Kā palīdzēt sev un bērnam neizdegt?
Šoziem mums visapkārt tik daudz cilvēku ir izdeguši. Ziema, kura prasījusi vairāk spēka nekā varam dot, ir beigusies, bet izdegums ir palicis... Kā šajā saspringtajā laikā atjaunot spēkus, kā neizdegt pašiem un palīdzēt bērniem būt pret sevi saudzīgiem?
Kā vērtīgi pavadīt laiku, kura ir tik daudz?
Kā vērtīgi pavadīt laiku, kura ir tik daudz? Kā pārlaist lietainu dienu mājās? Mums ir idejas! Uzvedība.lv bezmaksas resursu sadaļā varat atrast daudz noderīgu materiālu, kas palīdzēs piepildīt dienas ar jautrām un vērtīgām nodarbēm!
Kā nomierināties?
Jūs droši vien esat pamanījuši, ka liela daļa mūsu spēļu ietver ieteikumus, kā nomierināties krīzes situācijās. Pirms rīkoties, pirms pateikt ko tādu, ko nemaz negribas teikt, labāk veltīt brīdi, lai atgūtu līdzsvaru. To var darīt dažādos veidos, un daudzi no tiem atrodami mūsu „Dusmu kontroles spēlē” un spēlē „Mācīties. Draudzēties. Spēlēties.”
Kāpēc jākārto mantas?
Pieaugšana
Ir dzīves posmi, kuros ierakstīta neziņa un vientulība, bailes par nākotni, šaubas par sevi. Tie ir pārejas posmi no vienas vides uz citu, posmi, kuros mūsu lomas mainās, kuros esam ne gluži te, ne tur, bet kaut kur pa vidu.
Vai zinājāt, ka var iemācīties arī šķirties?
Lai gan tas ir lielākais izaicinājums maziem bērniem, kuri tikko uzsākuši bērnudārza gaitas, grūtības var būt arī vecākiem bērniem un pašiem pieaugušajiem.
Lai bērni vienkāršāk šķirtos no mums, ir vērts iemācīt bērniem
vairākas lietas:
- vecāki vienmēr ir. Arī tad, kad
viņus neredz.
- vecāki vienmēr
atgriežas
- vecākiem nekas slikts nenotiks, kamēr viņi būs prom
Pedagogu favorītisms – īpaši smalka vardarbības forma
Esam daudz runājuši par bērnu savstarpējo vardarbību, par bērnu vardarbību pret pedagogiem, bet šodien vēlējos aktualizēt kādu īpaši postošu vardarbības formu – pedagogu favorītismu.
Reti kura vardarbības forma ir tik postoša un demoralizējoša kā šī, un sāpes bērnam par netaisnību var saglabāties ilgus gadus, pat visu mūžu. Favorītisms sākas ar to, ka pedagogs izvēlas kādu mīļāko bērnu vai mīļākos bērnus. Atsevišķos gadījumos tā varētu būt arī kāda grupa, piemēram, zēni vai meitenes.
To redz retorikā – kāds bērns tiek īpaši slavēts, bet citu identiski sasniegumi tiek ignorēti vai pat noniecināti, viņš var brīvi staigāt pa klasi, lietot viedierīcas stundas laikā, kamēr citiem par šādu pašu pārkāpumu tiek aizrādīts utt.
Erasmus+ Programmas 2021-2027 projekta Nr. KA220-YOU-000029126 "Independence way" ietvaros ir izstrādāti vairāki video par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, pārvietošanos nepazīstamā vidē
Erasmus+ Programmas 2021-2027 projekta Nr. KA220-YOU-000029126 "Independence way" ietvaros ir izstrādāti vairāki video par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, modinātāja signāla sadzirdēšanu
Erasmus+ Programmas 2021-2027 projekta Nr. KA220-YOU-000029126 "Independence way" ietvaros ir izstrādāti vairāki video par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, grūtībām atšķirt traukus
Erasmus+ Programmas 2021-2027 projekta Nr. KA220-YOU-000029126 "Independence way" ietvaros ir izstrādāti vairāki video par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, grūtībām aizsniegt lietas -
Erasmus+ Programmas 2021-2027 projekta Nr. KA220-YOU-000029126 "Independence way" ietvaros ir izstrādāti vairāki video par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, virsmu nepieejamību personām ratiņkrēslā -
Kā tikt galā ar atraidījuma un zaudējuma sajūtu?
Mēs
ar tevi nespēlēsimies! Šāds paziņojums nereti liek
emocionāli reaģēt ne tikai bērniem, bet arī
vecākiem.
Pētījumi rāda, ka vienaudžu atraidījums atstāj postošu ietekmi uz bērna pašapziņu un ietekmē viņu visas dzīves garumā. Ja pētījumi rāda, ka populārākie bērni saņem atraidījumu no vienaudžiem 26% gadījumu., tad iedomājieties, cik bieži tas tad notiek ar mazāk populārajiem!
"Bet tētis man atļauj ēst gultā!"
Dažkārt vecākiem atšķiras izpratne par uzvedības noteikumiem. Arī tuvi cilvēki, kuri cits citu ciena un mīl, atšķirīgi uztver skaņas, smakas, ķermeņa robežas. Ja domājam par bērnu vecākiem – divi cilvēki ir satikušies, nākuši katrs no savas bērnības. Un ir paradumi, kurus mēs paši sevī atklājam tikai tad, kad ģimenē ienāk bērns. Mēs neapzināti atkārtojam to, ko esam piedzīvojuši savā bērnībā. Vai arī gluži otrādi – darām tieši pretējo. Ja satiekas divi cilvēki, katrs ar savu pagātni, nenovēršami, ka būs jomas, kurās nesakritīs viedoklis.
Jauns bērns klasē un pirmie vardarbības signāli
Pēc pavasara
brīvdienām daudzas klases paplašināsies, jo tajās pievienosies
bērni no Ukrainas. Lai gan sabiedrība šīs ģimenes uzņem un atbalsta
ļoti silti, ir liels risks, ka viena traumatiska pieredze var
pārvērsties vēl vienā traumatiskā pieredzē, un liels klupšanas
akmens ir vardarbība skolā. Kāpēc mēs esam tik pesimistiski
noskaņoti? Jo skolas vāji tiek galā ar vardarbību klasē ikdienas
situācijās.
Turklāt mēs piedzīvojam to, ka pret bērniem agresīvi izturas ne tikai vienaudži, bet arī pieaugušie. Turklāt nevajag daudz – viens vienīgs cilvēks var radīt traumatisku pieredzi visai klasei, ne tikai konkrētam bērnam. Agresīva uzvedība ir ne tikai vardarbības pieļaušana, bet arī toksiskas uzvedības ignorēšana, jo tā mēs pāridarītājiem signalizējam, ka šāda uzvedība ir akceptējama. Ja pieaugušie ilgstoši ignorē kādas grupas vardarbību, pāridarītāji var pat sākt justies, ka viņi to dara pieaugušo vārdā.
Tāpēc mēs kā pieaugušie nedrīkstam vienkārši gaidīt un cerēt, ka viss būs labi, mums ir jāpamana brīdinājuma signāli un pieaugušajiem ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu vardarbības attīstību. Lielākoties jau situācija briest palēnām, un to pat var paredzēt. Lūk, mazi, tomēr svarīgi signāli, ko nevajadzētu atstāt bez ievērības:
Pazīmes, ko nedrīkst ignorēt.
Kā trenēt bērnu (un savu) pacietību?
Ja bērns nespēj pabeigt zīmējumu, ja pārtrauc draugu stāstījumu, ja impulsīvi metas darbos pirms instrukciju noklausīšanās, iespējams, viņam būs izaicinājumi nākotnē gan skolā, gan arī karjerā. Ne velti, ir latviešu tautas pasaka par balodi ar viņa „...protu, protu...”
Labā ziņa – pacietība ir kā muskuļi – tie ir trenējami un tie ir jātrenē. Ja vecākiem ir grūti pašiem uztrenēt bērnus, to izdarīs skolā un, diemžēl, nereti tas notiek ar visnotaļ nežēlīgām metodēm.