Bērnu piekāva skolā? Pazemoja? Par viņu ņirgājās klasesbiedri?
17. oktobris, 2018 pl. 20:27,
Nav komentāru
Iespējams, klasesbiedri apklusīs, kad bērns ieies klasē iespējams, viņu pavadīs dažādi izsaucieni, iespējams, varmākas būs pavisam klusi, un tomēr, iespējams, viņi būs klusi uz pavisam īsu brīdi.
Iespējams, tā būs pilnīgi mierīga diena, bet jebkurā gadījumā māciet bērnu vērot - parasti varmākām ātri paliek garlaicīgi, un tas, ko jūsu bērns var darīt, ir skatīties, ko viņi ir izvēlējušies par savu nākamo upuri. Aiciniet bērnu uzturēties šī upura tuvumā, lai viņš nepaliek viens. Klase ir tik stipra, cik stiprs ir klases vājākais un neaizsargātākais bērns.
Daudzi vecāki saka - tagad viss ir labi ar manu bērnu!!! Bet nepaļaujieties uz šo sajūtu. Iespējams, viss ir labi ar bērnu tikai tāpēc, ka cieš kāds cits. Tas mirklis, kad vardarbība atkal atgriezīsies pie jūsu bērna, ir tikai laika jautājums.
Māciet bērnu pamanīt pirmos vardarbības signālus - ignorēšanu, kritiskas piezīmes, pagrūstīšanu. Ļoti daudz, pārāk daudz traumu skolās šogad ir tāpēc, ka kāds ir pagrūsts "jokojoties".
Ir svarīgi mācīt bērnam ķermeņa robežas, mācīt, ka arī grūdiens pa jokam var beigties ar nopietnām traumām. Bērns, kurš ir izmisumā, var neaprēķināt sava grūdiena spēku, un tad upuris klūst par varmāku,kas arī visbiežāk ir vardarbības īstenotāju mērķis. Nemāciet bērnu uz vardarbību atbildēt ar vardarbību. Skaidra atbilde Stop!, Pietiek! palīdz daudz labāk.
Nevainojiet bērnu notikušajā, pat ja viņš ir saasināti reaģējis uz situāciju. Nereti par upuriem kļūst tieši bērni ar paaugstinātu sensoro jutīgumu, jo viņus var viegli nokaitināt - viņu sāpju slieksnis ir daudz zemāks. Dodiet padomu, pastāstiet bērnam, lai viņš dodas prom. Tas nereti ir visgrūtākais - atrast spēkus un aiziet no vardarbīgas situācijas. Tāpēc ir svarīgi bērnam pateikt - ja viņš redz, ka kāds cits klasē tiek kaitināts, lai viņš saka "Ejam prom!", "Nāc man līdzi!".
Upuri ātri iemācas upura uzvedību - viņi pārvietojas gar sienām, žesti ir skopi, viņi neskatās acīs citiem klasesbiedriem. Nereti bērnu ķermeņa valoda mainās, pat tuvojoties skolai. Iedrošiniet bērnu iztaisnot plecus, skatīties taisni, runāt skidri un elpot dziļi. Jā, tas būs grūtāk nekā tas izskatās, un tieši mierīga un dziļa elpošana ir labs sākums. Reakcijas spēka un algoritma apguvei labs palīgs var būt Dusmu kontroles spēle http://www.uzvediba.lv/katalo…/…/category/65178/item/245504/
Atgriežoties klasē, bērns var justies izolēts, it īpaši, ja pēc vardarbības epizodes pāri klasei gāzušās dažādu pieaugušo dusmas. Brīdiniet bērnu, ka tā var būt, jo, ja bērns būs gatavs vientulībai, tā ir vieglāk panesama. Aiciniet viņu pamanīt, kuram klasē nepieciešama palīdzība un atbalsts, jo vardarbības situācijās klase nereti orientējas uz līderiem - visi vēlas draudzēties ar kādu saujiņu bērnu - tieši līderiem. Iedrošiniet, lai bērns sāk ar mazām uzslavām, atzinības vārdiem "nepopularākajiem" bērniem. Varbūt esat pamanījuši, ka veiksmīgākie ir tie bērni, kuri nepakļaujas negatīvo līderu mērķiem, neissaistās intrigās un neatsaka palīdzību grūtībās nonākušajiem vienaudžiem. Ja jūs zinātu, cik daudzi bērni ir vientuļi skolā, pat mačoties vienka klasē un pat sēžot vienā solā.
Mazu rūpju izrādīšana par vienaudžiem nodrošinās to, ka bērnu kāds priecāsies redzēt. Tā nav draudzības pirkšana.
Turklāt rūpes par citiem maina orientieri no sevis uz āru, un ši ir svarīgs orientieris, jo nereti centrējoties tikai uz sevi, bērns kļūst garlaicīgs - viņš runā tikai par sevi, tikai par lietām, kas interesē viņu, un kuram gan patīk draudzēties ar tādu bērnu, vai ne? Draudzībai ir vajadzīgi vismaz divi, bet vislabāk ir draudzīga klase, kur citi rūpējas par citiem.
Kāda ir jūsu pieredze?