši kā fona troksni. Aiciniet
bērnu klausīties, kad skanēs bungas, ieklausīties ritmu. Jā, vienam džezs ir
haotisku trokšņu virkne, otram – sarežģīta matemātiska un muzikāla saspēle, kas
izaicina gan dvēseli, gan intelektu. Daudz vieglāk klausīšanās iet bērniem,
kuri dzied ansambļos un koros, bet šī tomēr prasme noder ikvienam. Lūdzu,
limitējiet ekrāna laikus, māciet klusumu bērnam. Jūsu nervu sistēma pateiks paldies, un bērnam tā
veidosies daudz stabilāka.
Bērnam ir jāmācās
skatīties - rādiet, kas jāredz, parādiet skaistumu. Parādiet stīdziņas lapās, parādiet,
kā saulē vizuļo peļķe, kā veidojas varavīksne ūdens pilienos. Māciet analizēt
redzēto. Ja vecāki izskrien cauri muzejam ar tekstu „Es uzzīmētu labāk”, bērnam
būs pašam grūti atklāt mākslas skaistumu un gūt prieku no zīmēšanas. Ir
svarīgi, ka kāds cilvēks palīdz ieraudzīt skaisto. Ja vecāki pievērsīs uzmanību
tikai uz šķībām līnijām dejā, arī bērns mācīsies fokusēties uz negatīvo. Jo
skatīties un redzēt – tās ir atšķirīgas lietas.
Uzstādiet bērna
vecumam atbilstošas prasības. Bērniem ir svarīgi būt kustībā, un pusotru gadu
vecam bērnam ir faktiski neiespējami noklausīties četru stundu koncertu. Jums
ir kas jādara nevis bērnam.
Runājiet ar bērnu.
Prasiet, kā viņam gāja bērnudārza vai skolā, lūdziet, lai viņš pastāsta par
kādiem notikumiem, kur viņš vēlējies rīkoties impulsīvi. Pastāstiet jūs par
saviem notikumiem – kad es redzēju, kā mašīna ielien man priekšā, es gribēju
izlekt ārā un kliegt uz to šoferi. Bet tad es padomāju, ka viņš steidzas. Ir
svarīgi, ka bērns redz, ka jūs domājiet, ka jums arī reizēm ir sliktas domas kā
pirmais impulss, bet tad jūs to savaldiet un rīkojaties konstruktīvi. „Tad es
izdomāju, ka viņam jāsteidzas”. Galu galā – impulsu kontrole – tā ir spēja
domāt pirms rīcības. Te palīdzēs Dusmu kontroles spēle, kur domāšanas stratēģijām ir atvēlēts atsevišķs kartīšu komplekts.
Saprotiet bērnu. Bērniem
ar paaugstinātu dzirdes jutīgumu būs grūti, pat neiespējami klausīties
koncertu, kur bērni dzied iespējami skaļi. Ir bērni, kuriem svaigs gaiss ir
ļoti nepieciešams daudz svarīgāk par padzeršanos. Ja bērns sāks elpot strauji,
viņam sāksies galvas reiboņi, viņš var zaudēt spēju kontrolēt sevi. Tad pirms
pasākumiem izrunājiet, ko darīt, ja bērnam paliek par grūtu.
Atbalstiet bērna
intereses. Ja redzat, ka viņu interesē mūzika, iesaistiet viņu tajā. Ja viņu
interesē futbols, lūdzu, neaizvietojiet to ar mūziku. Bērns, kurš parealizējas
savā talantu jomā, būs nosvērtāks un pacietīgāks un iecietīgāks un spēs izbaudīt
citas jomas.
Atbalstiet bērna
pozitīvo uzvedību. Slavējiet viņu, kamēr viņš mierīgi sēž krēslā. Ja pamanīsiet
viņu tikai tajā brīdī, kad viņš būs uzskrējis uz skatuves, būs par vēlu.
Mazākie bērni arī vecāku skriešanu pakaļ viņam var uztvert kā jautru rotaļu
Ķerenes.
Modelējiet
piemērotu uzvedību. Ir grūti savaldīt bērnu operā, ja vecāki paši pa to laiku
ir telefonā. Nav iespējams nomierināt bērnu, ja pats vecāks ir pārnervozējies.
Elpojiet dziļi. Tas palīdz. Gandrīz vienmēr. Un saglabājiet paši savu personisko
spēju domāt pirms rīcības!
Un pāri visam – lūdzu, lūdzu, nekomentējiet citu bērnu uzvedību. Mēs visi mācāmies, mēs visi esam ceļā. Mums ikvienam kādreiz bija pirmais māmiņdienaskoncerts, un pienāks brīdis, ka arī tas skaļi kliedzošais bērns sēdēs rāmi blakus saviem vecākiem.