Pozitīva domāšana tiešā veidā ietekmē paškontroli

Pēdējā laikā daudzi raksti vēsta, ka vecāki ir ļoti atbildīgi par bērna uzvedības problēmām. Mums ir, ko teikt vecāku aizstāvībai! Arī vismierīgākajiem vecākiem var būt bērns ar strauju temperamentu vai grūtībām kontrolēt impulsus, un šāds uzstādījums nemaz nepalīdz. Kas palīdz?

1. Spēlējiet cēloņsakarību spēli – mēģiniet izdomāt iespējami daudzus iemeslus, kāpēc audzinātāja kliedza, kāpēc ritenis saplīsa. Mēģiniet izdomāt iespējami dažādus variantus, kas labs var būt no šīs negatīvās situācijas. Piemēram, kas labs var būt, ja klasē bērni pasmējās par tavu kritienu. Atbildes var būt dažādas – tu ieraudzīji, kas ir tavi īstie draugi, varbūt viņi spējās aiz uztraukuma (tā arī mēdz būt pat pieaugušajiem), varbūt viņiem tas izskatījās komiski un viņi nesaprata situācijas nopietnību utt. Starp citu, šī spēle izdodas labāk bērniem nekā pieaugušajiem. tā var sagādāt daudz jautrības, bet rēķinieties, ka reizēm tā var novest pie asarām, jo apspiestas emocijas iznāks ārā, un ļaujiet tam notikt. 
   
2. Māciet bērniem vērot dzīvi. Uzspēlējiet spiegu spēli – klusiņām veikalā mēģiniet uzminēt, kādus produktus izvēlēsies kurš cilvēks, mēģiniet prognozēt klusiņām, kurā veikalā ieies cilvēks, kurš iet pirms jums un citas spēles, kas liek minēt citu cilvēku uzvedību un motīvus. Arī izrunāt, kāpēc cilvēki izdara tik dažādas izvēles. Tā ir svarīga prasme, un šī spēle lai paliek jūsu noslēpums. 
   
3. Māciet bērniem apzināties savas negatīvās domas. Izstāstiet, ka tā mēdz būt arī pieaugušajiem – arī viņi reizēm netiek vaļā no kādas uzmācīgas domas. Iesakiet bērniem spēlēt domu ķeršanas spēli – ja šāda dusmīga doma ienāk galvā, lai viņi saka tai – „Noķēru tevi, un tagad ej prom!”
   
4. Daudzas trauksmainas domas nāk no negatīviem iekšējiem dialogiem – „Ko es atkal neizdarīju pareizi?”, „Kas man nesanāca?” utt. Svarīgi ir nesākt cīnīties ar bērnu un teikt, ka tās ir muļķības un mācīt tieši runāt pretējo. Trauksmainas un negatīvas domas ir viltīgākas, un tās atradīs ceļu atpakaļ. Tāpēc svarīgi ir dabūt šīs domas ārā no sevis vai nu ar kādām @uzvediba.lv spēlēm – Dusmu kontroles spēli vai Mācīties. Draudzēties. Spēlēties, vai zīmējumiem vai dialogiem, un sākt sarunāties lomās. Turklāt šajās sarunās svarīgi ir iesaistīties vecākiem, un vissvarīgākais pat nav sarunu saturs, bet gan mūsu balss tonis un attieksme. Kāpēc ir svarīgas šīs spēles – tās ļauj bērnam izvēlēties psiholoģisko distanci notikumā, un droša distance iedod kontroles sajūtu pār notikumiem, jūtām, domām. 
   
5. Vērojiet un kontrolējiet savas reakcijas uz notikumiem. Bērni tomēr mācās no mums. Lai gan reizēm vismierīgākajiem vecākiem var būt bērns ar strauju temperamentu, un var paiet ilgāks laiks, kamēr abas puses iemācās sadarboties.
   
6. Un noslēgumā – ja agresivitātes, negativitātes uzliesmojumi ir spēcīgi, ilgi, neparasti, drošības pēc pārbaudiet bērna veselību. Noskaņojumu var ietekmēt gan vitamīnu un dzelzs trūkums, gan arī tā var būt indikācija citiem veselības izaicinājumiem. Drošs paliek drošs...

Nav komentāru

Komentēt